Pēc Zviedrijas paziņojuma par tās līdz šim lielāko militārās palīdzības paketi Ukrainai valsts vadošās aizsardzības amatpersonas pozicionē Zviedrijas ieguldījumu kā piemēru tam, ko nākotnē varētu sagaidīt no Zviedrijas kā NATO dalībvalsts. Tāpat Zviedrijas jaunā valdība apstiprinājusi aizsardzības budžeta palielinājumu, un līdz 2026. gadam sola aizsardzībai tērēt vismaz 2% no IKP, kā to dara lielākā daļa NATO dalībvalstu.
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā šī gada februārī Zviedrija daudz ko ir pārdomājusi – pēc ilgstošas nepievienošanās pasaulē spēcīgākajai militārajai aliansei tā tagad ir NATO kandidāte, kas liek ātri pārrakstīt arī Zviedrijas aizsardzības stratēģiju, tostarp būtiski palielināt valsts aizsardzības budžetu.
Jau ziņots, ka nesen ieceltais aizsardzības ministrs Pols Jonsons (Pål Jonson) paziņoja par rekordlielu palīdzības paketes Ukrainai piešķiršanu – valdība atbalstījusi palīdzības sniegšanu 287 miljonu ASV dolāru vērtībā, kas ir apjomīgāks nekā viss iepriekš sniegtais atbalsts kopā.
"Pirmā prioritāte: ekonomiskā, militārā, politiskā un humānā atbalsta palielināšana Ukrainai, tostarp modernāku ieroču sistēmu nodošana. Ukraiņiem tas ir vajadzīgs," sacīja P. Jonsons.
Tikmēr Zviedrijas armijas komandieris ģenerālis Mikaēls Bīdēns (Micael Bydén) norādīja uz politisko vienotību, kā rezultātā atbalstīta jaunā palīdzības pakete.
"Visām suverēnām valstīm ir jāspēj sevi aizstāvēt, un šobrīd ir augusi izpratne, lai uzņemtos lielāku nacionālo risku un nodrošinātu, ka ukraiņiem ir viss, kas viņiem šobrīd nepieciešams," sacīja Bīdēns.
Jau ziņots, ka Zviedrija kopā ar Somiju pašlaik gaida vienprātīgu NATO dalībvalstu piekrišanu to dalībai aliansē, un process varētu noslēgties 2023. gadā par spīti Ungārijas un Turcijas iebildumiem.
Tikmēr Zviedrijas jaunā valdība ir noteikusi attīstības kursu saskaņā ar jaunajiem civilmilitārajiem “totālās aizsardzības” plāniem. 2023. gadā iecerēts palielināt aizsardzības budžetu par 800 miljoniem ASV dolāru, ko veido lielāki ieguldījumi kiberaizsardzībā, signālizlūkošanā un cilvēkresursu skaita palielināšanā.
Mērķis ir līdz 2025. gadam aizsardzības izdevumus palielināt par vismaz 40%.
"Tas, ka mēs pievienojamies NATO, nenozīmē, ka mēs varam kaut kādā veidā samazināt savu aizsardzības investīciju tempu," sacīja P. Jonsons.
Laikā, kad lielākā daļa Eiropas valstu un arī ASV domā, kā samērot militāro atbalstu Ukrainai, Zviedrijas aizsardzības ministrs uzskata, ka ir svarīgi palielināt rūpniecisko ražošanu, lai šo mērķi varētu sasniegt.
Viņš uzsver, ka Zviedrijai jādomā ne tikai par rūpniecisko jaudu, bet arī par uzticamām piegāžu ķēdēm. Galvenais ir uzlabot Eiropas aizsardzības jomas ieguldījumu jaudu, kas mazinājusies pēc Aukstā kara.
"Mums visiem ir jāpastiprina un jāuzlabo šī sloga sadale abpus Atlantijas okeānam. Eksports bija ļoti svarīgs [Zviedrijas] rūpnieciskajai bāzei ārpus Eiropas, taču tagad pieprasījums pieaugs pašā Eiropā,” saka P. Jonsons.
Viņaprāt, Zviedrijas spēcīgā aizsardzības nozare, kurai jau ir "spēcīgas un dzīvotspējīgas transatlantiskās saites", ir vēl viens veids, kā stiprināt NATO.
"Tā kā esam neliela valsts, mums ir dinamiska aizsardzības industriālā bāze. Nav nevienas citas valsts ar 10 miljoniem iedzīvotāju, kas spētu ražot gan zemūdenes un sauszemes kaujas tehniku, gan progresīvas artilērijas sistēmas un kaujas lidmašīnas,” pārliecināts ir Zviedrijas aizsardzības ministrs.
