Aizvadīto piecu gadu laikā veikts būtisks darbs, lai stiprinātu Latvijas sabiedrības noturību kara gadījumā. Savukārt agresorvalsts Krievijas īstenotais iebrukums Ukrainā nesis daudz jaunu mācību, kas jau tiek integrētas mūsu valsts Visaptverošās valsts aizsardzības (VVA) sistēmā. Tā, iepazīstinot valdību ar Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, “Par visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas progresu” uzsvēra Aizsardzības ministre Ināra Mūrniece.
Sēdes laikā viņa atzina, ka darbs pie VVA sistēmas tika sākts 2017. gadā. Kopš tā laika AM secīgi virzījusies uz priekšu, piesaistot arvien jaunus sadarbības partnerus. Turklāt Krievijas uzsāktā agresija pret Ukrainu, pēc ministres teiktā, pierādījusi, ka darbs pie VVA sistēmas izveides nav bijis velts. Tieši Ukrainā gūtā pieredze un tās integrācija līdzšinējā VVA sistēmā ļāvusi uz iespējamajiem izaicinājumiem paraudzīties no citas puses.
Ministre atzina, lai arī VVA ieviešanā daudz ir paveikts, tik pat daudz darba ir priekšā. Būtiskākais no tiem – Valsts aizsardzības dienesta (VAD) izveide un ieviešana. “Tas ir milzīgs solis, lai sabiedrība beidzot būtu gatava pretoties ienaidniekam jebkurās krīzes situācijās,” viņa teica.
Ministre uzsvēra, ka efektīvas VVA sistēmas izveidei AM aktīvi jāsadarbojas ar citiem partneriem, īpaši – Iekšlietu ministriju (IeM), kas ir vadošā institūcija valstī, kura atbildīga par civilo aizsardzību. Tik pat būtiska ir sadarbība ar Veselības ministriju (VM), citām ministrijām, vietējām pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām.
Tikmēr AM valsts sekretārs Jānis Garisons uzteica ministrijas partneru – uzņēmēju, pašvaldību un citu valsts iestāžu vēlmi un gatavību iesaistīties VVA sistēmas stiprināšanā. Šie partneri ir iesaistīti dažādās darba grupās. Turklāt, atbilstoši savām iespējām virkne kritiskās infrastruktūras uzņēmumu sākuši rūpēties paši par savu drošību.
Pēc Valsts sekretāra teiktā, AM pēdējos gados izveidojusies auglīga sadarbība ar privātuzņēmumiem, kuri aktīvi iesaistās ikgadējā militāro mācību “Namejs” ciklā, izspēlējot dažāda veida apdraudējuma scenārijus, kā arī to ietvaros sniedzot atbalstu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, piemēram, nodrošinot ceļu bloķēšanu un šķēršļu veidošanu. Šādi līdztekus bruņotajiem spēkiem savu uzdevumu izpildei mācās arī privātie partneri.
Līdztekus attīstās arī vietējā militārā industrija, kuras uzņēmumi aktīvi strādā pie darbības nepārtrauktības plāniem. To īstenošana nepieciešamības gadījumā ļaus saglabāt ražošanu arī kara apstākļos.
Kā atzina Valsts sekretārs aizvadīto gadu laikā NBS un Zemessardze kopā ar pašvaldībām, citām valsts institūcijām, kritiskās infrastruktūras turētājiem un uzņēmējiem aizvadījuši virkni mācības ciklos “Pilskalns”, “Kristaps”, turklāt šo mācību dalībnieku skaits ik gadu turpina pieaugt.
Būtisks darbs ticis veltīts arī sabiedrības informēšanai. Individuālai iedzīvotāju sagatavošanai rīcībai kara gadījumam sagatavots AM informatīvais buklets “Kā rīkoties krīzes situācijā”. Pērn vien šie bukleti nopublicēti teju pusmiljona eksemplāru apmērā. Iedzīvotāji par to informēti arī ar īsziņām ikgadējo AM mācību “AMEX” laikā.
Valdība otrdien 20.jūnijā apstiprināja AM izstrādāto ziņojumu, pieņemot to zināšanai.
