No 18. līdz 28. augustam Sēlijas poligonā un Sunākstes apkārtnē norisinājās Nacionālo bruņoto spēku un NATO Sakaru un informācijas aģentūras kopīgi rīkotas militārās mācības “Baltic Trust 25” (BATT25), kuru laikā dažādas bruņoto spēku vienības kopā ar sabiedroto karavīriem trenēja un pilnveidoja savas spējas dronu karadarbības jomā. Neizpalika arī industrijas un dažādu ekspertu iesaiste mācību gaitā, kuras ietvaros tika veikts tehniskās savietojamības vingrinājums “mTie25”.
Desmit dienu ilgajās mācībās tika pārbaudīta un pilnveidota dalībnieku spēja reaģēt uz izlūkošanas un uzbrukuma tipa droniem, notika inscenētas operācijas, lai pilnvērtīgāk izprastu dronu spējas, signālu bloķēšanu un citas aizsardzības sistēmas, kā arī stiprināta sadarbība bezpilota lidaparātu un pretdronu spēju attīstībā.
“Sargs.lv” komanda viesojās mācību bāzē kādreizējās Sunākstes pamatskolas teritorijā, kuru mācību laikā savām vajadzībām izmantoja gan Zemessardzes vienības, gan militārās industrijas pārstāvji. Pagājušās nedēļas izskaņā šeit izskatījās gluži kā vērienīgā festivālā: liels skaits gan militāro, gan civilo transportlīdzekļu, teltis un nepārtraukta rosība visapkārt teritorijā. Mācību uzdevumu izpildei gatavojas gan savējo spēki – dronu operatoru vienības no dažādām Zemessardzes brigādēm, gan pretinieki, kuru lomās iejutušies karavīri no Igaunijas, Lietuvas, Zviedrijas un Vācijas.
“Faktiski šīs ir lielākās mikroklases dronu un pretdronu iekārtu mācības NATO līmenī,” par mācību norisi stāsta vecākais zemessargs Viesturs Silenieks, viens no “Baltic Trust 25” plānotājiem un instruktoriem. Viņš norāda, ka šīs mācības ir tiešs turpinājums pagājušajā gadā notikušajām mācībām “Novuss”, ko organizēja Zemessardzes štābs sadarbībā ar visām Zemessardzes brigādēm un NATO partneriem. Šogad mācības ieguvušas lielāku mērogu un pārcēlušās uz Sēlijas poligonu, kas ir īpaši pielāgots šādām apmācībām.
Pirms mācību aktīvās fāzes notika arī teorētiskās nodarbības klasēs un ārpus telpām. Tajās uzmanība tika fokusēta uz elektronisko karadarbību un pretdronu sistēmām, kā arī praktiskās nodarbības, kurās kontrolētā vidē tika slāpēti dronu signāli, lai zemessargi pilnvērtīgāk izprastu – kā izpaužas dronu signālu bloķēšana.
Piektdienas pēcpusdienā jau sākās aktīvā fāze, kad savējo spēku dronu vienības mazās grupiņās izvirzījās no bāzes, lai uzsāktu izlūkošanas uzdevumu izpildi poligona teritorijā. Pēc scenārija šīm grupām jāspēj darboties pilnībā autonomi 40 stundas, spējot ne tikai izpildīt savus uzdevumus, bet arī izvairīties no pretinieka.
Viņš norāda, ka izveidojusies ļoti laba sadarbība ar Latvijas bruņotajiem spēkiem, un šis ir otrais gads, kad igauņu dronu speciālisti piedalās mācībās, šoreiz ar divreiz lielākiem spēkiem. “Šeit mēs cenšamies praktiski izmēģināt visas tās zināšanas, ko esam apguvuši teorētisko mācību laikā, un esam priecīgi par šādu iespēju strādāt kopā ar sabiedrotajiem,” viņš piebilst.
Savstarpējo sadarbību “Baltic Trust 25” ietvaros slavē arī Viesturs Silenieks, īpaši Latvijas rīkotāju spēja ātri risināt dažādas problēmas. Tāpat ir liela atdeve no mūsu speciālistu puses, īpaši zemessargiem, kas to dara savā brīvajā laikā. Partneri slavē mūsu profesionālo līmeni un pauž, ka esam vieni no labākajiem, taču šīs mācības ir ļoti vērtīgas NATO ietvaros, jo ļauj arī citām valstīm apzināties savu līmeni un vajadzības izaugsmei.
Kopumā mācībās piedalījās aptuveni 470 dalībnieki gan no Latvijas, gan citām NATO dalībvalstīm, tostarp Zviedrijas un Vācijas. Mācībās piedalījās arī industrijas pārstāvji no vairākām Eiropas Savienības valstīm, kuru veidotos projektus izmēģināja bruņoto spēku speciālisti.
Lai stiprinātu un pilnveidotu gan aizsardzības, gan uzbrukuma prasmes ar bezpilota lidaparātiem, mācībās tika izmantoti dažādu tipu droni, kā arī vairākas pretdronu aizsardzības sistēmas – radari, sensori, kameras un citi instrumenti.
Šīs mācības ir nozīmīgs apliecinājums Latvijas un NATO vienotajai apņēmībai nodrošināt spēcīgu un savstarpēji savietojamu pretdronu aizsardzību. Dronu tehnoloģijas ir būtiski izmainījušas karadarbības stratēģiju un taktiku, tādēļ ir redzams, ka bezpilota gaisa kuģi ne tikai stiprina aizsardzības spējas, bet arī sniedz jaunas iespējas vietējiem uzņēmējiem, pētniecībai un militārajai industrijai kopumā.
