Par nākamo NATO ģenerālsekretāru, visticamāk, kļūs tas, kurš uztvers nopietni arī Ķīnas draudus

“Real Clear Defense” norāda – situācija gloālajā drošības vidē ne tuvu nav tāda, kā pirms desmit gadiem. Augošā Ķīnas ietekme un tās ģeopolitiskās ambīcijas pēdējos gados rada arvien vairāk izaicinājumu NATO. Šie izaicinājumi visskaidrāk redzami Āzijas lielvalsts mēģinājumos noteikt ekonomisko boikotu alianses dalībnieci Lietuvai par tās vēlmi tuvināties ar Taivānu, ko oficiālā Pekina uztver ne tikai par atklātu nekaunību, bet par tās teritoriālās integritātes graušanu. Tāpat krīzes situācijas pietuvojušās NATO dalībvalstu robežām. Baltkrievijas valdošais režīms mākslīgi radījis migrācijas krīzi uz Latvijas, Lietuvas un Polijas robežām, savukārt Krievija arvien skaidrāk draud ar jaunu iebrukumu Ukrainā, lai mainītu šīs valsts rietumniecisko ārpolitikas vektoru.

Piemēram, šī gada sākumā T. Meja rakstīja: “Būtu kļūda ļaut Ķīnai kļūt par lūzuma punktu starptautiskajās attiecībās…. Apvienotajai Karalistei vienmēr būs īpašas attiecības ar ASV, taču tas nekad nav atturējis mūs no diplomātiskajām un tirdzniecības attiecībām ar citiem.” Kā norāda, “Real Clear Defense”, šis uzskats īsti neatbilst alianses nākotnes virzībai.

Sāncensībā par NATO ģenerālsekretāra amata kandidāta izvirzīšanu, Apvienotajai Karalistei ir vēl viena problēma – Parīze, visticamāk, iebildīs pret Lielbritānijas ambīcijām. Francija joprojām pārdzīvo par izgāzušos zemūdeņu pārdošanas darījumu. Vēloties celt savu statusu Eiropas lietās, Francijas atbalsts jaunajam ģenerālsekretāram var tikt izmantots ar skaidru mērķi izjaukt Londonas ieceres.

Šķietami, ka cerības uz NATO ģenerālsekretāra amatu F. Mogerīni var nepiepildīties, viņas maigās attieksmes dēļ pret Ķīnu. Piemēram, uzstājoties Pekinā 2017. gadā, viņa paziņoja: "Eiropas Savienībai un Ķīnai ir kopīgs viedoklis par globālu kārtību, kuras pamatā ir daudzpusība un ANO sistēma. Mūsu sadarbība nekad nav bijusi tik svarīga." Šādi komentāri liek apšaubīt, ka pašreizējā alianses valdība pacels pirkstu, lai atbalstītu viņas kandidatūru.

Tikmēr E. Letas izredzes nav daudz labākas. Viņš ir nelokāms politiskās alianses aizstāvis starp paša pārstāvēto partiju un Ķīnas valdošo partiju.

Turpretim L. Gerīni ir viens no ASV atbalstošākajiem pašreizējās Itālijas valdības locekļiem. Pēdējos mēnešos viņš ir paudis veselīgu piesardzību gan pret Krieviju, gan Ķīnu. Tāpat Dienvideiropa pastāvīgi sūdzas, ka NATO nepievērš pietiekamu uzmanību dienvidu flanga valstu drošībai, un Itālijas kandidāta izvēle to varētu palīdzēt atrisināt.

Kandidātu sarakstā arī pavīd bijušās Horvātijas prezidentes Kolindas Grabaras-Kitarovičas un Lietuvas bijušās prezidentes Daļas Grībauskaites vārdi.

Kā uzskata “Real Clear Defense”, nākamajos mēnešos sacensības par ietekmīgo amatu varētu ietekmēt pašreizējo krīžu ģeopolitiskās sekas uz NATO robežām, kā arī arvien agresīvākā Ķīnas uzvedība.

Spriedzei turpinot pieaugt, palielinās iespējamība, ka “zaļo gaismu” uz NATO augstāko amatu iegūs kandidāts, kurš iegūs nopietni uztvers gan Maskavas, gan Pekinas radītos draudus.