Eksperti: Vietējo aizsardzības uzņēmumu attīstībai nepieciešama ilgtermiņa valsts politika

Nozares politika
Sargs.lv
Image
Eksperti: Vietējo aizsardzības uzņēmumu attīstībai nepieciešama ilgtermiņa valsts politika
Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

Lai Latvijā sekmīgi attīstītos vietējie aizsardzības nozares uzņēmumi, nepieciešama ilgtermiņa valsts politika, kura radītu labvēlīgus apstākļus šādu uzņēmumu izveidei un darbības sākšanai eksporta tirgos. Tiesa   , kopēja problēma teju lielākajai daļai uzņēmumu ir finansējuma piesaiste attīstības nodrošināšanai, tā šodien Visaptverošās aizsardzības koncepcijai veltītajā diskusijā “Aizsardzības industrijas un Nacionālo bruņoto spēku stratēģiskās partnerības izveides iespējas un izaicinājumi” atzina pieaicinātie eksperti un nozares uzņēmumu pārstāvji.

Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle atzina, ka šobrīd nozare kopumā pārsniegusi pusmiljarda eiro apgrozījumu, tā nodrošina augstākās darbinieku algas Latvijas tautsaimniecībā, turklāt pēdējos gados uzņēmumi izveidojuši sadarbību ar tādiem pasaules vadošajiem aizsardzības nozares uzņēmumiem kā “BEA Systems”, “Lockheed Maartin”, “SAAB”, “Konsberg” un citiem. Lai nozare turpinātu augt, tai šobrīd sava attīstība jāplāno vismaz nākamo 10 gadu griezumā.

“Nauda spēj attīstīt uzņēmumus. Pēdējā laikā daudz naudas tiek veltīts jau iegādāto iekārtu uzturēšanā. Tālab nozarei jāpiedāvā savs skatījums uz uzturēšanas pakalpojumiem. Tāpat jāstrādā pie publiskajiem iepirkumiem, jo tie ir sadrumstaloti. Jādomā, kurās nozarēs veido enkuruzņēmumus un cik gados tie varēs atpelnīt savas investīcijas. Te jādomā ne tikai par  Saimnieciski izdevīgāko, bet visai ekonomikai izdevīgāko risinājumu,” teica E.Egle.

Savukārt militārās tehnikas uzturētāju uzņēmuma “Milrem Latvija” izpilddirektors Uģis Romanovs uzsvēra, ka aizsardzības uzņēmumu partnerībai ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem jāpanāk tāds stāvoklis, kur krīzes gadījumā bruņotie spēki autonomi no ārvalstu uzņēmumiem var saņemt visus pakalpojumus un nepieciešamos produktus. “Lai šo resursu aktivizētu nepieciešama biznesa vide, kurā uzņēmumiem būtu interesenti investēt savā attīstībā. Tāpat jāveicina starptautisko uzņēmumu iesaiste,” viņš piebilda.

Valsts kontroliere Elita Kļaviņa uzsvēra, ka atbalsta ieceri par Nacionālo bruņoto spēku un vietējās aizsardzības nozares ciešāku sadarbību, vienlaikus viņa piebilda, ka bieži Aizsardzības nozares valsts iepirkumi mēdz ievilkties, lai gan tie uz priekšu varētu ritēt daudz raitāk. “Šādos iepirkumos ļauts izmantos likumā noteiktos atvieglojumus un izņēmumus. Mēs no savas puses aicinām aktīvāk izmantot šīs iespējas, lai tie ietu ātrāk uz priekšu. Tiem, protams, vajadzīga Ministru kabineta atļauja, taču te ir svarīgi sagatavot kvalitatīvus dokumentus, ar visu vajadzīgo informāciju, lai iespējami ātri pieņemtu šādus lēmumus,” teica valsts kontroliere.

Tikmēr paši uzņēmēji diskusijā atzina, ka to attīstībai bieži traucē problēmas ar līdzekļu piesaisti lielāku ražošanas apjomu audzēšanai. Ņemot vērā, ka aizsardzības nozares produktu ražošana un tirdzniecība ir ar ļoti augstiem riskiem, bieži bankas nevēlas kopā ar uzņēmējiem uzņemties šādus riskus un atsaka kredītus.

Latvijas Bankas padomes locekļa Mārtiņa Kazāka ieskatā šāda banku rīcība ir nepareiza. “Tā nedrīkst būt! Vēl 2014. gadā bankas sacīja ka ģeopolitiskā drošība ir viens no riskiem, kas jāmazina, tomēr tagad tās nefinansē attiecīgās jomas uzņēmumu attīstību. Tā nedrīkst būt ka stratēģisko nozari nefinansē. Finanšu ministrijai, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, kā arī citām iestādēm būtu jādefinē tāds prasību kopums, kas ļautu šiem uzņēmumiem attīstīties,”  viņš teica.

Tikmēr uzņēmēji aicināja pašu Aizsardzības ministriju vai nu domāt par līdzekļu piešķiršanu uzņēmumu investīcijām, vai arī par to kredītu garantēšanu. Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons gan atzīst – kredītus ministrija nevienam uzņēmējam garantēt nevarēs.

“Tas, ko mēs varam piedāvāt, noslēgt ilgtermiņa sadarbības, vai arī piegādes līgumus ar vietējiem uzņēmumiem, šādi garantējot to attīstību. Otrkārt, slēdzot dažāda veida tehnikas iepirkuma līgumus ar ārvalstu piegādātājiem, mēs paredzētu punktu par zināšanu nodošanu vietējām kompānijām, kas tās tālāk varētu apkalpot. Taču par kredītu garantēšanu nevar būt runa, jo Aizsardzības ministrija kā valsts iestāde to nedrīkst darīt. Mēs varam garantēt tikai noteiktus iepirkuma apjomus,” sacīja J. Garisons.

Dalies ar šo ziņu