17. kaujas atbalsta bataljons – Zemessardzes pretgaisa aizsardzības spējas ekspertīzes turētājs

NBS I 13.06.2020
Sargs.lv dienesta gaita Zemessardze zemessargi

Foto: Foto: virsseržants Gatis Indrēvics/Aizsardzības ministrija

Zemessardzes 17. kaujas atbalsta bataljona primārā kaujas atbalsta spēja, neskatoties uz tā tagadējo nosaukumu, ir pretgaisa aizsardzība. Kā norāda bataljona bijušais komandieris pulkvežleitnants Jānis Rutkovskis - 17. bataljons ir Zemessardzes pretgaisa aizsardzības spējas ekspertīzes turētājs. Intervijā ziņu portālam “Sargs.lv” viņš stāsta, ka bataljons arī jaunā komandiera majora Jura Višņakova vadībā turpinās nepārtraukti attīstīties, piedaloties gan vietēja mēroga, gan starptautiskās mācībās. Tāpat viņš uzsver, ka bataljona nākotnes ambīcijas ir palielināt tā kaujas efektivitāti, tomēr pats svarīgākais ir rūpēties par vienības karavīriem un zemessargiem, kā arī nodrošināt kvalitatīvu apmācību procesu.

Zemessardzes 1. Rīgas brigādes 17. kaujas atbalsta bataljons dibināts 1992. gada 4. augustā kā kājnieku bataljons, bet ar 2004. gada 1. septembri tas izveidots kā specializētais Pretgaisa aizsardzības bataljons. Veidojoties jaunai Zemessardzes sistēmai, Pretgaisa aizsardzības bataljons 2018. gadā tika pārsaukts sākotnējā nosaukumā - par Zemessardzes 17. kaujas atbalsta bataljonu.

Pulkvežleitnants J. Rutkovskis stāsta – neskatoties uz to, ka vienība definēta kā kaujas atbalsta bataljons, tās primārā kaujas atbalsta spēja ir pretgaisa aizsardzība. Viņš gan piebilst, ka bataljona spējām pievienotas arī atbalsta ieroču sistēmas kā mīnmetēji un prettanku ieroči, tomēr galvenā bāze ir pretgaisa aizsardzība, un tieši šī kaujas spēja bataljonu izceļ starp pārējām Zemessardzes vienībām.

Var teikt, ka 17. kaujas atbalsta bataljons Zemessardzē ir pretgaisa aizsardzības ekspertīzes turētājs un ir vienīgais pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmas “RBS-70” turētājs Zemessardzē. Savukārt ar zenītlielgabaliem “L-70” vairākkārt veikti kopīgi treniņi ar citiem Zemessardzes bataljoniem, palīdzot tiem apgūt zināšanas un praktiskās šaušanas iemaņas tieši ar šiem lielgabaliem.

Tāpat viņš stāsta, ka vienība daudz mācās no Gaisa spēkiem.

“Bruņoto spēku mērogā esam mazliet zemāk par Gaisa spēku Pretgaisa aizsardzības divizionu. Varētu teikt, ka Pretgaisa aizsardzības divizions bija kā bataljona mātes vienība, no kuras sākotnēji smēlāmies pieredzi,” saka pulkvežleitnants.

Tā kā Latvijas armijā nav daudz pretgaisa aizsardzības vienību, tad katra vienība, kas atbalsta Latvijas pretgaisa aizsardzības funkcijas, ir nenovērtējama. Viņš saka, ka pretgaisa aizsardzība ir kā mazi dārgakmeņi.

Pulkvežleitnants uzsver – gan pats bataljons, gan arī bruņotie spēki kopumā ir sapratuši, ka bez pretgaisa aizsardzības karadarbības gadījumā valsts nespētu sevi pietiekami pasargāt no pretinieka gaisa uzbrukumiem.

Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Viņaprāt, jebkuras spējas ieviešana un attīstīšana ir smags, ilgstošs un arī dārgs process, jo ir nepieciešami resursi – ieroči un ekipējums. Tomēr pats svarīgākais ir speciālisti un viņu apmācība. “Vissvarīgākais un sarežģītākais ir personāla apmācība un kvalifikācijas uzturēšana, jo tas tiek darīts paralēli individuālo kaujas iemaņu, kājnieku taktikas trenēšanai. Sanāk, ka šiem zemessargiem ir vēl blakus specialitāte - pretgaisa aizsardzības,” saka pulkvežleitnants J. Rutkovskis.

Viņš stāsta, ka pretgaisa aizsardzības spēja bruņotajos spēkos kopumā attīstās pakāpeniski, kaut gan vēlētos, lai attīstība būtu ātrāka un tā būtu lielāka prioritāte, tomēr visiem Nacionālajiem bruņotajiem spēki ir jāattīstās pakāpeniski vienotā solī.

Runājot par līdz šim būtiskākajiem bataljona sasniegumiem, pulkvežleitnants norāda, ka tie īsti nav izmērāmi, jo sasniegumiem vienmēr jābūt nepārtrauktā attīstībā.

Zemessardzes 17. kaujas atbalsta bataljona bijušais komandieris

pulkvežleitnants Jānis Rutkovskis

Kaujas spēju attīstīšana nav olimpiskās spēles, kur mēs sasniedzam kaut kādu mērķi un iegūstam medaļas. Tas ir nepārtraukts attīstības process.

Turklāt attīstības un sasniegumu pamatā ir nevis ieroču sistēmas, bet gan komanda kopumā. “Ja mēs runājam par stūrakmeņiem, tad tie nav dzelži, bet gan komanda - štābs, bataljona rotu, nodaļu un vada komandieri. Tas ir pats galvenais pamats, lai vispār kaut ko veidotu. Nepietiek tikai ar apmācības programmu un izvirzītiem uzdevumiem. Ir jāpanāk, ka mūsu cilvēki, mūsu zemessargi grib nākt uz bataljonu ar domu, ka šeit pavadītais laiks ir lietderīgs. Jābūt mijiedarbībai - vispirms strādāt ar personālu, lai veidotu komandu. Tas savukārt transformējas kvalitatīvā treniņā zemessargiem,” uzsver pulkvežleitnants J. Rutkovskis.

Tāpat viņš arī norāda, ka jebkuras spējas katru gadu ir jāstiprina un jāpilnveido. “Nevajadzētu izcelt, ka sasniedzām kaut kādu punktu, un pēc tam dzīve kļuva vienkāršāka. Patstāvīgi, gadu no gada, katru mēnesi mēs šīs spējas audzējam,” saka pulkvežleitnants.

Lai attīstītu vienības vispārīgās pretgaisa spējas, bataljons katru gadu veic praktiskāsšaušanas treniņus, kā arī manevru mācības. Tāpat arī vienība piedalās ne vien vietējās militārajās mācībās, bet arī starptautiskajās. Vienas no tādām ir “Tobruq Legacy”, kad bataljona karavīri un zemessargi dodas uz Lietuvu, lai piedalītos pretgaisa aizsardzības mācībās NATO ietvaros.

Tāpat 17. kaujas atbalsta bataljona karavīri un zemessargi piedalās arī pašreiz Jūrmalciemā un Šķēdē notiekošajās pretgaisa aizsardzības mācībās ”Baltic Zenith 2020/Tobruq Arrows 2020”, kur viņi kopā ar sabiedroto valstu karavīriem no ASV un Lietuvas trenē kaujas šaušanas prasmi gan ar “RBS-70”, gan “Stinger” raķešu sistēmām.

Vienība arī katru gadu piedalās militārajās mācībās “Namejs”, kur tā pilda pretgaisa aizsardzības uzdevumus. Pulkvežleitnants gan vērš uzmanību, ka bataljona uzdevumos iekļauta ne tikai pretgaisa aizsardzība, uzverot, ka vienībā ir arī kājnieku rotas, izlūku vadi un regulārās vienības, tāpēc vienībai jāpilda tādi paši uzdevumi kā ikvienam kājnieku bataljonam, bet pretgaisa aizsardzība ir kā papildinājums.

Savukārt 17. kaujas atbalsta bataljona nākotnes mērķis ir pilnveidot kaujas efektivitāti, palielinot ekipējumu ar pretgaisa aizsardzības sistēmu radariem un ugunsvadības centru. Pulkvežleitnants pauž cerību, ka nākotnē bataljona spējas papildinās arī tālākas darbības pretgaisa aizsardzības ieroču sistēmas.

Viņš arī pauž pārliecību, ka majors J. Višņakovs, pārņemot 17. kaujas atbalsta bataljonu, pārņems savā vadībā arī labus ekspertus gan pretgaisa aizsardzības, gan citās jomā.

“Galvenais, ko es viņam vienmēr esmu teicis - uzticies un mīli savu bataljonu, tad tas viss savienosies labā rezultātā, jo jāvada ir cilvēki, ne sistēmas. Ja cilvēki to darīs ar dzirksteli acīs, tad arī viss pārējais attīstīsies pakārtoti,” saka pulkvežleitnants J. Rutkovskis.

Viņš stāsta, ka, teju trīs gadus esot 17. kaujas atbalsta komandiera amatā, iegūta pieredze vienības vadīšanā un attīstījusies empātija , iepazīstot vairāk savus padotos un atrodot vidus līniju, lai viņus ”neizdedzinātu”. Pulkvežleitnants uzsver, ka iegūta ne vien profesionālā, bet arī cilvēciskā pieredze, kas būs vērtīga arī turpmākajās dienesta gaitās.

17. bataljons — Foto: Zemessardzes 17. kaujas atbalsta bataljons

"Sargs.lv" jau rakstīja, ka šonedēļ svinīgā komandiera maiņas ceremonijā Zemessardzes 1. Rīgas brigādes 17. kaujas atbalsta bataljona līdzšinējo komandieri pulkvežleitnantu Jāni Rutkovski amatā nomainīja majors Juris Višņakovs.

Pulkvežleitnants J. Rutkovskis dienestu turpinās Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, kur viņa uzdevums būs pilnveidot Gaisa spēku kursa kadetu apmācības programmas, sadarbojoties ar Gaisa spēkiem.

17. kaujas atbalsta bataljons – Zemessardzes pretgaisa aizsardzības spējas ekspertīzes turētājs

Dalīties ar šīs lapas saturu!