NATO Sabiedroto spēku augstākais komandieris Eiropā, ASV ģenerālis Aleksuss Grinkevičs, izstrādā koncepciju iespējama Krievijas uzbrukuma atvairīšanai, kuras centrā ir ātra un izšķiroša sabiedroto uzvara. Kā vēsta aģentūra “Bloomberg”, īpaša uzmanība tajā pievērsta dronu un mākslīgā intelekta integrēšanai tradicionālajās militārajās spējās.
Dokumentu ar nosaukumu “Uzvaras teorija” (“Theory of Victory”) plānots prezentēt 12. oktobrī Polijā. “Bloomberg” iepazinies ar tā neklasificēto versiju, savukārt dokumenta esamību medijam “The Kyiv Independent” atsevišķi apstiprinājusi NATO amatpersona. Alianses detalizētā iecere pagaidām nav publiski izklāstīta pilnā apjomā.
Grinkeviča pārstāvis pulkvedis Mārtins O’Donels atteicies apspriest plāna detaļas, tomēr uzsvēris NATO aizsardzības raksturu un nepieciešamību saglabāt alianses militāro pārākumu. “Jau tagad jārada apstākļi agresijas atturēšanai un, ja nepieciešams, uzvarai uzbrukuma gadījumā,” viņš norādījis, vēsta UNIAN, atsaucoties uz “Bloomberg”.
Saskaņā ar mediju rīcībā nonākušo informāciju dokumentam jāparāda, kā NATO reaģētu uz iebrukumu tās teritorijā, un jāstiprina sabiedrības pārliecība par alianses gatavību. Vienlaikus tas paredzēts, lai sabiedrotajiem skaidrāk izskaidrotu aizsardzības investīciju nepieciešamību un veicinātu jauno tehnoloģiju ieviešanu. Atturēšanas pamatā ir iecere pārliecināt potenciālo pretinieku, ka uzbrukums neļaus sasniegt militāru uzvaru.
Itālijas ziņu aģentūra ANSA, kas arī iepazinusies ar neklasificētu NATO dokumentu, vēsta, ka agresijas gadījumā sākotnēji paredzēts apturēt iebrukumu ar sauszemes spēkiem un daudzslāņainu aizsardzību. Šajā pieejā nozīmīga loma atvēlēta Austrumu flanga atturēšanas iniciatīvai (“Eastern Flank Deterrence Initiative”, EFDI), tostarp salīdzinoši lētām bezpilota sistēmām un mākslīgā intelekta atbalstītai mērķu noteikšanai.
Turpmākās darbības paredzētu pretinieka komandvadības, sakaru, izlūkošanas un mērķu noteikšanas sistēmu neitralizēšanu, lai vājinātu tā spēju vadīt un koordinēt kaujas operācijas. ANSA ziņo, ka dokumentā minēta gan militārā spēka, gan digitālo līdzekļu izmantošana, kā arī aviācijas un raķešu artilērijas uguns jauda.
EFDI pamatelementi jau ir aprakstīti publiski. ASV Sauszemes spēku pavēlniecība Eiropā un Āfrikā norāda, ka sabiedroto vadītā iniciatīva apvieno bezpilota un ar nelielu apkalpi darbināmas sistēmas, aktuālus datus un vienotu komandvadības tīklu. Tās uzdevums ir paātrināt lēmumu pieņemšanu un mazināt pretinieka priekšrocības, ko rada spēku skaitliskais pārsvars un uzbrukuma temps. Iniciatīva papildina NATO reģionālos aizsardzības plānus.
Jauno spēju integrācija tiek pārbaudīta arī praktiski. NATO jūnijā publiskoja informāciju par izmēģinājumiem Slovākijā EFDI ietvaros, kuros karavīri testēja dažādu veidu dronus, pretdronu sistēmas, bezapkalpes sauszemes transportlīdzekļus un sakaru risinājumus. Šie izmēģinājumi paredzēti tehnoloģiju pielāgošanai alianses austrumu flanga atturēšanas un aizsardzības uzdevumiem.
NATO vadība vienlaikus uzsver nepieciešamību sagatavoties ilgstošam Krievijas hibrīdapdraudējumam. Ģenerālsekretārs Marks Rute 1. oktobrī Minsterē sacīja, ka alianse nesaskata tūlītēja militāra uzbrukuma pazīmes, taču tai jābūt gatavai Krievijas naidīgo darbību turpinājumam. Viņš minēja gaisa telpas pārkāpumus, dedzināšanu un sabotāžu, norādot, ka Kremļa mērķis ir šķelt sabiedrotos un mazināt atbalstu Ukrainai.
Latvijas drošības kontekstā Rute šajā pašā vizītē atgādināja, ka Minsterē izvietotais 1. Vācijas-Nīderlandes korpuss ir atbildīgs par NATO spēku komandvadību Igaunijas un Latvijas aizsardzībā. Tā štābs spēj vadīt starptautisku spēku grupējumu līdz 50 000 karavīru apjomā.
Tehnoloģiju attīstība prasa arī izmaiņas aizsardzības rūpniecības darbībā. Septembrī Rute uzsvēra, ka dronu tehnoloģijas mainās tik strauji, ka sabiedrotajiem jānodrošina spēja ražot jaunākos modeļus, kad tie nepieciešami. NATO un Ukraina kopīgi apkopo kara pieredzi, tostarp atziņas par dronu un pretdronu sistēmu izmantošanu.
Šo spēju attīstībai paredzēts arī plašāks finansējums. NATO dalībvalstis 2025. gada Hāgas samitā apņēmās līdz 2035. gadam aizsardzībai un ar drošību saistītiem ieguldījumiem ik gadu atvēlēt 5% no iekšzemes kopprodukta. Vismaz 3,5% paredzēti militārajām aizsardzības vajadzībām, bet līdz 1,5% – kritiskās infrastruktūras, noturības, inovāciju un aizsardzības rūpniecības stiprināšanai.
