Lai arī Nacionālo bruņoto spēku un Zemessardzes sniegtais atbalsts Valsts robežsardzei austrumu robežas uzraudzībā šobrīd ir pārtraukts, iepriekšējo mēnešu sadarbība vērtējama kā pozitīva, “Sargs.lv” norāda robežsardzes priekšnieks ģenerālis Guntis Pujāts. Iepriekš sadarbība vairāk bijusi dažādu mācību ietvaros, taču kopīgu patruļu veikšana uz Latvijas robežām devusi iespēju daudz ko atstrādāt un attīstīt jau pavisam citā citā līmenī.
NBS un Zemessardze atbalstu Valsts robežsardzei Latvijas austrumu robežas uzraudzības pasākumos noslēdza 9. jūlijā. Līdz ar zemessargu iesaisti atbalsts, kas tika sniegts jau no marta beigām Covid-19 pandēmijas laikā robežsargiem palīdzēja patruļu skaitu un intensitāti uz robežām ievērojami pastiprināt.
Kā norāda Valsts robežsardzes priekšnieks, īpaši svarīgi tas bija uz Latvijas austrumu robežas ar Krieviju un Baltkrieviju, jo kaimiņvalstīs saslimstība ar Covid-19 joprojām augsta. Arī veiktā risku analīze liecina – tā kā vairākas valstis atvieglo savus iekšējos kontroles pasākumus, līdz ar to var pieaugt gadījumi, kad tiek īstenota personu un vai preču nelikumīga pārvietošana pār robežu.
Viņš atzīst – robežsardzes personāla resursi joprojām ir nepietiekami, lai paši saviem spēkiem vien spētu nodrošināt uzraudzības intensitāti tik augstā līmenī, kādā šobrīd nepieciešams, tāpēc kompensējošie pasākumi kopā ar NBS un Zemessardzi bijuši ļoti vērtīgi
Viņš atzīst, ka sadarbība ar NBS bijusi veiksmīga arī iepriekš, kad kopā trenējušies dažādu mācību ietvaros. Tāpat Valsts robežsardzes instruktori iziet militāro sagatavošanas kursu NBS skolās, lai turpmāk paši varētu apmācīt jaunos robežsargus.
Jau ziņots, ka NBS pēc 9.jūlija vairs neplāno turpināt kopā ar robežsargiem piedalīties patruļās uz valsts austrumu robežas. Kā iepriekš “Sargs.lv” sacīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks, patlaban situācija nav tik sarežģīta, lai zemessargi turpinātu piedalīties valsts austrumu robežas uzraudzībā. Turklāt jāņem vērā, ka zemessargi nav profesionālā dienesta karavīri un viņiem ikdienā jāpelna iztika savās civilajās profesijās, piebilda Pabriks.
Tajā pašā laikā viņš atzina – gadījumā, ja būs novērojama drošības situācijas pasliktināšanās vai kādi citi papildu draudi valsts drošībai, tad atbalsta sniegšana var tikt izskatīta no jauna.
"Sargs.lv" jau rakstīja – Covid-19 dēļ ieviešot ārkārtējo situāciju, Nacionālie bruņotie spēki jau no 30. marta sāka sniegt atbalstu Valsts robežsardzei. Sākotnēji ik diennakti Eiropas Savienības ārējās robežas un iekšējās robežas uzraudzībā kopā ar robežsargiem dienesta pienākumus veica aptuveni 100 bruņoto spēku karavīri un zemessargi, taču vēlāk, situācijai normalizējoties, viņu skaits tika samazināts.
