Šodien, 21. aprīlī, Saeima atbalstīja Aizsardzības ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Valsts aizsardzības finansēšanas likumā”, kas paredz turpmāko trīs gadu laikā pakāpeniski palielināt finansējumu valsts aizsardzībai līdz 2,5% no attiecīgajam gadam prognozētā iekšzemes kopprodukta apjoma.
Šobrīd aizsardzības budžets sasniedz jau 2,2% no iekšzemes kopprodukta. Savukārt 2023. gadā tas būs ne mazāks kā 2,25%, 2024. gadā – 2,4%, bet 2025. gadā un turpmākajos gados – ne mazāks kā 2,5% no attiecīgajam gadam prognozētā iekšzemes kopprodukta apjoma. Atbilstoši NATO vadlīnijām, Latvija jau kopš 2018. gada aizsardzības nozarei atvēl ne mazāk kā 2% no iekšzemes kopprodukta.
Līdz ar to 2023. gadā aizsardzības budžets provizoriski ar palielinājumu sastādīs 886 466 480 eiro, pieaugot par 138 754 418 eiro, 2024. gadā – 1 002 485 480 eiro, pieaugot par 231 284 506 eiro, bet 2025. gadā – 1 103 916 480 eiro, pieaugot par 332 715 506 eiro.
77% no provizoriskā budžeta palielinājuma plānots novirzīt investīcijām, 12% – personālam, bet 11% – iegādātā ekipējuma uzturēšanai ilgtermiņā.
A. Pabriks arī piebilda, ka krīzes gadījumā ar aizsardzībai nepieciešamo resursu piegādēm var būt problēmas, neskatoties uz to, ka esam NATO dalībvalsts un varam uzticēties saviem sabiedrotajiem. Finansējuma palielinājums aizsardzībai ir vajadzīgs arī tad, ja Ukraina uzvarēs šo karu, jo agresijas draudi no Krievijas puses saglabāsies jebkurā gadījumā.
Līdz šim valsts aizsardzībai atvēlētais finansējums tika apgūts, pamatojoties uz prioritārajām spējām, kas noteiktas Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānā 2020.-2032. gadam, taču šobrīd, ievērojot pieaugošos ģeopolitiskos riskus un Krievijas izvērsto karu Ukrainā, pašreizējais budžets aizsardzībai neļauj strauji un paātrinātā kārtībā attīstīt valsts aizsardzībai būtiskās spējas.
Piešķirtais papildus finansējums paātrinās Nacionālo bruņoto spēku kritiski svarīgo spēju ieviešanu aptuveni piecus gadus ātrāk, nekā iepriekš plānots. Paātrinātā kārtībā tiks attīstītas, piemēram, vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas, tālās darbības raķešu artilērijas sistēmas, krasta aizsardzības sistēmas, bezpilota sistēmas un vadāmie lādiņi, loģistikas un apgādes nodrošināšana, netiešās uguns atbalsts, sauszemes spēku mehanizācijas spējas un nacionālās kiberdrošības spējas.
Tāpat papildus finansējums nodrošinās iegādātā ekipējuma uzturēšanu ilgtermiņā un veicinās Nacionālo bruņoto spēku personāla piesaistes mērķu sasniegšanu, ņemot vērā to, ka personāla nodrošinājums ir būtisks katras spējas ekipējuma izmantošanai.
Jau vēstīts, ka marta nogalē Ministru kabinets atbalstīja Aizsardzības ministrijas priekšlikumu par budžeta izdevumu palielinājumu līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta valsts drošības un aizsardzības stiprināšanai, kā arī Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju paātrinātai attīstībai, līdz ar to tika izstrādāts likumprojekts “Grozījumi Valsts aizsardzības finansēšanas likumā”.
