Lielo spēju iepirkumos Aizsardzības ministrija izvirza prasību par vietējās industrijas iesaisti 30% apmērā

Aizsardzības ministrija pati finansējumu vietējai industrijai nenovirza, bet prasa ārvalstu piegādātājiem lielo spēju līgumos vietējās industrijas iesaisti 30% apmērā piegādes drošības nodrošināšanai. Šāda stratēģija veicina tehnoloģiju attīstību un jaunu darba vietu radīšanu, kā arī ļauj Latvijas uzņēmumiem aktīvi piedalīties aizsardzības tehnoloģiju izstrādē, norādīts publiskotajā izdevumā. Individuālā ekipējuma, bezpilota lidaparātu un sensoru tehnoloģiju ražošana kļūst par nozīmīgu nacionālās aizsardzības industrijas sastāvdaļu.

Dronu sistēmas, ko izstrādā Latvijas uzņēmumi, kļūst par neatņemamu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kaujas spēju daļu, un šim mērķim nākamajā gadā paredzēti 20 miljoni eiro. Papildus izlūkošanas droniem tiek attīstītas arī pretdronu sistēmas, kas būtiski uzlabos Latvijas spēju reaģēt uz hibrīdajiem apdraudējumiem.

Infrastruktūras attīstībai un uzturēšanai atvēlētais finansējums sasniedz 354 miljonus eiro, no kuriem liela daļa tiks ieguldīta reģionos, tādējādi sniedzot būtisku ieguldījumu vietējai ekonomikai. “Sēlijas” militārā poligona attīstība ir viens no vērienīgākajiem projektiem, kas radīs jaunas darba vietas un palielinās ekonomisko aktivitāti būvniecības nozarē, atzīst ministrija.

Pierobežas teritorijās tiks izveidoti NBS atbalsta punkti un munīcijas noliktavas, kas papildus aizsardzības kapacitātes stiprināšanai dos arī ekonomisku labumu vietējiem uzņēmumiem, kas piedalīsies šo objektu būvniecībā un uzturēšanā. Šādi infrastruktūras projekti ne tikai uzlabos Latvijas aizsardzības spējas, bet arī veicina sadarbību ar NATO sabiedrotajiem, jo poligoni un mācību bāzes tiek plānotas starptautisko partneru izmantošanai, kā norāda Aizsardzības ministrija.

Turklāt aizsardzības budžeta investīcijas ir domino efekts, kas pārsniedz militārās nozares robežas. Kiberdrošības attīstībai 2025. gadā paredzēti 6,8 miljoni eiro, kas radīs iespējas tehnoloģiju startapiem un pētniecības institūtiem. Šie līdzekļi ļaus izstrādāt risinājumus ne tikai valsts aizsardzības vajadzībām, bet arī komerciālajā sektorā, tādējādi paplašinot Latvijas tehnoloģiju eksporta potenciālu.

Līdz ar “Baltās grāmatas” publicēšanu, likumprojektu “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” Saeima 2024. gada 14. oktobrī ir apstiprinājusi pirmajā lasījumā. Likumprojekts vēl ir jāapstiprina otrajā – galīgajā – lasījumā.

Pilnu informāciju par nākamā gada aizsardzības budžeta sadalījumu un prioritātēm skaties šeit: “Baltā grāmata”