Ceturtdien, 1. oktobrī, Nacionālo bruņoto spēku militārajā bāzē “Lielvārde” norisinājās NATO mediju diena, kur mediju pārstāvjiem bija iespēja klātienē iepazīt Latvijas un sabiedroto gaisa un pretgaisa aizsardzības spējas. Pasākumā piedalījās Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Airis Rikveilis, Nacionālo bruņoto spēku vadība, sabiedroto pārstāvji un citi viesi.
Klātesošajiem bija iespēja uzzināt vairāk par NATO sabiedroto klātbūtni Latvijā, gaisa telpas aizsardzību un tās turpmāko attīstību, kā arī tuvumā aplūkot “BlackHawk” helikopteru, “AN-2” lidmašīnu, Vācijas “Eurofighter Typhoon” iznīcinātāju, Kanādas bruņoto spēku “CH-146 Griffon” helikopteru un Spānijas vienības vidējas darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmas.
Savā uzrunā medijiem Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Airis Rikveilis uzsvēra, ka šobrīd Latvijas gaisa telpas aizsardzība ir un turpinās būt mūsu augstākā prioritāte. Šobrīd notiekošais karš Ukrainā ir tiešs piemērs tam, ka situācija kaujas laukā mainās strauji un neprognozējami, un tas tikai apliecina, ka gaisa aizsardzība un tās uzlabošana ir vitāli svarīga.
Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks operacionālajos jautājumos un Sauszemes komponenta priekšnieks pulkvedis Gunārs Kauliņš atdzīst, ka mums ir griba, taču mums trūkst visi nepieciešamie līdzekļi un Latvija viena pati nav vēl spējīga aizsargāt savu gaisa telpu un uzsver, ka tas ir alianses kopīgais darbs un atbildība.
Neskatoties uz sabiedroto klātbūtni un atbalstu, Latvijas bruņotie spēki apzinās, ka gaisa telpas aizsardzības jautājumos ir jāspēj darīt vairāk un, lai to uzlabotu, arī šobrīd tiek darīts viss, lai to panāktu. Tiek attīstītas vidējā darbības rādiusa spējas, tuvās darbības pretgaisa un pretdronu spējas. Tiek arī uzlabotas pretgaisa aizsardzības novērošanas sistēmas un pastiprināta pretgaisa aizsardzība gar austrumu robežu. Tikai tā mūsu reakcija kļūs koordinētāka, elastīgāka un labi integrētāka.
Pulkvedis arī uzsver, ka visiem sabiedroto iznīcinātājiem, uz zemes izvietotajām pretgaisa aizsardzības un novērošanas sistēmām ir ļoti svarīga loma. Īpaši tika iezīmēta Vācijas “Eurofighter” pašreizējā izvietošana Lielvārdē, kas ir skaidrs piemērs tam cik spējīga ir NATO alianse operatīvi sniedzot papildus atbalstu Latvijai, kad tas ir nepieciešams.
Gaisa spēku komandieris pulkvedis Edmunds Svenčs savā uzrunā akcentēja vienotības un brālības sajūtu aliansē, kas saglabājas vienmēr, nevis tikai dotajā mirklī. Pretgaisa aizsardzības sistēmas bez zinošas un spējīgas apkalpes nav spējīgas darboties vienas, tikai apvienojot tās kopā ir iespēja efektīvi konstatēt draudus, dalīties ar informāciju un īstenot kopīgu reakciju.
Personālam ir jāspēj noteikt gaisa telpā notiekošo un nodot precīzu informāciju atbildīgajiem par reaģēšanu, no tā attiecīgi ir atkarīga savlaicīga lēmuma pieņemšana. Tam seko koordinācija, kas garantē iznīcinātāju, pretgaisa aizsardzības vienību un pretdronu grupu darbu vienotā sistēmā. Uzdevuma sekmīgā izpildē ļoti būtiska ir uzticama saziņa un labi atstrādātas procedūras. Tieši tāpēc tik liela nozīme ir kopīgām mācībām ar sabiedrotajiem.
Pirms NATO mediju dienas Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Airis Rikveilis tikās ar NATO Gaisa spēku pavēlniecības komandiera vietnieku ģenerālleitnantu Gijomu Tomā (Guillaume Thomas), lai pārrunātu reģionālās drošības jautājumus un pretgaisa aizsardzības stiprināšanu.
Tikšanās laikā puses pārrunāja gaisa telpas drošības stiprināšanu, nodrošinot lielāku elastību un spējas reaģēt uz mūsdienu apdraudējumiem. Tāpat tika apspriestas iespējas paplašināt NATO sabiedroto klātbūtni Latvijā, kas ir kritiski svarīga pašreizējās drošības vides apstākļos.
Amatpersonas apsprieda arī militārā poligona “Sēlija” sniegtās priekšrocības, kur Latvija nodrošina augstiem standartiem atbilstošas apmācības un testēšanas iespējas sabiedroto spēkiem. A. Rikveilis uzsvēra, ka Sēlijas poligons sekmīgi kalpo par specializētu NATO līmeņa bezpilota lidaparātu un pretdronu tehnoloģiju testēšanas centru, kas palīdz gan aizsardzības nozares uzņēmumiem, gan sabiedrotajiem paātrināt jaunu risinājumu ieviešanu un operatīvo izvietošanu. Abas puses sarunā akcentēja nepieciešamību Aliansei gādāt, lai tehnoloģiskās inovācijas strauji tiktu pārvērstas reālās operacionālajās spējās. Latvija šajā jomā ir uzkrājusi vērtīgu pieredzi, tostarp gūstot praktiskas atziņas no Ukrainas ekspertu vizītēm, skaidroja Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs.
Nobeigumā A. Rikveilis atzīmēja, ka Latvija atzinīgi novērtētu lielāku sabiedroto klātbūtni, rīkojot regulāras mācības reģionā reāliem apstākļiem pietuvinātā vidē, jo īpaši aktīvi izmantojot pretgaisa aizsardzības līdzekļus. Vienlaikus tika norādīts, ka NATO mācībām arvien vairāk ir jāatspoguļo kara temps, mērogs un tehnoloģiskās realitātes, kas izriet no Ukrainas pieredzes.