"Sargs.lv" reportāža no KFOR patruļām Kosovā: Pa pēdām kontrabandistiem un provokatoriem

Latvijas kontingenta karavīri KFOR misijā Kosovā ir augsti novērtēti, tāpēc šī iemesla dēļ mūsu karavīru atbildībā ir nodots viens no sarežģītākajiem reģioniem Kosovā – ziemeļu daļa ar kalnoto apvidu, kur salīdzinoši regulāri var sastapt dažādu nelegālo preču pārvadātājus jeb kontrabandistus. Tāpat šis reģions zināms ar to, ka tajā koncentrējusies liela daļa Serbijas pilsoņu, kuri iestājas pret Kosovas neatkarību.

Kosovas reģions no vienas puses skatoties ir drošs, taču tajā pašā laikā neparedzams un  bīstams. Ikdienas dzīve ir mierīga, taču saspīlētā situācija neizslēdz dažādu provokāciju un sabotāžas riskus. Valstī aktīvi tiek ievestas dažādas kontrabandas preces – sākot no apģērbiem līdz pat narkotikām un ieročiem. Visbiežāk šādas darbības var atklāt kalnainajos ceļos nakts tumšajā laikā. Kā stāsta pieredzējušākie karavīri, tad visvērtīgākās kontrabandas kravas tiek vestas ievērojot papildus “drošību”, proti, kontrabandisti mēdz būt bruņoti. Šī iemesla dēļ karavīriem diennakts tumšajā laikā un pierobežas tuvumā ir jāvelk bruņuvestes. Arī portāls “Sargs.lv” devās vairākās šādās patruļas, lai tuvāk iepazītu reģiona izaicinājumus un Latvijas karavīru ikdienu.

Image

Pēc drošības instrukciju un konkrētās dienas plānu saņemšanas arī mums bija nepieciešams ievērot visas drošības prasības, proti, bija jāsaņem bruņuveste un ķivere. Tāpat patruļas sākumā tikām iepazīstināti ar nepieciešamajām darbībām, ko darīt, ja notiek bruņots uzbrukums. Uzreiz gan jāsaka, ka nekādu šādu incidentu nenotika, taču labāk ir 100 reizes “lieki” paņemt bruņuvesti, nekā tā nav, kad ir vajadzīga.

KFOR bāze “Novo Selo” atrodas līdzenumā, tāpēc temperatūra dienas vidū ir komfortabla. Izmaiņas gan ir jūtamas, kad patruļa ved augstāk kalnā, tāpēc laicīgi tikām brīdināti ģērbties silti. Tāpat citi kalni ātrāk aizsedz norietošo sauli, kas liek termometra stabiņam nokrist vēl zemāk. Šajā periodā karavīriem var nākties patruļas veikt arī ar kājām, jo šaurie un kalnainie ceļi kļūst neizbraucami. Arī portāla “Sargs.lv” viesošanās laikā vairāki kalnu ceļi ir tikuši slēgti, jo tie ir pārāk bīstami, lai pa tiem pārvietotos.

Image

Patruļu ilgums un biežums ir mainīgs atkarībā no situācijas, proti, ja kādu konkrētā vietā ir novērota neparasta rosība, tad konkrēto vietu apseko biežāk. Piemēram, pagājušā gada novembra beigās Zubinpotokas pilsētā notika sprādziens, kurā tika sabojāts kanāls, kas piegādā ūdeni dzesēšanas sistēmām divās ar oglēm darbinātās elektrostacijās, kuras saražo lielāko daļu Kosovas elektroenerģijas. Šī iemesla dēļ KFOR spēki ir paplašinājuši patruļu maršrutu, lai iekļautu līdzīgus kritiskās infrastruktūras objektus.

Image

Patruļu galvenie mērķi ir vairāki, taču pats svarīgākais ir demonstrēt KFOR spēku klātbūtni reģionā, lai izvairītos no liekiem situācijas saspīlējumiem. Tāpat patruļu laikā tiek apzinātas konkrētās teritorijas vides izmaiņas – vai netiek izlīmēti plakāti, kas aicina uz protestiem pret valdošo iekārtu, vai neparādās jauni pretvalstiski elementi sarežģītākajās Kosovas apdzīvotajās vietās. Tāpat īpaša uzmanība jāpievērš lielākai iedzīvotāju koncentrācijai noteiktās vietās, kas var liecināt par iespējamām provokācijām vai ceļu bloķēšanu.

Image

Kosovā tiek veiktas dažāda veida patruļas – ar vietējo policiju, ar sabiedroto KFOR spēku karavīriem un pašu karavīriem. Interesanti, ka atbilstoši noslēgtajam līgumam, ko parakstīja atgūstot neatkarību, Kosovai nedrīkst būt profesionālas armijas, tāpēc šī iemesla dēļ ir izveidota tā saucamā “robežsardzes policija”, kuras ekipējums un nodrošinājums ir ievērojami advancētāks. Šādas patruļas tiek organizētas tuvāk robežai, kur pastāv lielāki drošības riski.

Citādākas ir Militārs policijas patruļas, kuru galvenais mērķis ir rūpēties par to, lai gan Latvijas, gan citu kontingentu karavīri ievērotu ceļu satiksmes noteikumus. Arī šāda veida patruļā devās portāla “Sargs.lv” komanda. Jāatzīst, ka kopumā karavīri ir ļoti disciplinēti, taču patruļas laikā izdevās fiksēt kāda cita kontingenta karavīrus, kuri nedaudz pārsniedza ātrumu pilsētas zonā. Par nelielu pārkāpumu izdarīšanas tiek piemērots brīdinājums, taču, sakrājot trīs šādus brīdinājumus, informācija tiek nodota soda izskatīšanai konkrētā kontingenta komandierim.

Image

Šķērsojot vairākas apdzīvotas vietas, varēja novērot, ka, tuvojoties Kosovas ziemeļu daļai, pieaug draudu līmenis. Iedzīvotāji arvien mazāk sveicina KFOR spēkus, un arī apdzīvotajās vietās parādās vairāk Serbijas karogu un dažādi uzraksti uz ceļa barjerām vai māju sienām. Portāls “Sargs.lv” novēroja, ka vairākās vietās ir uzzīmēti “Z” burti, kas pēc krievu okupantu iebrukuma Ukrainā ir plaši izplatīts okupantu simbols.

Patruļu laikā viss novērotais un apsekotie punkti tiek piefiksēti un izmaiņu gadījumā par pārkāpumiem vai aizdomīgām darbībām tiek informēta KFOR vadība. Šāda informācija ir īpaši noderīga, lai savlaicīgi novērstu iespējamu provokāciju rašanos. Atbilstoši drošības situācijas izmaiņām patruļu maršruti tiek regulāri mainīti, lai pastiprināti uzraudzītu un apsekotu konkrētos punktus.

Image

Miera uzturēšanas operācijā Kosovā Latvija piedalās ar vieglo kājnieku rotu, kas ir integrēta ASV vadītajā daudznacionālajā bataljonā un veic patrulēšanu, savu spēku aizsardzību, kaujas spēju uzturēšanu, kā arī ātrās reaģēšanas spēku uzdevumu izpildi. Februārī norisināsies Nacionālo bruņoto spēku karavīru rotācija, kas nomainīs esošos karavīru dienesta pienākumu pildīšanā Kosovā. Nacionālo bruņoto spēku dalība NATO vadītajā starptautiskajā operācijā Kosovā paredzēta uz laiku līdz 2025. gada 31. decembrim.

Balstoties uz ANO Drošības padomes 1999. gadā pieņemtu rezolūciju, NATO vadītā starptautiskā operācija Kosovā tika sākta 1999. gada jūnijā pēc ilgstoša starpetniska konflikta Balkānu reģionā, un tās galvenie uzdevumi ir drošas vides izveide un uzturēšana, kas garantē pārvietošanās brīvību visā Kosovas teritorijā visiem pilsoņiem neatkarīgi no viņu etniskās izcelsmes. Tāpat operācijas uzdevums ir atbalstīt un koordinēt starptautiskās humānās palīdzības centienus, atbalstīt un koordinēt Kosovas drošības spēku pilnveidi, kā arī atbalstīt miermīlīgas, stabilas, demokrātiskas un daudz etniskas Kosovas attīstību.

Image

Latvija piedalījās šajā operācijā arī no 2000. gada februāra līdz 2009. gada augustam ar dažāda lieluma vienībām un specialitātēm. Lēmumu par dalības atsākšanu Latvija pieņēma 2020. gadā.