Turpinot mācībās “Namejs” un “Pilskalns” apgūtās teorijas pārbaudīšanu praksē, pagājušonedēļ visā Latvijā norisinājās civilmilitārās sadarbības vingrinājums “NATRIX 24”, kura mērķis bija trenēt tieši Zemessardzes bataljonus apzināt informāciju par civilo vidi savā atbildības rajonā un komunicēt ar vietējo pašvaldību un sadarbības partneriem, lai trenētu sadarbību krīzes situācijās. “Sargs.lv” komandai šoreiz bija iespēja sekot līdzi mācību norisei Rēzeknē, viesojoties gan Zemessardzes 32. kājnieku bataljonā, gan Rēzeknes novada pašvaldībā.
Kaut gan mācības “NATRIX 24” norisinājās visā Latvijas teritorijā, iesaistot 20 Zemessardzes bataljonus, mūsu uzdevums šoreiz bija pievērst uzmanību tieši Latvijas pierobežai, kur vienlaikus ar mācību izspēli tika uzsākta arī robežas žoga trūkstošo posmu izbūve, pirmo reizi sadarbojoties VAS “Valsts nekustamie īpašumi” un NBS personālam. Ne mazāk svarīgs aspekts bija arī pakāpeniski pieaugošā nelegālo robežas šķērsotāju aktivitāte, iestājoties siltākiem laikapstākļiem un turpinoties agresorvalstu Baltkrievijas un Krievijas kopīgi īstenotajām hibrīdkara aktivitātēm pret mūsu valsti.
Mācību “NATRIX 24” mērķis bija trenēt Zemessardzes spēju reaģēt tieši arvien pieaugoša hibrīdā apdraudējuma situācijā. Mācību scenārijs paredzēja, ka Krievijas bruņotie spēki sāk uzbrukuma formāciju veidošanu pie Latvijas un Igaunijas robežas, vienlaikus pastiprinot savas hibrīdās aktivitātes Latvijas teritorijā, kurinot iedzīvotājus uz protestiem un cenšoties panākt savu ietekmes aģentu ievēlēšanu ES parlamenta vēlēšanās. Rezultātā tiek pieņemts lēmums par papildu sabiedroto spēku izvietošanu Latvijas teritorijā 20 kaujas spējīgu bataljonu apmērā, attiecīgi ZS bataljoniem ir uzdevums nodrošināt sabiedroto ienākšanu un uzturēšanos savos atbildības rajonos.
Viņš atklāj, ka “NATRIX” viņa bataljonam ir lieliska iespēja pilnveidot reālu sadarbību ar sabiedrotajiem, pārvarot valodas un kultūras barjeras, kā arī mācīties no savām kļūdām. Komandieris pauž cerību, ka šīs mācības būs regulāras arī turpmāk, ļaujot praksē uzlabot savas spējas. No 32. kājnieku bataljona mācībās piedalās civilmilitārās sadarbības, izlūkošanas un plānošanas daļas speciālisti, kā arī pats bataljona komandieris.
Ienākošo spēku pārstāvjus Rēzeknē spēlē reāli civilmilitārās sadarbības speciālisti no Kanādas bruņoto spēku pavēlniecības Latvijā, bet kopumā mācībās visā Latvijā piedalās karavīri un zemessargi no Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes, Jūras spēkiem, Mācību vadības pavēlniecības, Zemessardzes, kā arī sabiedroto spēki no ASV 5. korpusa, NATO Multinacionālās ziemeļu divīzijas un NATO Spēku integrācijas vienības.
Mācības sākās trešdien ar kopēju instruktāžu visu bataljonu pārstāvjiem NBS Apvienotajā štābā, bet ceturtdienas rītā jau katrā Zemessardzes bataljonā noritēja individuāls darbs. Sākumā bataljona personāls tikās ar sabiedroto pārstāvjiem, noskaidrojot viņu vajadzības kaujas grupas uzņemšanai, pēc tam noritēja tikšanās ar pašvaldību un potenciālo sabiedroto izmitināšanas vietu apsekošana.
Rēzeknē 32. kājnieku bataljona komandieris kopā ar saviem speciālistiem un sabiedrotajiem devās uz vizīti pie Rēzeknes novada pašvaldības priekšsēdētāja Monvīda Švarca (“Vienotība”), lai pārrunātu situāciju un turpmāko sadarbību.
Monvīds Švarcs norāda, ka reālas krīzes situācijā ir runa par resursu iesaisti un to, kā pašvaldība var piedāvāt savus resursus un sagatavot sabiedrību. Kā liecina Ukrainas pieredze, sabiedrība X stundā dalās trīs grupās – pirmā glābj sevi un savu ģimeni, otrā patriotisku jūtu vadīta dodas karā, bet trešā grupa ir pati neprognozējamākā, kas var nostāties ienaidnieka pusē.
Pašvaldība ir papildinājusi savu civilās aizsardzības plānu, iekļaujot tajā arī informatīvās kampaņas nepieciešamību krīzes situācijās, apziņošanas shēmu un aktivitātes, lai cilvēkiem pamatotu viņu lomu kritiskās infrastruktūras uzturēšanā. “Nesen, tiekoties ar citu pašvaldību vadītājiem, runājām par to, ka neesam savus cilvēkus pietiekami labi informējuši un sagatavojuši tīri praktiski viņu rīcībai X stundā, tāpēc tuvākajā laikā ķersimies arī pie šī jautājuma risināšanas,” piebilst Monvīds Švarcs.
Viņš atzīmē, ka Rēzeknes pašvaldībai ir vairāku gadu pieredze savstarpējā sadarbībā ar NBS un citiem dienestiem, kā arī to, ka sadarbības pamatā ir tieši personiskie kontakti – cilvēki, kuriem ir izpratne par pašvaldības problēmām un kuri meklē iespējas viens otram palīdzēt.
Runājot par situāciju pierobežā, gan majors Zigmārs Krišāns, gan Monvīds Švarcs pauž, ka situācija tiek kontrolēta un pēdējo gadu laikā veikti pasākumi drošības stiprināšanai. Tiesa, novada pašvaldības vadītājs gan piebilst, ka sagaida no valsts lielāku atbalstu ne tikai fiziskās drošības uzlabošanā, kas ir pašsaprotama lieta, bet arī reģiona ekonomiskās izaugsmes veicināšanā.
