ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) brīdinājusi Eiropas valstu valdības par iespējamiem Krievijas plānotiem bezpilota lidaparātu uzbrukumiem no komerckuģiem Vidusjūrā, vēsta drošības un aizsardzības ziņu portāls "Defense News", atsaucoties uz Spānijas vadošā laikraksta "El Mundo" publicēto pētījumu un Lietuvas izlūkdienestu avotiem.
ASV dienestu sniegtā informācija liecina, ka Kremļa stratēģi plāno jaunu hibrīdkara eskalācijas posmu, par mērķiem izvēloties NATO valstis Dienvideiropā — Spāniju, Franciju vai Itāliju. Uzbrukumi varētu tikt veikti no starptautiskajiem ūdeņiem Vidusjūrā, izmantojot Krievijas "ēnu flotes" naftas tankkuģus vai citus komerckuģus, uz kuru klāja tiktu apslēpti un palaisti triecienbezpilota lidaparāti. Saskaņā ar izlūkdienestu vērtējumu šāds uzbrukuma modelis ļauj Krievijai saglabāt relatīvu iespēju noliegt savu iesaisti un izvairīties no tiešas, koordinētas NATO militārās atbildes, vienlaikus triecot pa stratēģiski svarīgiem objektiem Eiropas dienvidos.
Speciālisti un avoti no Lietuvas Aizsardzības ministrijas norāda, ka potenciālajai operācijai izvēlēti trieciendroni "Gerbera". Tā ir mazāka un vieglāka lidojošās munīcijas versija salīdzinājumā ar plaši zināmajiem "Shahed" vai "Geran" tipa droniem. "Gerbera" spārnu vēziens ir aptuveni 2,5 metri, garums sasniedz ap diviem metriem, un tā svars nepārsniedz 18 kilogramus. Lidojuma ātrums var sasniegt aptuveni 160 kilometrus stundā, savukārt maksimālais darbības rādiuss ir līdz 600 kilometriem atkarībā no vēja apstākļiem un nestās kravas svara.
Drona konstrukcijas izmēri un saliekamie spārni ļauj to pavisam viegli transportēt un paslēpt standarta jūras kravas konteineros. Šādu drona palaišanu no kuģa klāja veic ar nelielu katapultu, kas mehāniski ir krietni vienkāršāks process nekā lielāku bezpilota lidaparātu palaišana. Atliek tikai atvērt konteineru, salikt spārnus un palaist aparātu debesīs. Ja kuģis atrodas 200 līdz 300 kilometru attālumā no Eiropas krastiem, drona lidojums līdz mērķim aizņemtu vien no vienas līdz divām stundām.
Gaisa kuģis spēj nest četrus līdz piecus kilogramus smagu sprāgstvielu vai šķembu lādiņu. Lai gan šāds sprādziena spēks nespēj pilnībā sagraut lielas betona ēkas, tas ir pietiekams, lai izraisītu plašus ugunsgrēkus, sabojātu neaizsargātas radarstacijas vai transformatorus, uz vairākām dienām slēgtu lidostas un ostu termināļus, kā arī radītu milzīgus ekonomiskos zaudējumus un paniku sabiedrībā.
Slepenā vizīte Maskavā un Eiropas līderu reakcija
Diplomātiskie avoti atklāj, ka izlūkošanas informācija Eiropas galvaspilsētās nonāca drīz pēc tam, kad CIP direktors Džons Ratklifs 25. augustā veica iepriekš neizziņotu un slepenu vizīti Maskavā, uz kurieni devās ar ASV gaisa spēku lidmašīnu caur Rīgas lidostu. Kā ziņo starptautiskie mediji, ASV izlūkdienesta vadītājs devās uz Maskavu, lai tieši brīdinātu Krievijas pusi no jebkādiem tiešiem uzbrukumiem vai provokācijām pret NATO dalībvalstīm.
Pēc šīs vizītes ziņojumi tika nodoti sabiedrotajiem, un to nopietnību apliecina Francijas prezidenta Emanuela Makrona ārkārtas rīcība. Septembra vidū Makrons negaidīti sasauca valsts Aizsardzības padomi, bet dažas dienas vēlāk uz Elizejas pili izsauca visu vadošo Francijas politisko partiju līderus un 2027. gada prezidenta amata kandidātus, lai iepazīstinātu viņus ar valsts drošības apdraudējumiem.
Hibrīdkara hronika un Eiropas valstu sagatavošanās
Uzbrukumu veikšana nav kaut kas jauns — jau 2020. un 2024. gadā Krievijas uzņēmums "ZALA" demonstrēja bezpilota lidaparātu palaišanu no jūras platformām un kuģu klājiem. Praksē šādi incidenti Baltijas jūrā fiksēti jau iepriekš: šā gada februārī Zviedrijas Jūras spēki pamanīja un ar elektroniskās cīņas līdzekļiem nobloķēja dronu, kas bija pacēlies no Krievijas izlūkošanas kuģa "Žiguļevsk" Ēresunda šaurumā tieši laikā, kad tuvējā ostā atradās Francijas aviācijas bāzes kuģis "Charles de Gaulle".
Saspīlējums būtiski pieauga augusta sākumā, kad Vācijas pilsētas Leipcigas lidostā notika bezpilota lidaparāta sadursme ar lidmašīnu un tika atrastas citas sprāgstvielas, ko Vācijas tiesībsargājošās iestādes oficiāli kvalificēja kā Krievijas izlūkdienestu sarīkotu sabotāžu. Papildu eļļu ugunij ielēja arī atbalstītāju kanāli — prokremliskais "Telegram" kanāls "Rybar" nesen publicēja Vidusjūras karti ar nosaukumu "Krievu zāles pret Francijas aroganci", atklāti minot iespējamus triecienus pa Francijas dienvidu atomspēkstacijām, militārajām bāzēm un aeronavigācijas rūpnīcām.
Pieaugošo draudu gaismā pat neitrālās un pie jūras neesošās Eiropas valstis veic radikālus drošības pasākumus. Austrijas bruņotie spēki ir uzsākuši apjomīgas militārās mācības valsts austrumos, kurās ap 300 karavīru, izmantojot zeme-gaiss raķešu kompleksus "Mistral", 35 milimetru pretgaisa lielgabalus un elektroniskās cīņas iekārtas, trenējas atvairīt bezpilota lidaparātu uzbrukumus kritiskajai infrastruktūrai.
