Zilupē, pašā Latvijas austrumu pierobežā, starp betona blokiem, "pūķa zobiem" un tanku ežiem Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki (NBS) šodien, 24. aprīlī, organizēja preses konferenci, kurā aizsardzības ministrs Andris Sprūds un NBS komandieris ģenerālmajors Kaspars Pudāns skaidroja valsts militārās aizsardzības pasākumus un aicināja sabiedrību aktīvi iesaistīties robežas stiprināšanā.
Preses konference tika organizēta vienā no 26 pagaidu inženiertehnisko resursu novietnēm, kas izveidotas robežas stiprināšanas nolūkā. Kā uzsvēra aizsardzības ministrs, šī infrastruktūra ir daļa no plašākas Baltijas aizsardzības līnijas izveides.
Šogad plānam atvēlēti 45 miljoni eiro, uzsverot sensoru, mīnu, artilērijas un ceļu infrastruktūras sagatavošanas nozīmi. Paralēli tiek veidotas pastāvīgas resursu novietnes un nocietinājumu punkti.
Ministrs atklāja, ka līdzās militārajai infrastruktūrai tiek stiprināta arī pretgaisa aizsardzība un sadarbība ar vietējo industriju. “Mēs ne tikai stiprinām savu robežu uz zemes, bet arī gaisā – ar jaunu pretgaisa aizsardzības sistēmu, mobilo platformu un pārtvērējdronu izstrādi,” atklāja ministrs.
Likums efektīvākai robežas izbūvei
Lai paātrinātu būvniecību un materiāltehnisko līdzekļu izvietošanu, izstrādāts jauns likumprojekts – Pretmobilitātes un mobilitātes pasākumiem nepieciešamās infrastruktūras izveides likums. Tas paredz vienkāršotu būvniecības procesu, valsts interešu statusu infrastruktūras teritorijām, servitūtu nodibināšanu un iespēju sākt darbus vēl pirms zemes atsavināšanas, ko vēl Saeimai nepieciešams pieņemt.
“Līdz šim jau ir sagatavotas 26 pagaidu novietnes, no kurām materiāli var tikt izvietoti nepieciešamajos rajonos dažu stundu laikā,” skaidroja NBS komandieris.
Nākotnes prioritāte būs mīnu un sensoru izvietošana, lai precīzāk fiksētu pretinieka darbības. Plānots arī izveidot nocietinātas munīcijas un personāla novietnes, kā arī uguns pozīcijas.
“Šie darbi tiks veikti kopā ar mūsu inženieriem, Zemessardzi, uzņēmējiem un sabiedrotajiem. Arī tautsaimniecība ir būtisks elements mūsu aizsardzības sistēmā – uzņēmēji, kuri nodrošina materiālus un pakalpojumus, un brīvprātīgie, kuri palīdz uz vietas,” atklāja komandieris.
Iedzīvotāji un organizācijas aicinātas pieteikties līdz jūlijam
Kā norāda aizsardzības ministrs Andris Sprūds, valsts aizsardzība nav tikai karavīru uzdevums – būtiska ir arī sabiedrības līdzdalība. “Mēs tiešām sadzirdam sabiedrības vēlmi palīdzēt, un šobrīd mēs paredzam, ka līdz jūlijam varēs pieteikties bruņotajos spēkos gan iedzīvotāji, gan organizācijas, kas ir gatavi atbalstīt robežas izbūvi,” uzsvēra ministrs.
Uzņēmēji var brīvprātīgi pieteikties atbalsta sniegšanai Baltijas aizsardzības līnijas Latvijas posma izbūbē, rakstot uz e-pastu “robeza@mil.lv”.
Kā atklāja NBS komandieris, pretmobilitātes elementi tiek izstrādāti, saskaņojot tos ar sabiedroto valstu plāniem, lai vajadzības gadījumā tie būtu piemērojami arī NATO spēku taktikām.
“Mēs jau šobrīd sadarbojamies ar sabiedrotajiem, lai visi šie šķēršļi, pozīcijas un nocietinājumi būtu saskaņoti ar viņu operacionālajiem plāniem. Tas nav tikai Latvijas projekts – tas ir NATO austrumu flanga aizsardzības mugurkauls, un tas tiek veidots tā, lai mūsu sabiedrotie varētu bez kavēšanās pārņemtu kaujas pozīcijas, ja tāda vajadzība rastos,” norādīja ģenerālmajors K. Pudāns.
Baltijas aizsardzības līnijas Latvijas posma izbūve plānota piecu gadu laikā – no 2024. līdz 2028. gadam, ieguldot 303 miljonus eiro. Taču, kā uzsvēra Sprūds, robežas stiprināšana būs nepārtraukts uzdevums, kas pārsniegs piecu gadu plāna robežas. “Mūsu robeža ar imperiālistiski domājošu kaimiņvalsti ir jāstiprina ilgtermiņā,” atzina ministrs.
