Krievijas uzsāktais pilna mēroga karš Ukrainā tieši apdraud mieru Latvijā un visā pasaulē. Vienlaikus Krievijas agresijas atbalstītāja – Baltkrievijas – radītos hibrīdkara draudus Latvija izjūt ikdienu uz savas valsts robežas. Krievija ir globāls drauds, tādēļ arī atbildei pret to ir jābūt globālai, tā šodien norādīja Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa savā uzrunā Saeimas svinīgajā sēdē par godu Latvijas Republikas proklamēšanas 105. gadadienai.
Vērtējot Krievijas un Baltkrievijas izvērstā hibrīdkara draudus, D. Mieriņa atzina, ka Krievija apdraud ne vien tās tiešos kaimiņus, bet arī plašāku Rietumvalstu loku.
Viņas vērtējumā Krievijas un Baltkrievijas agresīvā ārpolitika skaidrojama ar mērķi ietekmēt un mainīt demokrātisko valstu starptautisko attiecību pamatprincipus, uz kuriem balstīta drošība.
Vienlaikus Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka Latvijas atbilde uz Krievijas agresiju Ukrainā turpinās būs stingra un nepārprotama. Krievijas izvērstā kara kontekstā D. Mieriņa norādīja, ka attiecībā pret agresorvalsti nedrīkst pieļaut šaubas, aizspriedumus, minstināšanos vai nogurumu.
Pašmāju militāro spēju un iekšējās drošības attīstībā ir jābūt gatavībai rīkoties ātri un izlēmīgi. Šī iemesla dēļ drošības finansējums, kuru ir paredzēts mērķtiecīgi palielināt, nākamā gada budžetā ir viena no augstākajām prioritātēm.
Viņa atzina, ka Latvija nevar skatīt savu drošību atrauti no starptautiskās drošības politikas. Tādēļ ir nepieciešama vienota nostāja gan attiecībā uz militārā atbalsta sniegšanu Ukrainai, gan lemjot par Ukrainas nākotni Eiropas Savienībā un NATO, kā arī būvējot Eiropas militārās spējas, kur neiztikt bez straujas militārās industrijas attīstības.
Vienlaikus D. Mieriņa norāda, ka Latvijas drošības kontekstā jau ir pieņemti un īstenoti atbildīgi lēmumi. Starp tiem viņa min valsts aizsardzības dienesta izveidi un Sēlijas poligona būvniecību, kas nodrošinās iespēju uzņemt lielāku NATO sabiedroto militāro vienību skaitu.
