Tradīcijas, kas ir daļa no virsnieka dzīves

Foto: Foto: Anna Dzērve

Tradīcijas ne tikai stiprina armiju un vieno karavīrus, bet arī parāda, ka dienests ir karavīru un virsnieku ikdiena – arī skaistos un īpašos dzīves notikumos. Tā intervijā “Sargs.lv” stāsta Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas (NAA) Jūras spēku studiju kursa priekšnieks komandleitnants Tālis Dzērve, kurš caur virsnieku tradīcijām savā kāzu dienā vēlējās parādīt, cik ļoti lepojas ar dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos un cik cieši tradīcijas spēj stiprināt saikni starp karavīriem, viņu ģimenēm un līdzcilvēkiem.

To, ka komandleitnants kādreiz savā kāzu dienā vēlēsies zobenu aleju un precēsies parādes formas tērpā, viņš zinājis jau sen, tāpēc nav brīnums, ka, 2. jūlijā mijot gredzenus ar bioloģijas zinātņu doktori Inesi Čakstiņu, šīs tradīcijas bija būtiska daļa no īpašā notikuma.

Virsnieks atklāj – sākotnēji vēlējies, lai zobenu aleja kāzās topošajai sievai būtu pārsteigums, bet kāzu plānošanas procesā sapratis, ka to līdz kāzu dienai noslēpumā neizdosies paturēt. Komandleitnants T. Dzērve stāsta – uzzinot par ieceri, sieva bijusi ļoti priecīga un to gribējusi tikpat ļoti, cik viņš. Turklāt šī tradīcija abiem nebijusi sveša – par to bija gan lasīts, gan arī redzēts dzīvē, kad precējies kāds T. Dzērves kursabiedrs.

Zobenu aleja ir sena Latvijas armijas virsniecības tradīcija, kas ir kā goda izrādīšana no pulka biedriem, virsniekam precoties. Ineses un Tāļa kāzu dienā zobenu alejā stāvēja Jūras spēku jaunie virsnieki – leitnanti un virsleitnanti, kuriem komandleitnants, būdams kursa priekšnieks NAA, ir palīdzējis iegūt leitnanta dienesta pakāpi un uzlicis zīmotnes uz formas. Tās NAA jaunajiem virsniekiem pie viņu formas tērpa tiek piestiprinātas pēc Virsnieka svinīgā zvēresta došanas Rīgas Brāļu kapos.

”Domājot, kurš varētu būt zobenu alejā, sapratu, ka pagodināt mani un manu izraudzēto lūgšu šiem leitnantiem un virsleitnantiem. Man ir patiesi liels prieks, ka alejā bija tieši šie cilvēki – Jūras spēku jaunie virsnieki, kuriem esmu palīdzējis iegūt leitnanta dienesta pakāpi un uzlicis šo zīmotni. Turklāt vēl lielāku pagodinājumu manī rada tas, ka lielākā daļa virsnieku brauca speciāli no Liepājas uz Rīgu, lai piedalītos šajā ceremonijā,” stāsta komandleitnants.

Savukārt aleju komandēja viņa draugs un kursa biedrs no studiju laika Nacionālajā aizsardzības akadēmijā – Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes 1. mehanizētā kājnieku bataljona komandieris majors Guntis Tauriņš. T. Dzērve atklāj – lai arī zināja, kad un kā majors vedīs ierindu stāties alejai, redzot virsniekus nākam viņa drauga vadībā, viņu pārņēmis patiesi liels saviļņojums.

Tikmēr viesi par šo aleju nav zinājuši – to jaunais pāris paturējis pārsteigumam. Komandleitnants norāda, ka nevienam, zinot, ka ierodas uz virsnieka kāzām, par tradīciju neradās jautājumu, un visi bijuši bija pārsteigti un sajūsmināti.

Tālim arī bija svarīgi laulāties Latvijas armijas parādes formas tērpā, tāpēc viņš bija tērpies NBS Jūras spēku virsnieka baltajā vasaras formas tērpā.

“Par laulāšanos formas tērpā – es lepojos, ka esmu Nacionālo bruņoto spēku un Jūras spēku virsnieks, un es sevi tādu arī izjūtu un apzinos. Dienests bruņotajos spēkos ir visa mana dzīve. Man pat nebija jādomā, vai precēšos formas tērpā, es vienkārši zināju, ka tā būs,” saka komandleitnants.

Viņš papildina, ka arī viņa sievai par to nebija nekādu iebildumu. Viņa gan izteikusies, ka, pasūtot kāzu kleitu, jācenšas jauno vīru pārspēt. Tas Inesei, kā norāda vīrs, izdevies ļoti labi.

Vaicāts, vai komandleitnants T. Dzērve īstenojis vēl vienu senu tradīciju – laulību atļauju prasīt komandierim, viņš smejoties atbild, ka nē, taču komandieris par kāzām zinājis un neiebildis.

Stāstot, kāpēc viņam ir svarīgi uzturēt Latvijas armijas tradīcijas, komandleitnants uzsver – tas ir būtiski, jo karavīra profesija nav viegla. Turklāt ne tikai pašam karavīram, bet arī viņu otrajām pusītēm un ģimenēm. Līdz ar to šīs tradīcijas un to ievērošana ne tikai stiprina bruņotos spēkus, bet savā ziņā arī vieno karavīrus un viņu ģimenes.

“Ir svarīgi tradīcijas uzturēt dzīvas, tādējādi parādot, ka karavīrs ne tikai darbā un ierakumos ir formas tērpā un pilda savus pienākumus, bet tā ir viņa dzīve, kas sastāv arī no šīm skaistajām lietām. Tādējādi virsnieki un karavīri pastāsta, ka arī šādos skaistos dzīves mirkļos lepojas ar to, kas viņi ir, jo viņu loma nemainās. Tas ir kas vairāk, nekā tikai darbs. Manuprāt, arī zobenu alejas tradīcija ir cieši saistīta ar privāto dzīvi, kas stiprina saikni starp karavīriem, viņu ģimenēm un līdzcilvēkiem,” saka komandleitnants.

T. Dzērve arīdzan atzīmē – viņam ir būtiski, ka par šīm armijas tradīcijām uzzina arī līdzcilvēki un sabiedrība, tomēr viņš nav nedz pirmais, nedz pēdējais, kurš tās īsteno. Tas atgādina, ka šīs skaistās tradīcijas pastāv arī mūsdienās un ir dzīvas.

“Manās kazās šo tradīciju redzēja visi viesi, un tās ir pozitīvas emocijas un asociācijas, kas viņiem tagad saistīsies ar armiju. Tas, manuprāt, vairo arī uzticību un stiprina saikni ar bruņotajiem spēkiem un karavīriem. Tradīcijas nostiprina armijas lomu un nozīmi cilvēku apziņā un sabiedrības acīs,” viņš saka.

Tradīcijas, kas ir daļa no virsnieka dzīves

Dalīties ar šīs lapas saturu!