NATO 13. oktobrī Itālijā sāks ikgadējās kodolatturēšanas mācības “Steadfast Noon”, kurās piedalīsies 17 dalībvalstis. Alianses amatpersonas uzsver, ka tās ir iepriekš plānotas mācības bez kaujas kodolieroču izmantošanas. Vienlaikus to norise sakrīt ar Krievijas pastiprināto kodoldraudu retoriku, tostarp brīdinājumiem saistībā ar Kaļiņingradas apgabalu.
NATO 8. oktobra paziņojumā norāda, ka mācību mērogs būs līdzīgs iepriekšējos gados īstenotajam. To uzdevums ir uzturēt sabiedroto spēku gatavību un pārbaudīt procedūras, kas nepieciešamas alianses atturēšanai un aizsardzībai. NATO uzsver, ka mācības nav vērstas pret kādu konkrētu valsti un nav saistītas ar aktuālajiem pasaules notikumiem.
NATO ģenerālsekretārs Marks Rute skaidro, ka mācības palīdz uzturēt drošas, efektīvas un ticamas spējas miera saglabāšanai un agresijas atturēšanai. Viņš arī uzsver, ka “Steadfast Noon” apliecina sabiedroto vienotību un apņēmību īstenot kolektīvo aizsardzību.
Kā vēsta ziņu aģentūra “Associated Press” (AP), mācības ilgs aptuveni desmit dienas. NATO kodolpolitikas vadītāja Nasima Barouza (Nassima Barrows) žurnālistiem uzsvērusi to ikgadējo un paredzamo raksturu. “Nav pamata satraukumam. Tas ir paredzami,” viņa sacīja. Barouza arī norādīja, ka NATO rūpīgi seko Krievijas darbībām un, neraugoties uz Maskavas retoriku, nav novērojusi būtiskas izmaiņas tās militārajā izvietojumā vai gatavībā, kas radītu satraukumu.
Itālijas ziņu aģentūra ANSA ziņo, ka mācībās īpaša uzmanība tiks pievērsta kodolmisijām nepieciešamajiem augstajiem apmācības standartiem. NATO kodoloperāciju vadītājs pulkvedis Deivids Bulls skaidrojis, ka būtiski ir uzturēt gan disciplīnu, gan sabiedroto spēju sadarboties kolektīvajā aizsardzībā. Kaujas kodolieroču neizmantošana nemazina nepieciešamību pārbaudīt personāla sagatavotību šādu uzdevumu izpildei.
NATO skaidro, ka “Steadfast Noon” mācībās tiek iesaistītas lidmašīnas, kas spēj nest kodolieročus. Alianses kodolatturēšanas sistēma balstās arī uz Eiropā izvietotajiem ASV kodolieročiem un sabiedroto nodrošinātajām aviācijas spējām un infrastruktūru. ASV saglabā pilnīgu kontroli pār saviem Eiropā izvietotajiem kodolieročiem, savukārt visas ar NATO kodolatturēšanu saistītās darbības ir pakļautas politiskajai kontrolei.
Tādējādi kodolatturēšanā iesaistās arī sabiedrotie, kuriem nav savu kodolieroču. To ieguldījums var ietvert konvencionālu atbalstu kodoloperācijām, infrastruktūras nodrošināšanu, konsultācijas un dalību mācībās. NATO uzsver, ka kodolspēju galvenais uzdevums ir novērst agresiju, bet apstākļi, kuros aliansei varētu nākties izmantot kodolieročus, ir ārkārtīgi maz ticami.
Šāgada mācību politisko fonu pastiprina Krievijas brīdinājumi par Kaļiņingradu. Ziņu aģentūra “Reuters” 30. septembrī vēstīja par NATO nosūtītu Krievijas diplomātisko dokumentu, kurā Maskava draudējusi izmantot visu tās rīcībā esošo arsenālu, arī kodolieročus, ja alianse mēģinātu izolēt Kaļiņingradas apgabalu no pārējās Krievijas. Starp Poliju un Lietuvu esošais apgabals ir būtiska Krievijas militārā atbalsta vieta Baltijas reģionā.
NATO atbildē uz šo dokumentu noraidījusi apgalvojumus par draudiem Krievijas teritorijai. Alianses ieskatā tās mācības un citas aktivitātes šādus draudus nerada. NATO vienlaikus aicinājusi Maskavu izbeigt pilna mēroga iebrukumu Ukrainā un atteikties no bezatbildīgas kodoldraudu retorikas, ziņo “Reuters”.
Rute 30. septembrī Briselē arī norādīja, ka NATO nesaskata tūlītēju Krievijas apdraudējumu alianses teritorijai un draudu novērtējums nav mainījies. Kā vēsta “Reuters”, viņš skaidroja, ka pirms iespējamās Krievijas militārās rīcības pret Baltijas valstīm, Poliju, Somiju vai kādu citu sabiedroto būtu novērojama spēku koncentrēšana. Alianse turpinās atbalstīt Ukrainu un stiprināt savu aizsardzību.
