"Sargs.lv" diskusija "Kāpēc kara nogurums ir izdevīgs Krievijai un kā tam stāties pretim?"

PASAULĒ I 04.10.2023
Sargs.lv ASVhibrīdkarškaršKrievijalielvalstismilitārs konfliktspalīdzība UkrainaiUkraina
Protests pret krievu okupantu nežēlībām Ukrainā
Foto: Protests pret krievu okupantu nežēlībām Ukrainā Foto: AFP/Scanpix

Diskusijā eksperti analizēja jaunākos Krievijas instrumentus un paņēmienus informatīvā kara vešanā, kā arī to iedarbīgumu un reakciju pret Krievijas vēstījumiem Rietumvalstu sabiedrībās. Tāpat eksperti sprieda, kāpēc bīstama ir kara noguruma sajūta, kā ar to cīnīties un kāpēc nedrīkstētu paļauties Krievijas piedāvātajām “miera sarunām”. Lai arī šobrīd Latvija nav primārais Krievijas informatīvo operāciju mērķis, tomēr ir jābūt modriem, lai nepieciešamības gadījumā reaģētu un brīdinātu citas valstis. Situācija Ukrainas frontē joprojām ir sarežģīta, kas ļauj okupantu spēkiem aktivizēt savas informācijas operācijas. Pēdējā laikā arvien vairāk izskan viedokļi par nepieciešamību noslēgt pamieru, taču tas ir ļoti bīstams solis. Baltijas valstis vēsturiski saprot, ka okupētajās teritorijās pēc “viltus miera” panākšanas karš turpinās ar represijām un izsūtīšanu.

Eksperti atzīst, ka šobrīd Krievija mēģina veicināt naratīvu, ka jāpanāk miers un jāizbeidz karš un, ka to varot izdarīt tikai, ja nesūta Ukrainai ieročus. Daļēji šis naratīvs ir guvis popularitāti, jo arvien lielākai daļai sabiedrības ir iestājies nogurums no kara. Vienlaikus gan jāatzīst, ka lielu pienesumu sniedz arī Krievijas informācijas kara operācijas, kuras pēdējā laikā ir guvušas lielākus panākumus. Tas saistāms gan ar jau iepriekš minēto kara nogurumu, gan to, ka cerēties ukraiņu pretuzbrukums nav nesis ātrus un apjomīgus rezultātus.

“Tāda veida uzmanību, kāda bija kara sākumā, nav iespējams sabiedrībā uzturēt. Sabiedrībai tas paņēma ļoti lielu daļu uzmanības, ka principā vairs nevarēja darīt vienkāršas ikdienas lietas. Tā tas nevar ilgstoši būt. Katru brīdi, kad kaut kas lielāks notiek, tad uzmanība atkal atgriežas. Ikdienā ar laiku šī uzmanība samazinās, kas dod iespēju Krievijai veidot informācijas operācijas, jo ir mazāka pretestība,” atzina NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.

TV3 žurnāliste Ieva Vārna atzīst, ka šobrīd žurnālisti frontē ir daudz mazāk kā kara sākumā. Tas nozīmē, ka arī informācija no frontes ir ļoti ierobežota. Šāda situācija nāk par labu Krievijai, jo viņu propagandas mašinērija turpina darboties sev ierastajā tempā un apjomā, kamēr žurnālisti, kas atrodas frontē un var atspēkot nepatiesās ziņas, paliek arvien mazāk.

Vienlaikus NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts atzīst, ka Krievija ir veiksmīgi apguvusi prasmes izmantot digitālo vidi, lai slēptos. Tiek veidoti dažāda veida informatīvi materiāli vairākās valstīs, taču patiesībā šī “troļļu ferma” atrodas Krievijā. Arī plašā Telegram pielietošana ir sekmējusi Krievijas informatīvā kara panākumus, proti, šobrīd Telegram var uzskatīt par informācijas operāciju mugurkaulu.

Vaicāti par situāciju Latvijā, eksperti bija vienisprātis, ka šobrīd Baltijas valstis un Latvija nav primārais mērķis Krievijas informācijas operācijām. Šobrīd lielākais uzsvars tiek likts uz pašas Krievijas sabiedrību, lai tā turpinātu atbalstīs izraisīto karu. Kā otru galveno mērķi eksperti min Ukrainu, kurā okupantiem nav bijuši lieli panākumi, kas uzlieku par pienākumu aktivizēt darbību informatīvajā telpā. Tāpat arī liels uzsvars tiek likts uz Eiropas lielvalstīm un ASV, kuras ir nozīmīgas militārās palīdzības sniegšanā Ukrainai. Īpaši šobrīd ASV, kad nākamgad gaidāmas prezidenta vēlēšanas. Galvenais okupantu mērķis informatīvajā telpā ir mazināt citu valstu atbalstu Ukrainai un attaisnot savus noziegumus Krievijas sabiedrībai.

Arī politologs un Austrumeiropas politikas speciālists Andis Kudors atzīst, ka Krievija mērķtiecīgi strādā, lai samazinātu gan citu valstu sabiedrības, gan valdību atbalstu Ukrainai. Šobrīd lielas likmes ir saistībā ar ASV prezidenta gaidāmajām vēlēšanām, kur pastāv salīdzinoši liela iespēja, ka līdz šim ierastie procesi var mainīties, ja pie varas nāk prezidents, kurš atbalstu Ukrainai nesaredz kā nepieciešamu.

“Nekas nav iekalts akmenī. Arī palīdzības sniegšana Ukrainai. Mēs redzam, ka visos līmeņos notiek aktīva cīņa par ietekmi un cīņa pat atbalstu Ukrainai. Arvien skaļāk tiek izteiktas domas, ka ir jāpanāk miers, taču mēs – Baltijas valstis ļoti labi zinām kāds ir šis viltus miers. Vēsturiski tāds viltus miers tika panākts, taču, kamēr citur iestājās miers, tikmēr pie mums notika represijas un cilvēku izsūtīšana. Mums ir jābūt skaļākiem un jāskaidro citām valstīm, ka miers ir iespējams, ja Ukraina to panāk pēc sev izdevīgiem noteikumiem,” skaidroja A. Kudors.

Ekspertu diskusijā piedalījās NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts, politologs un Austrumeiropas politikas speciālists Andis Kudors un TV3 žurnāliste, Ukrainas kara korespondente Ieva Vārna. Diskusiju vadīja portāla “Sargs.lv” redaktors Kārlis Roķis.