Krievijas visaptverošais iebrukums Ukrainā liecina par Krievijas centieniem atgriezties pagātnē, izmantojot spēku, sabradājot noteikumos balstīto pasaules kārtību, kas Eiropā nodrošinājusi mieru, tādēļ NATO stiprinās savu kolektīvo drošību un mūsu uzticība NATO 5.pantam ir dzelžaina, tā pēc tikšanās ar Eiropadomes priekšsēdētāju Šarlu Mišelu un Eiropas komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Viņš norādīja, ka Krievija rīkojusies barbariski un brutāli, uzbrūkot Ukrainai.
“Šis ir ļoti drums moments Eiropas drošībai,” viņš sacīja.
Stoltenbergs atgādināja, ka Rietumvalstis ir nenogurstoši centušās rast dipliomātisku risinājumu, tomēr Krievija izvēlējusies tiešu agresiju.
“NATO ir kopā ar drosmīgo Ukrainas tautu. Mēs atbalstām Ukrainas drošību un teritoriālo integritāti, kā arī aizstāvām tās pašaizsardzības tiesības,” viņš sacīja.
Ģenerālsekretārs arī uzsvēra NATO un Eiropas Savienības vienotību savā nostājā pret Krieviju. “Mēs nosodām Krievijas starptautisko noteikumu pārkāpumu – to noteikumu, uz kuriem ir būvēta Eiropas drošība,” viņš teica.
Krievijas veikto iebrukumu Ukrainā asi nosodīja arī U.von der Leiena, norādot, ka atbildot uz to, pret Krieviju tiks vērstas bezprecedenta sankcijas, kuras praktiski liegs Krievijas pasaules finanšu tirgiem. Pēc Eiropas Komisijas prezidentes teiktā, šīm sankcijām pievienosies ne tikai ES un ASV, bet arī Japāna, Austrālija un citas pasaules demokrātijas.
“Es zinu, ka Krievijas tautai pilnīgi noteikti nav vajadzīgs šis karš. Tomēr šis drūmais kara akts mūs ir vienojis. Tieši to Kremlis ir panācis. Viņi ir dabūjuši pretējo cerētajam. Mēs šobrīd esam vienotāki nekā jebkad iepriekš,” viņa teica.
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka šodien agresorvalsts Krievijas autoritārais vadonis Vladimirs Putins paziņoja par iebrukumu Ukrainā. Šorīt iebrukumu ievadīja spārnoto raķešu uzbrukums, pēcāk tam pievienojās arī Krievijas un Baltkrievijas sauszemes spēki.
