Krievijas pilna apmēra agresijas karš pret Ukrainu ir būtiski ietekmējis Eiropas Savienības (ES) austrumu pierobežas reģionus, secināts izvērtējumā par Krievijas agresijas kara ietekmi uz pierobežas reģioniem.
Izvērtējums tika veikts pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pasūtījuma.
Tajā secināts, ka Baltijas valstu tautsaimniecības salīdzinoši asāk izjutušas Krievijas iebrukuma Ukrainā radītās negatīvās sekas nekā citas ES dalībvalstis.
To ietekmē Baltijas valstu lielā enerģētikas atkarība no Krievijas, transporta un loģistikas nozares nozīmes mazināšanās valstu ekonomikās, kā arī sarukusī investoru vēlme investēt Austrumu pierobežas reģionos, kas var radīt tālākas sekas valstu vidējā termiņa ekonomikas attīstībai.
Ņemot vērā, ka mazāk attīstīto reģionu kohēzijas politikai nepieciešama straujāka izaugsme, pastiprināta uzmanība veltāma tieši šī reģiona konkurētspējas veicināšanai.
Tāpat izvērtējums atklāj pētāmo valstu dažādu nozaru uzņēmēju viedokļus par kara ietekmi un veidiem, kā uzņēmēji tai spējuši pielāgoties. Kā viena no būtiskām izvērtējuma atziņām ir, ka ārvalstu investoriem un pircējiem Baltijas valstu reģions joprojām ir diezgan nezināms - drošības situācijas un informācijas par uzņēmumiem kontekstā.
Izvērtējumā atklāts, ka nereti ārvalstu klienti neizprot preču cenu paaugstinājumu, kas radies kara ietekmes rezultātā, un tādēļ izvēlas citus piegādātājus. Daļa uzņēmumu jau ir spējuši veiksmīgi pārorientēties uz citiem eksporta tirgiem, taču atsevišķās nozarēs tas ir nozīmējis būtisku izmaksu palielinājumu.
Kā ziņots, Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) izdevusi rīkojumu par īpašas tematiskās komitejas saistībā ar Latvijas austrumu pierobežas sociālekonomisko attīstību un drošības stiprināšanu izveidošanu.
