Baltijas valstis militārās mobilitātes jomā Eiropai var kalpot kā labais piemērs, jo to bruņoto spēku vienības nepieciešamības gadījumā var brīvi šķērsot robežas un sadarboties ar saviem kaimiņiem, sniegt atbalstu, piedalīties mācībās. Tas ir ļoti būtiski, plānojot mūsu valstu aizsardzību, saka Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Egils Leščinskis. Viņš nupat ar Lietuvas un Igaunijas brīvprātīgajām militārajām organizācijām - “Kaitseliit” un Lietuvas “KASP” – parakstījis sadarbības plānu 2021. gadam, kas šogad paredz dažādas, ne tikai militārās, sadarbības formas trīs organizāciju starpā.
Tradicionālā visu trīs Baltijas valstu brīvprātīgo militāro organizāciju – Latvijas Zemessardzes, Igaunijas “Kaitseliit” un Lietuvas “KASP” (Krašto apsaugos savanorių pajėgos) – komandieru tikšanās šoreiz 19. janvārī notika tiešsaistes formātā.
Tās laikā organizāciju komandieri simboliski parakstīja savstarpējo vienošanos par sadarbību 2021. gadā militāro mācību, kā arī sporta un militāri patriotisko piemiņas pasākumu jomā. Šāds sadarbības plāns ik gadu janvārī starp Baltijas valstu organizācijām tiek parakstīts jau daudzus gadus, un tam ir gan simboliska, gan arī praktiska nozīme.
Kā stāsta Zemessardzes komandieris, sadarbības plāns nākamajam gadam tiek gatavots jau rudenī, un citos apstākļos šis līgums tiktu parakstīts klātienē Lietuvas brīvprātīgajā organizācijā “KASP”, kas janvārī svin 30. pastāvēšanas gada dienu. “Lai arī šo sadarbības plānu katra organizācija varēja parakstīt un vienkārši nosūtīt pa pastu, bet šajā Covid laikā izvēlējāmies simbolisku tiešsaistes sanāksmi, lai novēlētu viens otram veiksmi un panākumus, kā arī apsveiktu Lietuvas “KASP” organizāciju 30. gada dienā. Pēc tam neoficiālā atmosfērā pārrunājām arī katras valsts brīvprātīgās organizācijas aktualitātes,” saka brigādes ģenerālis E. Leščinskis.
Viņš stāsta, ka sadarbības plāns ik gadu tiek papildināts ar jaunām iniciatīvām, turklāt Igaunijas un Lietuvas pierobežā izvietotās Zemessardzes vienības uztur regulārus savstarpējos sakarus ar kaimiņiem.
. Viņš papildina – šādi ierobežojumi militāra konflikta vai kara situācijā pretiniekam neeksistē, tāpēc tas ir ļoti būtiski, plānojot mūsu valstu aizsardzību.
Savstarpējo militāro mācību intensitāte pēdējo gadu laikā palielinājusies – tajās piedalās daudzas Zemessardzes apakšvienības līdz pat rotas līmenim. Lielākā mūsu skaitliskā dalība tradicionāli ir Igaunijas Aizsardzības spēku ikgadējās mācībās “Kevadtorm” un vienas no lielākajām Igaunijas Zemessardzes jeb „Kaitseliit” organizētajās militārajās mācībās – “Orkaan”.
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka Latvijas Zemessardze mācībās “Orkaan” līdz šim piedalījusies jau 12 reizes. Pēdējās no tām tika trenētas "Kaitseliit" vienību spējas veikt aizkavēšanas un aizsardzības operācijas, kamēr Latvijas zemessargi kopā ar Igaunijas regulāro spēku vienību mācībās iejutās pretinieka lomā.
Savukārt mācību “Kevadtorm” mērķis ir pilnveidot vienību spējas plānot un vadīt augstas intensitātes militārās operācijas daudznacionālā vidē, tajās paaugstinot arī Latvijas Zemessardzes netiešās uguns kaujas spējas un pilnveidojot spējas plānot un izpildīt uzdevumus daudznacionālā vidē.
Tāpat arī Baltijas kaimiņu brīvprātīgās organizācijas piedalās Latvijas armijas un Zemessardzes organizētajās militārajās mācībās. Piemēram, pērn pat Covid apstākļos, ievērojot visas drošības prasības, lietuviešu un igauņu kolēģi piedalījās Nacionālo bruņoto spēku mācību ciklā “Namejs 2020”, atbalstot Zemessardzes vienības.
“Covid dēļ pagājušajā gadā nenotika vairāki starptautiski ceremoniāli pasākumi, taču organizējām visas mācības, kas nepieciešamas vienību kaujas gatavības uzturēšanai,” rezumē Zemessardzes komandieris.
Viņš informē – ja epidemioloģiskā situācija ļaus, tad arī 2021. gada sadarbības plānā iekļautas vismaz 60 dažādas kopīgas aktivitātes.
