Zviedrijas lēmums ieturēt pauzi, lai noteiktu savas prasības, ir izraisījis minējumus visā aizsardzības nozarē par to, kāds varētu būt nākamais valsts solis.
"Nekas vēl nav izlemts un netiks izlemts vismaz līdz nākamās desmitgades sākumam," sacīja J. Vikmans. "Neatkarīgi no tā, kādā virzienā mēs izvēlēsimies doties, Zviedrijas rūpniecība vienmēr būs iesaistīta."
Variantu kombinācijā vēl vienas iznīcinātāju programmas rašanās Eiropā ir maz ticama, jo ar to ir saistītas milzīgas investīcijas, "Defense News" sacīja Londonā bāzētā Starptautiskā stratēģisko pētījumu institūta vecākais pētnieks militāro aerokosmisko pētījumu jautājumos Duglass Barijs.
Tādu programmu galvenais izaicinājums ir finansiālā pieejamība, jo augsto tehnoloģiju ambīciju dēļ aprites cikla izmaksas sasniedz desmitiem miljardu dolāru vai vairāk.
Aplūkojot nepieciešamās summas perspektīvā, pagājušajā gadā Apvienotā Karaliste apņēmās iztērēt aptuveni 2,5 miljardus ASV dolāru tikai GCAP sākotnējam pētniecības un novērošanas posmam, kas atbilst aptuveni vienai ceturtdaļai Zviedrijas 2024. gadā plānotajam aizsardzības budžetam.
Lai kādu ceļu Stokholmas vadītāji izvēlētos, pastāv tāda unikāla Zviedrijas pieeja kaujas lidmašīnām, ko amatpersonas, visticamāk, vēlēsies saglabāt, uzskata Londonā bāzētā "RUSI" domnīcas vecākais pētnieks Džastins Bronks.
"Iespējams, ka Zviedrija, īstenojot nākamās paaudzes programmu, pieturēsies pie savām tradicionālajām dizaina un tehnoloģiju jomām kaujas gaisa kuģu dizaina jomā," viņš teica. Tās iezīmes ir "salīdzinoši mazu un līdz ar to efektīvu aerodinamisko gaisa kuģu korpusu projektēšana, elektroniskās kaujas komplekti, ātra programmatūras atkārtošana un vienkārša apkope."
Ņemot vērā, ka "Gripen" iznīcinātājs būs Zviedrijas Gaisa spēku mugurkauls turpmākajos gadu desmitos, un jaunāko variantu "Gripen E" plānots ekspluatēt līdz 2060. gadam, paredzams, ka daži no tā dizaina principiem tiks iekļauti visās turpmākajās Zviedrijas iznīcinātāju idejās.