ASV prezidents Džo Baidens teju 90 minūšu garā telefonsarunā Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim, apspriežot iespējamo Krievijas iebrukumu, pauda ASV atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālai integritātei, paužot stingru nostāju – neviena valsts nevar piespiest citu valsti mainīt savas robežas vai politiku. Tikmēr Ukrainas pievienošanās NATO ir atkarīga no pašas Ukrainas.
Abi prezidentu telefonsaruna norisinājās divas dienas pēc Dž. Baidena sarunas ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, lai kliedētu krīzi saistībā ar Krievijas karaspēka savilkšanu pie robežas ar Ukrainu.
ASV ziņu aģentūra “Associated Press” pirms abu prezidentu tikšanās ziņoja, ka ASV prezidents V. Zelenski varētu mudināt Krievijai atdot okupētās Ukrainas teritorijas, ko tāpat jau kontrolē Kremļa atbalstītie separātisti, lai novērstu iespējamo konfliktu.
Baltais nams arīdzan paziņoja, ka Dž. Baidens sarunā pauda ASV “lielas bažas” par Krievijas militāro spēku palielināšanos pie Ukrainas austrumu robežas. ASV līderis arī norādīja, ka “ASV un tās sabiedrotie turpmākas militāras iejaukšanās gadījumā reaģēs ar stingriem pasākumiem."
"Viņš atkārtoti apstiprināja ASV nelokāmo apņemšanos ievērot Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti. Prezidents Dž. Baidens skaidri norādīja, ka ASV un to sabiedrotie un partneri ir apņēmušies ievērot principu "bez Ukrainas nav un nevar būt nekādu lēmumu vai diskusiju par Ukrainu,”" par Baltā nama paziņojumu raksta Lielbritānijas laikraksts “Daily Mail”.
Medijs arī ziņo – abi līderi aicina Krieviju mazināt spriedzi un ir vienisprātis, ka diplomātija ir labākais veids, kā panākt nozīmīgu progresu konfliktu risināšanā.
Savukārt, kamēr Ukraina apsūdz Krieviju desmitiem tūkstošu karavīru savilkšanā, gatavojoties iespējamam liela mēroga uzbrukumam, radot bažas, ka Ukrainas austrumu Donbasa reģionā esošais konflikts var izvērsties atklātā karā starp kaimiņvalstīm, tikmēr Krievija noliedz, ka būtu plānojusi uzbrukumu, apsūdzot Ukrainu un ASV destabilizējošā uzvedībā, kā arī meklē drošības garantijas pret NATO paplašināšanos austrumu virzienā.
Starptautiskā ziņu aģentūra “Reuters” norāda – Ukraina šādus apgalvojumus noraida un uzskata par nelikumīgām, cenšoties pārliecināt, ka bez Ukrainas iesaistīšanās netiks lemts par tās nākotni.
Tikmēr V. Zelensiks Dž. Baidenam norādījis, ka viņam ir “skaidri priekšlikumi miera procesa uzsākšanai un ir gatavos tos apspriest dažādos formātos.”
A. Jermaks arī informēja, ka Apvienoto Savienoto Valstu līderis norādījis – lēmums par Ukrainas pievienošanos NATO ir tikai Ukrainas lēmums, kas ir suverēna un neatkarīga valsts, kā arī NATO dalībvalstu lēmums.
Lielbritānijas laikraksts “Daily Mail” vēsta – kamēr Dž. Baidens un sabiedrotie ir pretojušies V. Putina aicinājumiem liegt Ukrainai dalību NATO, ASV Valsts departamenta augstākās amatpersonas ir darījušas zināmu, ka tuvākajā desmitgadē Ukrainas dalība aliansē, visticamāk, netiks apstiprināta.
Tikmēr Ukrainas līderis paudis bažas, ka V. Putins varētu uzsākt iebrukumu līdz janvāra beigām, un ir iesaistījies izmisīgos diplomātiskos centienos, lai nodrošinātu, ka Putinam tiks piemērotas sankcijas un citi soda pasākumi.
Baltais nams norādīja, ka šie draudi ietver ekonomiskās sankcijas, tostarp piespiešanu jaunajai Vācijas valdībai izstāties no vienošanās ar Krieviju par cauruļvadu "Nord Stream 2", kā arī papildu karavīru nosūtīšanu uz NATO Austrumu flanga valstīm un lielāka materiālā atbalsta sniegšana Ukrainai.
ASV Nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans izteicies, ka vairāki ASV karavīri varētu doties uz Poliju un Rumāniju, tomēr šis priekšlikums vēl neesot līdz galam apspriests.
