Zviedrija atgriežas pie nākamās paaudzes kara lidmašīnas izstrādes

"Saab" ir izdevies nodrošināt daļu no pasaules kara lidmašīnu tirgus ar "Gripen" lidmašīnām. Desmitgadēm ilgais darbs ir radījis industriālu ekosistēmu aviācijas un kosmosa inženierijas jomā, ko politiskie līderi cer izmantot NATO aliansē.

Nākamās paaudzes gaisa spēku koncepcijas abās Atlantijas okeāna pusēs paredz, ka nākotnes gaisa spēku centrālais balsts vairs nebūs tradicionālie iznīcinātāji, ko vada cilvēki. Tā vietā valstis precizē idejas par tīklā savienotu lidojošu objektu kopumu dažādos augstumos, kurus var sinhronizēt ar viena pogas nospiešanu, lai sagrautu ienaidnieka spēkus.

Svarīgs faktors šajos apsvērumos ir izveidot starptautisku rūpniecisko bāzi, kas to spēj īstenot. Eiropiešiem tas nozīmē konsolidēt dalīšanos darbos, kas saistīti ar svarīgākajām aviācijas tehnoloģijām, vienlaikus cenšoties saglabāt pietiekamu nacionālo nozīmi, lai nodrošinātos pret gaidāmajām krīzēm.

Zviedrijas lēmums ieturēt pauzi, lai noteiktu savas prasības, ir izraisījis minējumus visā aizsardzības nozarē par to, kāds varētu būt nākamais valsts solis.

"Nekas vēl nav izlemts un netiks izlemts vismaz līdz nākamās desmitgades sākumam," sacīja J. Vikmans. "Neatkarīgi no tā, kādā virzienā mēs izvēlēsimies doties, Zviedrijas rūpniecība vienmēr būs iesaistīta."

Variantu kombinācijā vēl vienas iznīcinātāju programmas rašanās Eiropā ir maz ticama, jo ar to ir saistītas milzīgas investīcijas, "Defense News" sacīja Londonā bāzētā Starptautiskā stratēģisko pētījumu institūta vecākais pētnieks militāro aerokosmisko pētījumu jautājumos Duglass Barijs.

Tādu programmu galvenais izaicinājums ir finansiālā pieejamība, jo augsto tehnoloģiju ambīciju dēļ aprites cikla izmaksas sasniedz desmitiem miljardu dolāru vai vairāk.

Aplūkojot nepieciešamās summas perspektīvā, pagājušajā gadā Apvienotā Karaliste apņēmās iztērēt aptuveni 2,5 miljardus ASV dolāru tikai GCAP sākotnējam pētniecības un novērošanas posmam, kas atbilst aptuveni vienai ceturtdaļai Zviedrijas 2024. gadā plānotajam aizsardzības budžetam.

Lai kādu ceļu Stokholmas vadītāji izvēlētos, pastāv tāda unikāla Zviedrijas pieeja kaujas lidmašīnām, ko amatpersonas, visticamāk, vēlēsies saglabāt, uzskata Londonā bāzētā "RUSI" domnīcas vecākais pētnieks Džastins Bronks.

"Iespējams, ka Zviedrija, īstenojot nākamās paaudzes programmu, pieturēsies pie savām tradicionālajām dizaina un tehnoloģiju jomām kaujas gaisa kuģu dizaina jomā," viņš teica. Tās iezīmes ir "salīdzinoši mazu un līdz ar to efektīvu aerodinamisko gaisa kuģu korpusu projektēšana, elektroniskās kaujas komplekti, ātra programmatūras atkārtošana un vienkārša apkope."

Ņemot vērā, ka "Gripen" iznīcinātājs būs Zviedrijas Gaisa spēku mugurkauls turpmākajos gadu desmitos, un jaunāko variantu "Gripen E" plānots ekspluatēt līdz 2060. gadam, paredzams, ka daži no tā dizaina principiem tiks iekļauti visās turpmākajās Zviedrijas iznīcinātāju idejās.

Zviedrijas valsts ārkārtas situāciju plānos noteikts, ka krīzes gadījumā iznīcinātājiem jāspēj izmantot koplietošanas ceļus kā pagaidu skrejceļus.

Februārī notikušajā preses brīfingā Singapūras aviācijas izstādē "Saab" mārketinga vadītājs Mikaels Franzens sacīja, ka pašreizējā apdraudējuma līmeņa dēļ Zviedrijā valsts izmantos "Gripen C/D" variantu ilgāk, nekā paredzēts.

Pašlaik pasaulē ir vairāk nekā 21 "Gripen E" modelis, ieskaitot izmēģinājuma modeļus, un 35 lidmašīnas ir ražošanā, norāda uzņēmums.

M. Franzens arī teica, ka Zviedrijas uzņēmums ir uzlabojis visas vecāko "C/D" modeļu sistēmas "Gripen E" programmas ietvaros, tostarp modernizēto elektroniskās kaujas komplektu un iespēju pārvadāt trīs reizes vairāk bruņojuma.

Runājot par nākotnes iznīcinātāju sistēmu, Zviedrija neplāno darboties viena pati.

"Mums ir ilgs starptautiskās sadarbības mantojums, un mēs turpināsim strādāt šādā veidā - "Gripen" patiešām ir starptautisks iznīcinātājs, bet būvēts Zviedrijā," sacīja P. Nilsons. "Mēs turpināsim sadarboties ar partneriem no citām valstīm."

Šobrīd ar Aizsardzības ministriju noslēgtā līguma pētījumi ir paredzēti, lai izpētītu tirdzniecības telpu, kurā Zviedrijas vadītāji vēlāk pieņems lēmumus. Galvenās jomas ir tehnoloģiju analīze, partnerības iespējas, loģistika un ietekme uz rūpniecību, kā arī spēju digitālā un fiziskā testēšana, norāda P. Nilsons.

Dažas augsto tehnoloģiju jomas, kuras "Saab" plāno izpētīt, ir "starp pilotējamām un bezpilota sistēmām, kā arī revolucionārām tehnoloģijām", viņš teica.