Mikroķirurgs un zemessargs: Atzīstot sev, ka varu tikt nogalināts, dienests kļuva vienkāršs

NBS
Sargs.lv
Dzintars Ozols
Foto: Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Dzintars Ozols ir viens no vadošajiem mikroķirurgiem Latvijā, kurš specializējies bērnu, kā arī rokas un plastiskajā ķirurģijā. Viņa piesātinātā ikdiena dežūrās un operācijās paiet starp divām slimnīcām – Rīgas Austrumu un Bērnu Klīnisko universitātes slimnīcu. Pērn ieguvis medicīnas zinātņu doktora grādu, un savas zināšanas kā lektors dod tālāk Rīgas Stradiņa universitātes Bērnu ķirurģijas katedras studentiem. Turklāt viņš piecus gadus ir arī aktīvs zemessargs 2. Vidzemes brigādē un nesen beidzis jaunākā instruktora kursu, iegūstot kaprāļa pakāpi. “Sargs.lv” viņš stāsta, kāpēc ir svarīgi būt Zemessardzē, kurā “ievilcis” arī dažus savus kolēģus.

Kaprālis Ozols atklāj, ka izšķirošo lēmumu par stāšanos Zemessardzē viņš pieņēmis laikā, kad par to Latvijā domājuši daudzi – pēc 2014. gada notikumiem Ukrainā.

Viņš atzīst – apzinājies Zemessardzes kā militāras struktūras saistību ar maz ticamu, taču potenciāli iespējamu karadarbību, tāpēc sākumā prātā bijušas visādas filozofiskas domas. Jo parasti ārsti ir tie, kuri mēģina karā ievainotos glābt, nevis paši dodas kādu novirzīt nāvei. Kaprālis Ozols stāsta – tieši apziņa, ka arī viņa ieguldījums var būt nozīmīgs Zemessardzei, palīdzējusi izlemt kļūt par zemessargu.

“Sākumā prātoju – karā jau neviens nedodas izdzīvot, izdzīvot var mājās vai bunkurā. Karā dodas ar domu, ka tur tu vari tikt ievainots, pat nogalināts. Ja kaujas laukā izdzīvo, tad tev ir paveicies. Visgrūtāk bija pieņemt šo domu – ka es sevi šādam, kaut tikai hipotētiskam, riskam pakļauju. Atzīstot sev, ka teorētiski varu tikt nogalināts, dienests kļuva absolūti vienkāršs,” saka kaprālis Dzintars Ozols.

Tolaik uzrunājis arī vairākus kolēģus, aicinot stāties Zemessardzē. Sākumā atsaucība bijusi liela, taču laikā gaitā daļa dažādu iemeslu dēļ atkritusi, bet kādi trīs Dzintara kolēģi joprojām ir kopā ar viņu šajā brīvprātīgajā dienestā.

Image
Dzintars Ozols
Foto: Foto no personīgā arhīva
Foto no personīgā arhīva

Uz “Sargs.lv” jautājumu, vai nebaida iespēja Zemessardzes mācību laikā gūt traumas, sevišķi roku, kuras ķirurgam ir galvenais instruments, kaprālis Ozols atbild ar humoru.

“Ko tad darīt – dzīvot sterilā vidē vai skapī un iznākt tikai uz operāciju? Jādzīvo pilnvērtīgi, jāizmanto man dotie resursi, jādod tie tālāk. Jau tad, kad ar draugiem spriedām par stāšanos Zemessardzē, nonācām pie domas – vecumdienās tāpat visiem būs jānomirst. Vai būsim laimīgi, guļot uz nāves gultas un domājot – kāpēc gan es tolaik nepievienojos Zemessardzei? Es savu izvēli izdarīju – devos palīgā Latvijai stiprināt tās aizsardzības spējas,” stāsta kaprālis.

Viņš gan atzīst, ka līdzšinējā dienesta laikā savas profesionālās mediķa iemaņas nav izmantojis un, kā pats saka, ir vienkāršs ierindas zemessargs.

Image
Dzintars Ozols
Foto: Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Zemessardzes attīstība – acīmredzama

Dienestā pavadīto piecu gadu laikā ne vien kaprālis Ozols attīstījis un ieguvis jaunas iemaņas, attīstība notikusi arī pašā Zemessardzē. Viņš atceras, ka dienesta sākumā  liela daļa zemessargu ekipējuma bijusi humānā palīdzība, piemēram, no Zviedrijas, trūcis formas tērpu, zābaku, tāpēc ļoti daudzas ekipējuma sastāvdaļas sev pircis pats. Šobrīd zemessargu aprīkojums, tehniskās iespējas un apmācību kvalitāte jau pietuvināta profesionālā dienesta karavīru līmenim.

Gadu gaitā audzis arī Zemessardzes prestižs, taču kaprālis Ozols gribētu, ka Latvija vēl vairāk spētu līdzināties tām valstīm, kurās militāro pamatapmācību izgājuši daudz vairāk iedzīvotāju un vajadzības gadījumā būtu gatavi iesaistīties valsts aizstāvībā.

Lai arī zemessargu skaits Latvijā lēni, bet stabili aug, tā šobrīd joprojām ir vairāk kā entuziastu grupa.

“Kad sāku dienestu, uz zemessargiem skatījās mazliet skeptiski – kā tādu profesionālā dienesta satelītu, tāpēc, nedod, Dievs, ar viņiem vienos ierakumos sēdēt. Tagad, pateicoties apmācību kvalitātes un ekipējuma uzlabojumiem, zemessargi arvien vairāk līdzinās profesionālā dienesta karavīriem. Kas var būt labāks, ja cilvēks ir entuziasts un, savas pārliecības vadīts, vēl gatavs brīvprātīgi iesaistīties valsts aizsardzībā?” jautā kaprālis Ozols.

Katrs lēmums ir svarīgs

Lai veiksmīgi tiktu galā ar uzdevumiem Zemessardzē, jābūt fiziski aktīvam arī ikdienā. Kaprālis Ozols atklāj, ka regulāri trenējas arī ārpus darba un dienesta, jo tas palīdz izturēt garās stundas operāciju zālē. “Kopš esmu Zemessardzē, mana fiziskā sagatavotība un garīgā noturība ir ievērojami uzlabojusies. Arī instruktoru kursa laikā vairākas reizes kārtoju “fizo” testus, kuros savā vecuma grupā uzrādīju izcilus rezultātus. Jaunākie biedri gan smējās – tu taču esi tajā grupā virs 40, kur katrs pensionārs var noiet. Bet man bija, ko teikt pretī – jā, var noiet, bet skrējienā jūs palikāt aiz manis,” smaidot saka kaprālis Ozols.

Tāpat Zemessardzē gūtā pieredze nostiprinājusi viņa pārliecību, ka gan medicīnā, gan armijā svarīgs ir lēmums. Tas var būt pareizs vai nepareizs, bet lēmumam ir jābūt.

“Ja tā nav vispār, tava vienība, visticamāk, ies bojā. Ja lēmums būs kļūdains, tad vismaz daļai ir cerība izdzīvot. Tāpat medicīnā ir jābūt ārstēšanas plānam A, B un C. Tieši tas pats arī Zemessardzē,” viņš skaidro.

Šo un vēl citas medicīnā un Zemessardzē gūtās atziņas viņš kā lektors nodod tālāk arī Rīgas Stradiņa universitātes Bērnu ķirurģijas katedras studentiem. Jo Zemessardzē māca ne tikai militāras un taktiskas iemaņas, bet arī to, kā panākt, ka tevī ieklausās, kā attīstīt līderību un citas civilajā dzīvē noderīgas zināšanas.

Zemessardze sakārto haosu galvā

Kaprālis Ozols atzīst, ka daļā Latvijas sabiedrības ar armiju joprojām saistās negatīvi stereotipi. Taču tam nav nekāda pamata, jo Zemessardze kā uz brīvprātības principa balstīts mehānisms mūsdienās ir ļoti demokrātiska, tajā nav nekā, ko var dzirdēt stāstos par padomju armiju. “Skatoties uz saviem bērniem, saprotu, ka sava veida militārā pamatapmācība visiem būtu pat ļoti vēlama, jo tā cilvēku ļoti “sakārto”,” saka kaprālis. Viņam pašam kā mikroķirurgam gan iepriekš nav bijušas problēmas ar stresa noturību vai spēju saglabāt vēsu prātu un pieņemt drosmīgus lēmumus, taču tagad šīs iemaņas vēl vairāk nostiprinājušās.

Image
Dzintars Ozols
Foto: Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Viņš atzīst – jā, Zemessardzei tiek ziedots brīvais laiks, kas iepriekš bija paredzēts kādai citai izklaidei vai atpūtas pasākumiem, taču tas esot tā vērts. Ja nu galīgi neizdodas dienestu Zemessardzē apvienot ar civilo dzīvi, tad valstij noderīgs vari būt, kļūstot vismaz par rezerves karavīru, kuru apmācība notiek daudz retāk.

“Kāpēc nedēļas nogalēs, piemēram, braukt uz citu pilsētu skriet maratonu, ja to laiku vari pavadīt Zemessardzes vienībā, kur arī ir fiziskā slodze, bet jau ar daudz lielāku pievienoto vērtību?” retoriski jautā kaprālis Ozols.

Viņš ļoti labi apzinās Zemessardzes būtisko lomu Latvijas valsts aizsardzības plānā.

“Tas līdzīgi kā ar peldēšanu dziļumā – lai arī zinām, ka krastā ir glābējs, viņam līdz mums ir jānokļūst. Ja nemāki peldēt, glābēju vari arī nesagaidīt. Tāpēc svarīgi iedzīvotājiem stāties Zemessardzē, jo vairāk cilvēku pārzina šo struktūru un spēj noturēties, līdz ierodas palīdzība no malas, jo labāk,” viņš pauž.

Sarunas noslēgumā viņš atklāj, ka dienesta sākumā daži “patiesības mirkļi” bijuši arī pašam, taču pēc tam ne reizi vairs sev nav uzdevis šo jautājumu. “Guļot ārā, lietū, reiz prātā iešāvās doma – ko es, cilvēks ar medicīnas zinātņu doktora grādu, plastiskā, rokas un bērnu ķirurga sertifikātiem kabatā, šajā mežā daru? Pats ātri vien atbildēju – tā ir mana brīvprātīga izvēle, ko nekad neesmu nožēlojis. Jo tik daudz iespēju, ko var dot bruņotie spēki un Zemessardze, civilajā dzīvē cilvēks nekad neiegūs,” rezumē ārsts un zemessargs Dzintars Ozols.

Zemessardzē nešķiro pēc tautības, izglītības, specialitātes vai pieredzes. Kandidātam ir jābūt Latvijas pilsonim no 18 līdz 55 gadiem ar valsts valodas zināšanām vismaz vidējā (B1) līmenī, bez kriminālās sodāmības, atbilstošu veselības stāvokli un fizisko sagatavotību. Pieteikuma iesniegšanai kandidātam jāsazinās ar dzīves vai studiju vietai tuvāko Zemessardzes vienību, zvanot uz tālruņa numuru 1811, rakstot uz e-pasta adresi esizemessargsatmil [dot] lv () vai personīgi ierodoties vienībā. Uzzini vairāk tīmekļvietnē www.zs.mil.lv!

 

Dalies ar šo ziņu