Krievijas spēku rīcībā šobrīd ir pietiekami resursu, lai sāktu potenciālo uzbrukumu Ukrainai. Par to liecina kaut vai fakts, ka Krievija Ukrainas tuvumā un okupētajā Krimā šobrīd izvietojusi aptuveni 100 000 karavīru lielu karaspēku, un izskan informācija, ka nākamā gada janvārī tas varētu sasniegt pat 175 000. Vienlaicīgi Krievija teju ultimāta veidā ir izvirzījusi NATO utopiskas prasības, tai skaitā pieprasot, lai NATO vairs neveic atturēšanu, neaizsargā savus sabiedrotos un neuzņem blokā jaunas dalībvalstis. Faktiski tas nozīmētu izbeigt visu to, par ko NATO iestājas un kāpēc tā vispār pastāv, “Sargs.lv” norāda Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Latvija ir stingra savā nostājā un negrasās nedz diskutēt, nedz piekrist Krievijas izteiktajam ultimātam. Svarīgi, lai šāda nostāja ir arī pārējiem NATO sabiedrotajiem, tostarp ASV, kas ieņēmusi aktīvu pozīciju šī brīža saspīlējuma risināšanā.
Kā atzīst A. Pabriks, Krievijas prasības, ko tā izvirzījusi NATO un ASV, neietver nekādas saistības pašai Krievijai, tās drīzāk paredz Eiropas sagatavošanu jaunai Krievijas ofensīvai, jo šo prasību ievērošanas gadījumā Eiropas aizsardzība tiktu neitralizēta.
Savukārt Latvijas gadījumā tas nozīmētu, ka tā nedrīkstētu ne attīstīt savus bruņotos spēkus, ne uzņemt sabiedroto valstu spēkus Latvijā, ne gatavoties valsts aizsardzībai.
Tas, uz ko Krievija pašlaik cer, uzstādot šādu utopisku ultimātu – ka NATO aliansē varētu būt valstis, kas ir pietiekami nobijušās vai naivas, lai uzķertos uz šīm prasībām.
A. Pabriks norāda, ka Latvijas skarbās vēstures mācības liek mums atcerēties Krievijas 1920. gada miera līgumā dotos solījumus uz mūžīgiem laikiem atteikties no tiesībām uz Latvijas tautu un zemi, un to, kā dotais vārds tika lauzts.
Svarīgi, ka šajā situācijā NATO ir vienota savā nostājā attiecībā pret Krieviju un tās neapdomīgajām prasībām. NATO negrasās atkāpties no sava galvenā uzdevuma un turpinās aizsargāt dalībvalstis un gādāt par miera un stabilitātes uzturēšanu pasaulē. Tāpat NATO pauž nelokāmu atbalstu Ukrainai un tās eiroatlantiskās integrācijas centieniem.
Vienlaicīgi NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs jau iepriekš vairākkārt uzsvēris – alianse ir gatava sēsties ar Krieviju pie sarunu galda, lai panāktu konstruktīvu dialogu. Arī ielūgums sasaukt NATO-Krievijas padomi, ko Krievija līdz šim vairākkārtīgi noraidījusi, no NATO puses joprojām ir spēkā.
Tāpat viņš apstiprina, ka Latvija uztur aktīvu dialogu ar savu ilglaicīgo stratēģisko partneri ASV visos iespējamos līmeņos – gan divpusēji, gan starptautisko organizāciju ietvaros. Latvija atzinīgi vērtē to, ka ASV ir ieņēmusi aktīvu pozīciju šī brīža saspīlējuma risināšanā un uztur ciešu koordināciju ar visiem sabiedrotajiem.
Latvijas aizsardzības ministrs uzskata, ka visa starptautiskā sabiedrība iegūs no tā, ja dialogs novedīs pie jauniem pārbaudāmiem un transparentiem rīkiem, kas ļautu pārliecināties par Krievijas patiesajiem nodomiem. Līdz šim gan tas nav izdevies.
Tāpat NATO līmenī notiek aktīvas diskusijas vajadzības gadījumā nosūtīy papildspēku uz NATO Austrumu flangu, ja situācija turpinās pasliktināties. NATO sabiedrotie sagaida, ka ASV varētu būt daļa no NATO pastiprinātās klātbūtnes šajā reģionā.
Tikmēr Ukrainas tuvumā un okupētajā Krimā pēc pašreizējām Krievija izvietojusi aptuveni 50 bataljona taktiskās grupas ar vismaz 100 000 lielu karaspēku. Vienības tiek koncentrētas pulcēšanās rajonos Krievijas apgabalos Ukrainas ziemeļaustrumu pierobežā, okupētajā Krimā, kā arī iepretim Baltkrievijai.
Tuvākie pulcēšanas rajoni atrodas vien 50 km attālumā no Ukrainas robežas. Ņemot vērā Ukrainas tuvumā savilkto militāro spēku apmēru, nākas secināt, ka Krievija būtu spējīga uzsākt uzbrukumu ar ievērojamiem aviācijas, artilērijas un raķešu triecieniem, attīstīt sauszemes ofensīvu ar tanku un mehanizēto kājnieku vienībām, kā arī izvērst gaisa un jūras desanta operācijas.
