Latvija sākusi koordinēt jautājumu par ASV iespējamiem plāniem nosūtīt uz Austrumeiropu karavīrus un bruņutehniku, norāda Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins.
Attiecībā uz izskanējušo informāciju par ASV plāniem nosūtīt uz Austrumeiropu karavīrus un bruņutehniku patlaban notiek šī jautājuma koordinācija ar ASV, tomēr pagaidām sīkākas detaļas par šo netiks sniegtas, atzina Galkins.
Ņemot vērā pašreizējo situāciju, nenoliedzami militāro spēju stiprināšana Eiropā ir vajadzīga, ņemot vērā Krievijas rīcību gan pie Ukrainas, gan Baltkrievijā, tādēļ Latvija noteikti atbalsta šādu pieeju, skaidroja Galkins.
Kopš 2014.gada ASV bruņotie spēki rotācijas kārtībā uzturas Baltijas valstīs mācību operācijā "Atlantic Resolve". Patlaban Latvijā šajā operācijā uzturas vairāki desmiti ASV karavīri.
Galkins gan nekomentēja pagājušajā nedēļā laikrakstā "The Times" izskanējušo informāciju, ka, ņemot vērā Krievijas karavīru koncentrēšanu pie Ukrainas robežām, Lielbritānija apsver iespēju nosūtīt vēl vairākus simtus karavīru uz Baltijas valstīm.
Jau ziņots, ka ASV prezidents Džo Baidens apsver iespēju nosūtīt vairākus tūkstošus ASV karavīru, arī karakuģus un lidmašīnas, uz NATO Baltijas un Austrumeiropas dalībvalstīm, svētdien vēstīja laikraksts "New York Times", atsaucoties uz administrācijas amatpersonām.
Sestdien sanāksmē prezidenta Kempdeividas rezidencē augsta ranga Pentagona amatpersonas iepazīstinājušas Baidenu ar vairākām iespējām pārvietot ASV militāros līdzekļus krietni tuvāk Putina durvju slieksnim, norādīja administrācijas amatpersonas.
Šo iespēju vidū ir 1000 līdz 5000 karavīru nosūtīšana uz Austrumeiropu, kā arī šī skaita palielināšana desmitkārtīgi, ja situācija pasliktināsies.
Sagaidāms, ka Baidens pieņems lēmumu nedēļas sākumā.
Ņemot vērā Krievijas karavīru koncentrēšanu pie Ukrainas robežām, Lielbritānija apsver iespēju nosūtīt vēl vairākus simtus karavīru uz Baltijas valstīm un Poliju, piektdien vēsta laikraksts "The Times", atsaucoties uz informētu avotu Lielbritānijas Aizsardzības ministrijā un paskaidrojot, ka šis solis būtu vērsts uz Krievijas atturēšanu.
Jau vairākas nedēļas nerimst spriedze, ko izraisījusi Krievijas karaspēka koncentrācija pie Ukrainas robežām, Kijevā un Rietumos raisot bažas par vēl viena Krievijas iebrukuma gatavošanu.
Krievija noraida apsūdzības par iespējamu tās karaspēka iebrukumu Ukrainā. Kā apgalvo Putins, Maskava ieņem aizsardzības pozīcijas, jo bažījas, ka Kijeva pārmērīgi tuvinās ar NATO.
Baidens vēl 7. decembrī videosamitā brīdināja Putinu, ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.
