Šodien NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs NATO galvenajā mītnē Briselē iepazīstināja ar NATO ikgadējo ziņojumu, kurā aplūkoti visi alianses darba aspekti aizvadītajā gadā. Runājot par Ukrainu, J. Stoltenbergs sacīja, ka NATO vairākkārtīgi brīdināja par Krievijas iespējamo uzbrukumu, un alianse darīja visu iespējamo, lai iesaistītu Krieviju dialogā, bet Maskava konsekventi noraidīja iespēju karu pārtraukt diplomātiskā ceļā.
NATO ģenerālsekretārs J. Stoltenbergs paskaidroja, ka NATO ilgtermiņa atbalsts Ukrainai ir nozīmējis, ka Ukrainas bruņotie spēki tagad ir lielāki, labāk aprīkoti, labāk apmācīti un labāk vadīti nekā jebkad agrāk.
Šobrīd var novērot, ka Krievija cenšas pārgrupēt, atjaunot krājumus un pastiprināt savu ofensīvu Donbasa reģionā. Šī brīža situācija ar Krieviju nerada nekādas pozitīvas ekspektācijas, jo Krievija runā vienu, bet dara kaut ko pavisam citu.
Runājot par pagājušajā gadā notikušo misijas "Resolute Support" izvešanu no Afganistānas, ģenerālsekretārs norādīja, ka sabiedrotajiem trīs nedēļu laikā ir izdevies evakuēt vairāk nekā 120 000 cilvēku un aptuveni 2000 afgāņu, kuri strādāja NATO, tagad ir pārcelti uz sabiedroto valstīm.
"Afganistānā gūtā pieredze ir devusi mācības par alianses reakciju uz krīzēm nākotnē," norādīja J. Stoltenbergs.
NATO ģenerālsekretārs atzīmēja, ka 2021. gads ir septītais gads pēc kārtas, kad aizsardzības izdevumi Eiropas sabiedrotajās valstīs un Kanādā pieaug. Reālā izteiksmē ir palielinājušies par 3,1 % un kopš 2014. gada kopumā veido papildu 270 miljardus ASV dolāru. Pagājušajā nedēļā notikušajā NATO ārkārtas samitā sabiedrotie bija vienisprātis, ka NATO ir jāpastiprina centieni ieguldīt vairāk un ātrāk alianses aizsardzībā.
Publiskās aptaujas parāda, ka atbalsts NATO ir tikai audzis. NATO ģenerālsekretārs norādīja, ka šobrīd aptuveni 80% alianses iedzīvotāju atbalsta dalību NATO.
“Iedzīvotāju pieaugošais atbalsts NATO ir pamats tam, ka NATO un ASV ir jāturpina kopīgi strādāt alianses aizsardzības nolūkos,” norādīja J. Stoltenbergs.
