Reaģējot uz pieaugošo incidentu skaitu, kuros tiek bojāta zemūdens kabeļu infrastruktūra Baltijas jūrā, NATO uzsākusi darbu pie projekta “HEIST” - jaunas datu maršrutēšanas sistēmas, kurā dati tiktu pārraidīti caur kosmosu, raksta “Business Insider”.
Pēdējā gada laikā konstatēti vairāki noslēpumaini kabeļu pārrāvumu gadījumi Baltijas jūrā. Rietumu amatpersonas, atbildību par notikušajiem sabotāžas aktiem liekot uz Krievijas pleciem, uzsvērušas zemūdens infrastruktūras ievainojamību. Piemēram, aizvadītā gada Ziemassvētku dienā Baltijas jūrā atkal tika pārrauts zemūdens elektroenerģijas kabelis un vairāki telekomunikāciju kabeļi.
Somijas iestādes sākušas notikušā izmeklēšanu, aizturot ar Krieviju saistītu tankkuģi, kas, iespējams, pārgriezis kabeļus, velkot enkuru pa jūras gultni desmitiem jūdžu garumā. Šie incidenti alianses dalībvalstīm likuši ievērojami pastiprināt zemūdens infrastruktūras uzraudzību, kuras drošību daudzi analītiķi uzskata par ilgstoši atstātu novārtā.
Lai mazinātu šādu sabotāžas aktu bīstamību, aktualizējies NATO finansēts projekts – hibrīdā kosmosa/zemūdens arhitektūra, kas nodrošina telekomunikāciju informācijas drošību - “HEIST”. Sākotnējā testa projekta izmaksas plānotas aptuveni 2 miljonu ASV dolāru apmērā, ieskaitot 400 000 ASV dolāru līdzfinansējumu no NATO. To izstrādā akadēmiķi kopā ar satelīta platjoslas uzņēmumiem “Viasat” un “SpaceX”. Ja testi būs veiksmīgi, valstis un uzņēmumi pēc tam varētu iegādāties izstrādāto tīklu, lai tālāk finansētu daudz plašāku tā izvēršanu.
Projekta ideja ir vienkārša – izmantot satelītus, lai pārraidītu daļu kopējās datu plūsmas, tādējādi padarot Rietumus mazāk atkarīgus no zemūdens kabeļu infrastruktūras.
“Lai gan varētu apgalvot, ka zemūdens sakaru kabeļi ir ļoti efektīvi, tie nav izturīgi pret dabas vai cilvēka izraisītiem apdraudējumiem. Kopumā jebkuri pasākumi, kas palielinātu mūsu sakaru arhitektūras izturību, ir ārkārtīgi svarīgi un nepieciešami. Tālab “HEIST” programmas daudzslāņu pieeja ir labs sākums,” “Business Insider” sacīja Konfliktu risināšanas un starptautiskās drošības asociētā profesore Londonas Universitātes koledžā Melānija Garsona.
Plāns paredz, aprīkojot esošos kabeļus ar sensoriem, lai noteiktu to traucējumus, neatkarīgi no tā, vai tie būtu sabotāžas vai dabas radīti bojājumi. Ja kādā no sakaru kabeļiem tiek konstatēts pārtraukums, tie automātiski novirzīs šī kabeļa datu plūsmu caur satelītu tīklu. Gala rezultātā šāds tīkls varētu darboties kā atturēšana, mazinot ienaidnieku kuģu motivāciju tuvināties kabeļiem.
G. Falko sacīja, ka tehnoloģija tiks testēta janvārī. “Pilnīgu funkcionālu spēju” plānots iegūt līdz 2026. gada decembrim.
Uzņēmumam “SpaceX” jau ir savs plašs “Starlink” satelītu tīkls, kas nodrošina internetu visā pasaulē komerciāliem klientiem un dažu valstu bruņotajiem spēkiem. Tomēr šis pakalpojums neietver datu novirzīšanas koncepciju, kādu piedāvā “HEIST”.
Lai gan divas metodes ir labākas par vienu, arī satelīti paši par sevi nav imūni pret traucējumiem. Kosmiskie laikapstākļi un sadursmes ar gružiem, tostarp cilvēka radītiem “kosmosa atkritumiem”, var sabojāt satelītus. Tāpat iespējami arī uzbrukumi satelītiem no konkurējošām varām, piemēram, Ķīnas. Eksperti brīdinājuši, ka Krievija, no savas puses, visticamāk, mērķētu uz satelītiem, ja starp Krieviju un ASV kādreiz izceltos tiešs konflikts.
Reaģējot uz to, Pentagons cenšas izmantot pretdarbības tehnoloģijas, lai pasargātu satelītu sistēmas, ja tām uzbrūk. G. Falko “Business Insider” sacīja, ka “HEIST” projekta galvenā daļa ir nodrošināt arī rezerves satelītu drošību. Satelītu un zemūdens kabeļu kombinācija jau sen tiek izmantota, lai apmainītos ar ļoti sensitīviem datiem. Tomēr datu plūsmas novirzīšanas ir cita mēroga izaicinājums.
G. Falko arī norādīja, ka sākumā “HEIST” būtu jākoncentrējas uz prioritāriem datiem, jo visu pārsūtīšana būtu neiespējama. Vēl viens datorzinātnes eksperts, kurš strādā pie “HEIST”, profesors Henrics Džonsons no Blekinges Tehnoloģiju institūta, piekrita, ka izaicinājumi ir ievērojami. Viņš minēja tehnoloģijas integrēšanas sarežģītību esošajā infrastruktūrā, vienlaikus pārspējot strauji attīstošos draudus.
H. Džonsons arī uzsvēra, ka “HEIST” nevajadzētu uzskatīt par ātru risinājumu, bet gan par daļu no pastāvīga procesa Rietumu infrastruktūras aizsardzībai.
