Aizsardzības ministrs Artis Pabriks ir piedāvājis palielināt aizsardzības izdevumus, lai labāk atturētu Krieviju no ekspansionisma. Tāpat Latvija ir lūgusi Kanādas un Rietumu sabiedroto militāro palīdzību, lai stiprinātu NATO alianses Austrumu flangu.
Pieaugošā spriedze starp NATO un Maskavu par Ukrainas nākotni ir vēl vairāk pastiprinājusi ilgstošās bažas Baltijas valstīm par to, ka tās, iespējams, varētu būt nākamās, ja Kijeva nonāks Krievijas kontrolē.
Aicinājumi sniegt militāro palīdzību izskanēja brīdī, kad Kanāda paziņoja, ka tā pagarina mācību misiju Ukrainā un sūta aizsardzības aprīkojumu, bet atteicās sūtīt jebkādus uzbrukuma ieročus, kā to bija lūgusi Kijeva.
Latvijā ir izvietots lielākais Kanādas militārais kontingents, proti, aptuveni 540 karavīru. Kopš 2017. gada Kanāda Latvijā ir vadījusi NATO kaujas grupu, cenšoties pretoties Krievijas agresijai pēc Maskavas atbalstītās 2014. gadā veiktās Krimas nelikumīgās okupācijas un ilgstošās destabilizācijas Austrumukrainā.
Aizsardzības ministrs apgalvoja, ka Kanādas nacionālajās interesēs ir atturēt Krieviju no agresijas Austrumeiropā, sakot, ka kādu dienu Maskava var mēģināt uzspiest savas vēlmes Arktikā. Krievija ir Kanādas ziemeļu kaimiņvalsts, un valstis ir izvirzījušas pretenzijas par Arktikas jūras gultni un tajā esošajām bagātībām.
Latvijas valdībai būs iespēja jautājumu par pastiprinātu militāro atbalstu apspriest ar Kanādas aizsardzības ministri Anitu Anandu nākamnedēļ, kad viņai plānota vizīte Latvijā, apmeklējot arī Kanādas militāro kontingentu Ādažu bāzē. Pēc vizītes Latvijā viņa dosies arī uz Ukrainu, kur 200 Kanādas karavīri apmāca savus ukraiņu kolēģus.
Pabriks sacīja, ka Baltkrievija, kas arvien vairāk tiek uzskatīta par Krievijas kontrolē esošu valsti, piedāvā Maskavai ātru placdarmu, no kurienes varētu pārvietoties uz Baltijas valstīm vai izveidot sauszemes koridoru, lai savienotu Baltkrieviju ar Krievijas anklāvu Kaļiņingradu pie Baltijas jūras.
Britu raidorganizācija “BBC” trešdien ziņoja, ka Baltkrievijā atrodas aptuveni 30 000 Krievijas karavīru, kas, kā apgalvo gan Minska, gan Maskava, ir militāras mācības.
Aizsardzības ministrs skaidro, ka Krievijas plašākais mērķis Ukrainas krīzē ir šķelt NATO dalībvalstis. Piemēram, Vācija jaunā kanclera Olafa Šolca (Olaf Scholz) vadībā ir atteikusies ieņemt stingrāku nostāju attiecībā uz Krieviju, kā to ir darījuši lielākie sabiedrotie, piemēram, Lielbritānija vai ASV.
"Ja Ukraina padodas Krievijai...tad mēs esam nākamie rindā, tas ir pilnīgi skaidrs," sacīja A. Pabriks.
Kā norāda A. Pabriks, šobrīd var uzskatīt, ka mērķis tikai daļēji ir Ukraina. Lielāks mērķis ir ārpus Ukrainas, proti, NATO vienotība, ja mēs nespēsim pareizi atbildēt Putinam Ukrainā, tad Kremlī to noteikti interpretēs kā vājuma pazīmi, un tas tikai veicinās turpmāku agresiju.
