Krievijai un ASV kopā pieder aptuveni 90% pasaules kodolieroču arsenāla. Pasaules kodolieroču krājumi paplašinās un tiek modernizēti, kas liecina par bīstamas bruņošanās sacensības sākumu. Vienlaikus samazinās arī ieroču kontroles pasākumi, skaidro Stokholmas Miera pētījumu institūts (SIPRI). 2025. gada janvārī pasaulē bija aptuveni 12 241 kodolgalviņu. No tām aptuveni 9 614 tika uzskatīti par aktīviem militārajiem krājumiem.
Stokholmas Miera pētījumu institūta 56. izdevumā “SIPRI Yearbook 2025” analītiskais centrs norādīja, ka deviņas valstis, kuras ir apbruņojušās ar kodolieročiem, proti, Ķīna, Francija, Indija, Izraēla, Ziemeļkoreja, Pakistāna, Krievija, Apvienotā Karaliste un ASV, 2024. gadā ir turpinājušas modernizēt savas kodolspējas. Dažas no šīm valstīm šajā gadā arī izvietoja jaunas ieroču sistēmas, kas spēj nest kodolgalviņas.
2025. gada janvārī pasaulē bija aptuveni 12 241 kodolgalviņu. No tām aptuveni 9 614 tika uzskatīti par aktīviem militārajiem krājumiem, kas bija gatavi potenciālai izmantošanai, un tas ir par aptuveni 29 kaujas galviņām vairāk nekā iepriekšējā gadā.
Aptuveni 3912 no šīm kaujas galviņām tika izvietotas ar operatīvām raķešu un lidaparātu sistēmām, kas atspoguļo 2024. gada janvāra rādītājus. Pārējās tika uzglabātas centralizēti.
Tāpat gandrīz 2100 no izvietotajām kaujas galviņām bija augstas gatavības statusā ballistiskajās raķetēs, kas pārsvarā pieder Krievijai vai ASV. Tiek uzskatīts, ka mazāks skaits augstas gatavības gatavības galviņu atrodas Francijā, Apvienotajā Karalistē un, iespējams, Ķīnā. “SIPRI” ir novērtējis, ka Ķīnas kodolieroču arsenālā pašlaik ir vismaz 600 kaujas galviņas.
“SIPRI” masu iznīcināšanas ieroču programmas un Kodolinformācijas projekta direktors Amerikas Zinātnieku federācijas (FAS) asociētais vecākais pētnieks Hanss Kristensens skaidroja, ka kodolieroču skaita samazināšanas ēra pasaulē, kas ilga kopš Aukstā kara beigām, tuvojas noslēgumam. Saskaņā ar ziņojumu kodolgalviņu skaits pasaulē samazinās, taču šis samazinājums ir saistīts tikai ar to, ka Krievija un ASV noraksta no ekspluatācijas savas novecojušās kaujas galviņas.
Ziņojuma ievadā “SIPRI” direktors Dans Smits uzsver grūtības, kas saistītas ar kodolieroču kontroli, un brīdina par iespējamu jaunu kodolieroču sacensību. Pārskatā arī norādīts, ka tādos reģionos kā Austrumāzija, Eiropa un Tuvie Austrumi atsākušās diskusijas par kodolpolitiku un kodolspējām, kas varētu liecināt par iespēju, ka vēl citas valstis varētu īstenot savas kodolieroču programmas.
2024. gadā gan Baltkrievija, gan Krievija atkārtoja apgalvojumus, ka Krievija esot izvietojusi kodolieročus Baltkrievijas teritorijā. Tāpat vairākas Eiropas NATO dalībvalstis ir paudušas gatavību uzņemt ASV kodolieročus savā teritorijā. Turklāt Francijas prezidents Emanuels Makrons atkārtoti pauda savu nostāju, ka Francijas kodolieroču atturēšanas spēkam būtu jāietver visa Eiropa.
Papildus visaptverošai kodolatbruņošanās, ieroču kontroles un neizplatīšanas analīzei "SIPRI" pārskatā sniegti plaši dati un ieskats par globālajiem militārajiem izdevumiem, starptautiskajiem ieroču pirkumiem, ieroču ražošanu, daudzpusējām miera uzturēšanas operācijām, bruņotu konfliktu dinamiku, kiberdrošības apdraudējumiem, kosmosa drošības pārvaldību un citiem būtiskiem tematiem.
"SIPRI" 2024. gada decembrī publicētajā pētījumā atklājās, ka pasaules 100 lielāko uzņēmumu ieroču un militāro pakalpojumu pārdošanas apjoms 2023. gadā sasniedza 632 miljardus ASV dolāru, ko veicināja kari, konflikti un pieaugoša spriedze.
