"Sargs.lv" reportāža: pierobežā sākas VNĪ un NBS darbs pie žoga uzstādīšanas

VNĪ un NBS uzsāk darbu pie žoga izbūves uz Latvijas - Krievijas robežas

Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Spītējot pēkšņajai laikapstākļu maiņai, kuras iespaidā Latvijā īslaicīgi atgriezusies ziema ar nokrišņiem un salu, trešdienas, 3. aprīļa, rītā uz Latvijas un agresorvalsts Krievijas robežas sākās VAS “Valsts nekustamie īpašumi” pārraudzītie iztrūkstošā robežas nožogojuma un nepieciešamās infrastruktūras izbūves darbi. Kā jau iepriekš vēstīts, šajos darbos kopā ar VNĪ būvdarbu vadītājiem piedalās piecas NBS karavīru brigādes, paralēli strādājot piecos posmos, lai plānoto 20 km žoga posma uzstādīšanu pabeigtu līdz rudenim.

“Sargs.lv” komandai bija iespēja kļūt par lieciniekiem pirmo žoga posmu uzstādīšanai posmā netālu no Timšānu robežsardzes novērošanas torņa Balvu novadā netālu no Kārsavas. Šeit starp abu valstu robežām tek Kūkovas upe, kas vismaz šajā laika periodā veido dabisku šķērsli, kas varētu gan apgrūtināt, taču nekādā gadījumā ne pilnībā atturēt potenciālos robežpārkāpējus no nelegālas robežas šķērsošanas.

“Mūsu mērķis ir stiprināt Eiropas Savienības ārējās austrumu robežas drošību izbūvējot trūkstošo žogu uz Latvijas – Krievijas robežas un izveidot atbildīgo dienestu darbam funkcionāli piemērotu un mūsdienām atbilstošu robežapsardzības infrastruktūru iespējami ātrāk. Lai panāktu iespējami ātrākus izbūves termiņus robežas izbūves projektā, sadarbība notiek ar vairākiem būvuzņēmējiem paralēli. No VNĪ noslēgtajiem 16 līgumiem, 14 paredz darbu izpildi līdz šā gada beigām,” publiskajā komunikācijā pauda VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Ar NBS noslēgtās vienošanās ietvaros šo žoga posma izbūves laikā VNĪ pirmo reizi darbojas kā ģenerāluzņēmējs, un tieši viņu atbildībā ir būvdarbu vadība, būvuzraudzība, nepieciešamais tehniskais nodrošinājums un atbildība par būvniecības procesa norisi. Par šā projekta finansēšanu VNĪ noslēgusi atsevišķu līgumu ar Nodrošinājuma valsts aģentūru.

“Sadarbība ar bruņotajiem spēkiem ir īpašs gadījums VNĪ darbībā, kad paši gādāsim visu būvdarbiem nepieciešamo, sākot ar materiāliem un līdz pat tehnikai. Taču arī šī vienošanās palīdzēs mums sasniegt mērķi: iespējami ātrāk, līdz šā gada beigām uzbūvēt trūkstošo žogu uz Latvijas – Krievijas robežas, tā stiprinot Eiropas Savienības ārējās austrumu robežas drošību,” uzsvēra Jeļena Gavrilova.

Pirmajā dienā būvdarbu vietā pulcējas kupls skaits NBS karavīru un zemessargu – kā minēts, tad darbos piedalīsies aptuveni 80 NBS pārstāvju. Rīts sākas ar kopēju instruktāžu no darbu vadītāju puses, lai visi iesaistītie gūtu priekšstatu par to, kā veicams žoga uzstādīšanas darbs. Iesaistīto personālu atbalstam šeit piesaistītas arī vairākas tehnikas vienības, tostarp ekskavatori, kas būtiski paātrina rakšanas un stabu iedzīšanas darbus. Tam seko no metāla izgatavoto žoga posmu pieskrūvēšana.

“Lielākā daļa no šiem 80 karavīriem ikdienā veic pienākumus Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādē, un šonedēļ viņi devās uz pierobežu sagatavoties veikt žoga būvniecību. Bruņotajiem spēkiem ir deleģēts atbalstošs uzdevums VNĪ vadībā. Tas ir miera laika šķērslis, kas atbalsta pamatā robežsardzi un ir ļoti svarīgi arī bruņotajiem spēkiem. Mūsu atbildībā ir 20 km Ludzas un Balvu pašvaldību teritorijās,” LTV raidījumā “Rīta Panorāma” atklāja Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes komandieris pulkvedis Oskars Kudlis.

Komandieris piebilda, ka žoga būvniecība ir papildus uzdevums Mehanizētajai brigādei, taču darbi ir organizēti tādā veidā, lai nodrošinātu nepieciešamos cilvēkus rotācijas kārtībā un varētu uzturēt gan VAD karavīru apmācību, gan ikdienas aktivitātes.

Tikmēr marta vidū notikušajā preses konferencē, komentējot izziņotos plānus par robežas stiprināšanu un pretmobilitātes šķēršļu izveidošanu, NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš informēja, ka Latvijas teritorijas austrumu daļā šobrīd uzsākta plānu izpilde valsts aizsardzības spēju stiprināšanu, piemēram, attīstot pretmobilitātes spējas un uzlabojot militāro infrastruktūru. Robežas stiprināšanas darbi notiek sadarbībā ar Igauniju un Lietuvu, lai kopīgi stiprinātu visa Baltijas reģiona drošību.

Ģenerālleitnants L.Kalniņš preses konferencē skaidroja, ka valsts aizsardzības spēju stiprināšanas pasākumi netraucēs vietējo iedzīvotāju dzīvei. Jebkuras NBS darbības tiks saskaņotas ar atbildīgajām iestādēm un zemes īpašniekiem, ja tāda nepieciešamība radīsies.

“Uzreiz varu kliedēt baumas, ka mēs nekādus mīnu laukus neveidosim. Jebkuri materiāli tiks izvietoti teritorijās, kas būs saskaņotas. Vietējiem iedzīvotājiem un industrijai šīs ir labas ziņas, jo materiāli tiks iegādāti no vietējiem ražotājiem. Lielākā daļa no valdības piešķirtās summas tiks izlietota šeit Latgalē. Tāpat tiks izvietotas papildus vienības Latgalē, kas nozīmē, ka arī vietējiem uzņēmumiem biznesa apjomi palielināsies,” atzina NBS komandieris.

Neraugoties uz atsevišķām kļūmēm aizsardzības nozares komunikācijā ar sabiedrību par pretmobilitātes pasākumiem pierobežā, žoga izbūvi uz Latvijas – Krievijas robežas pozitīvi vērtē arī Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs (“Vienotība”). Viņš gan uzskata, ka valstij jādomā ne tikai par fizisko drošību, īstenojot saprotamus ierobežojumus pierobežas reģionā, bet arī šeit dzīvojošo iedzīvotāju atbalstīšanu.

"Situācija valstī ir sarežģīta, bet svarīgākais ir austrumu robeža – gan no aizsardzības, gan populācijas saglabāšanas viedokļa. Lai atgrieztu atpakaļ tos iedzīvotājus, kas šobrīd dzīvo pie žoga, būs jāvelta daudz lielāki resursi. Tāpēc ar pieejamajiem resursiem būtu jāveic saprātīgas aktivitātes, lai šo apdzīvotību saglabātu. Valstij ar atbalstu ne tikai fiziskās robežas stiprināšanā, bet arī atbalstu pierobežai būtu jāapliecina, ka visi dodamies vienā virzienā," sarunā ar "Sargs.lv" pauda Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs.

Latvijas – Krievijas robeža ir 283,6 kilometrus gara. Patlaban VNĪ prioritāte ir jau izbūvētās infrastruktūras pabeigšana un žoga izbūve posmos, kur tā nav. Šobrīd uz Latvijas – Krievijas robežas ir izbūvēts žogs aptuveni 100 km garumā. Vēl jāizbūvē aptuveni 180 kilometri žoga un vismaz 53 kilometri robežapsardzības infrastruktūras. Būtiska daļa robežjoslas pie Krievijas robežas jau ir atmežota, kas dod iespēju veikt žoga būvniecību raitāk.

Plānots, ka žoga izbūve varētu tikt noslēgta līdz 2024. gada beigām, savukārt īpaši sarežģīto posmu izbūve (aptuveni 28,35 km) ar MK lēmumu noteikta līdz 2025. gada 25. oktobrim un pārējās infrastruktūras izbūve plānota līdz 2025. gada beigām. Šobrīd robežas joslas infrastruktūra ir izbūvēta aptuveni 230 km garumā, tostarp ir izveidotas patruļtakas (koka laipas vai sasmalcinātas koksnes klājuma segums (šķelda), dabiskās grunts seguma ceļš un caurtekas) un četri iekaramie (trošu) tilti.

Savukārt SIA “Citrus Solutions” un SIA “HAGBERG Construction” Aizgāršas RSN posmā robežžoga izbūves darbus uzsāks aprīļa vidū, un tos plānots pabeigt līdz 2024. gada beigām.

"Sargs.lv" reportāža: pierobežā sākas VNĪ un NBS darbs pie žoga uzstādīšanas

Dalīties ar šīs lapas saturu!