"Sargs.lv" reportāža: Migrantu plūsmu uz Latvijas un Baltkrievijas robežas pārņēmusi Krievija

“Sargs.lv” jau vēstīja, ka situācija uz Latvijas un Baltkrievijas robežas sāka saasināties 2021. gadā, kad, atbildot uz Eiropas Savienības un NATO valstu noteiktajām sankcijām par 2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanu un pēcāk sekojošo mierīgo iedzīvotāju protestu demonstrāciju brutālu apspiešanu, pašpasludinātā Baltkrievijas vietvalža Aleksandra Lukašenko režīms organizēja apzinātu hibrīduzbrukumu Latvijai, Lietuvai un Polijai, kā ieroci izmantojot migrantus no Tuvo Austrumu valstīm.

Toreiz gūtie pierādījumi liecināja, ka Baltkrievija organizēja avio reisus no Irākas kurdu apdzīvotajām provincēm uz Minsku, izmitināja migrantus Baltkrievijas valdībai piederošajās viesnīcās, bet pēcāk ar Baltkrievijas militarizēto vienību transportu tos nogādāja uz pierobežas rajoniem, kur migrantiem tika atņemti dokumenti, pēcāk tos ar varu iedzenot Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā.

Visplašākā situācijas eskalācija uz Latvijas un Baltkrievijas robežas bija vērojama 2021. gada vasaras nogalē un rudenī, kad līdzās baltkrievu robežsargiem migrantu dzīšanā iesaistījās arī tās bruņotie spēki un vairākas iekšlietu un bruņoto spēku speciālo uzdevumu vienības.

Nepieciešamais robežas žogs

Vēl 2021. gadā, sastopoties ar A. Lukašenko režīma īstenoto hibrīduzbrukumu, Valsts robežsardzei nācās ar nožēlu secināt, ka iekavētie robežas žoga un citas infrastruktūras izbūves darbi būtiski apgrūtina efektīvu apdraudējuma novēršanu. Reaģējot uz situāciju, talkā nāca Aizsardzības resors un Nacionālie bruņotie spēki, nodrošinot ne tikai personālu valsts robežas apsardzei, bet arī izbūvējot pirmos kilometrus ar dzeloņstiepļu nožogojumu. Pēcāk dzeloņstiepļu pagaidu žoga izbūvi pārņēma par valsts robežu atbildīgā Iekšlietu ministrija, bet pie pastāvīgā žoga celtniecības darbus sāka “Valsts nekustamie īpašumi”. Lai redzētu, kāda šobrīd ir situācija uz Latvijas un Baltkrievijas robežas, uz to devās arī “Sargs.lv” komanda.

Image

Ja vēl 2021. gadā vairumā robežas posmu par abu valstu robežas esamību liecināja vien uzarta zemes strēle un robežstabi, tad tagad paralēli Latvijas puses izbūvētajam pagaidu dzeloņstiepļu nožogojumam abu valstu robežas atdala pamatīgs četrus metrus augsts tērauda režģa žogs ar dzeloņdrāšu pinumu virs tā. Ik pa laikam žogā izbūvēti arī vārtiņi. Tie domāti, lai atpakaļ Baltkrievijas teritorijā nogādātu Latvijā nokļuvušos A. Lukašenko režīma “iestumtos” migrantus.

Image

Kā stāsta “Valsts nekustamo īpašumu pārstāvji”, īpašus izaicinājumus darbu gaitā sagādā apvidus apstākļi. Latvijas un Baltkrievijas robeža ir pauguraina, tāpat tās ceļā ir purvi un ezeri. Lai robežsargi varētu efektīvi klātienē uzmanīt šos posmus, caur purviem tiek veidotas stabilas laipas, bet ezerus Latvijas pusē šķērsos īpaša pontonu sistēma.

Image

Robežas infrastruktūras gaitā tapusi arī kāda unikāla būve – īpašs robežsargu vajadzībām domāts patruļas tunelis cauri abu valstu savienojošās Indras dzelzceļa līnijas uzbērumam. Kā apgalvo robežsargi, tas speciāli projektēts tā, lai cauri tam patruļas varētu izbraukt ar visu tehniku, un tā ir lielākā šāda veida būve Baltijā.

Image

Žoga būvniekiem grūtības rada vietējo pašvaldību un valsts ceļu apsaimniekotāja “Latvijas valsts ceļi “ noteiktie pievedceļu svara ierobežojumi. Uz robežas izbūves vietu jānogādā ne tikai materiālu kravas, bet arī īpaša purviem un staignām vietām domātā speciālā būvniecības tehnika, taču tās pārvietošanos bieži ierobežo ceļu ekspluatācijas noteiktie svara ierobežojumi. Neraugoties uz sarežģījumiem, pirmās kārtas žoga būvdarbus plānots pabeigt jau šogad.

Baltkrievu robežsargi bojā jauno žogu

Žoga izveides pozitīvo efektu novērojuši arī Valsts robežsardzes pārstāvji, kuri atzīst – migrantiem šķērsot robežu posmos, kur ir uzbūvēts žogs, tagad ir nesalīdzināmi grūtāk, tomēr žoga esamība neizslēdz šādus gadījumus. Staigājot gar Latvijas un Baltkrievijas robežu, “Sargs.lv” pamanīja vairākas vietas, kur migranti ar Baltkrievijas militarizēto vienību atbalstu iepriekš centušies sabojāt dzeloņstiepļu žogu. Parasti tas tiek darīts ar baļķiem, kas tiek mesti pāri dzeloņstiepļu pinumam, lai to piespiestu pie zemes un varētu pārrāpties pāri. Pārvarāms šķērslis izrādījies arī jaunais – krietni augstākais žogs.

Kā stāsta viens no robežsargiem, kāda migrantu grupa Baltkrievijas pusē bija dabūjusi visai garas trepes – pārmetusi tās pāri žogam vietā, kur būvnieki celtniecības darbu laikā iepretim žogam bija novietojuši smilšu kaudzi. Uzkāpjot dzeloņstiepļu līmenī, migranti lekuši no žoga virsotnes smilšu čupā, tādējādi cenšoties izvairīties no traumām, kādas varētu gūt, lecot no četru metru augstuma.

Image

Image

Kā sarunā ar “Sargs.lv “atzīst Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes priekšnieka vietnieks pulkvežleitnants Raimonds Kublickis, spriežot pēc videomateriālos iegūtajiem pierādījumiem, nelikumības kā reiz dara baltkrievu robežsargi, kuri no formastērpiem noņēmuši uzšuves. Pagaidām Latvijas robežsargiem un zemessargiem robežas žoga bojātājus nav izdevies pieķert pie rokas. Visi gadījumi ir fiksēti ar tehniskajiem līdzekļiem.

Image

Pēc šādiem pretlikumīgiem bojāšanas gadījumiem žogs tiek ātri salabots, taču tā pārkāpšanas mēģinājumi no baltkrievu militarizēto vienību puses turpinās. Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes priekšnieka vietnieks gan atzīst – acīmredzot, pat pēc žoga izbūves tā būs pastāvīga Baltkrievijas režīma “prakse”.

Image

Vienlaikus žogs un žoga būvniecības process licis kļūt piesardzīgākiem pašiem nelegālās migrācijas īstenošanā iesaistītajiem baltkrievu robežsargiem. Atšķirībā no 2021. gada, kad tie atklāti demonstrēja savu klātbūtni, ar varu dzenot pāri migrantus, tagad to darbības ir kļuvušas grūtāk fiksējamas.

Image

Tiesa, kā pārliecinājās “Sargs.lv”, Baltkrievijas režīms aizvien uzmana Latvijas robežu. Vēl aizvien dažās vietās pie kokiem ir redzamas piemontētas novērošanas kameras. Tāpat saglabājušies iepriekš izveidotie novērošanas punkti.

Image

Vai migrantu nelegālo plūsmu var pārņemt Krievija?

Pēc Valsts robežsardzes datiem, nelikumīgo robežšķērsošanas mēģinājumu skaits pēc 2021. gada turpina pieaugt. Kā stāsta pulkvežleitnants R. Kublickis, 2022. gadā uz Latvijas Baltkrievijas robežas aizturēti vairāk nekā 5200 migrantu. Šogad sešos mēnešos dati ir vēl iespaidīgāki -  vairāk nekā 4200 aizturēto.

Daudz plašāka paliek arī migrantu valstu izcelsme. Ja Baltkrievijas īstenotās hibrīdagresijas sākotnējā formā galvenā migrantu izcelsmes valsts bija Irāka, tad šobrīd tā kļuvusi daudz plašāka. Kā sarunās ar “Sargs.lv” stāsta robežsargi, kuri ikdienā veic pienākumus uz Latvijas – Baltkrievijas robežas, papildus Irākas kurdiem migrantiem piepulcējušies labākas dzīves meklētāji Eiropā no Irānas, Sīrijas, Marokas, Kongo, Madagaskaras, Kamerūnas, Pakistānas un Indijas.

“Sargs.lv” vēl maija sākumā vēstīja, ka Krievijas uzsākusi masveida vīzu izsniegšana Tuvo Austrumu valstu iedzīvotājiem ar mērķi pēcāk tos nelegāli nogādāt Eiropā. Par šādu šādiem draudiem, atsaucoties uz Vācijas policijas dokumentiem, sākotnēji brīdināja Vācijas laikraksts “Bild”. Ja līdz šim populārākais migrantu nokļūšanas ceļš Eiropā veda caur Turciju vai Grieķiju, tad arvien vairāk migrantu noformējuši Krievijas vīzu, braukuši caur Krieviju uz Baltkrieviju un tad mēģinājuši šķērsot robežu ar Eiropas Savienību, lai nonāktu Vācijā.

"Bild" rīcībā esošajā policijas dokumentā arī norādīts, ka šāds - jaunais maršruts nokļūšanai Eiropas Savienībā tiek aktīvi reklamēts sociālajos tīklos.

Image

Iespējams šis varētu būt kārtējais solis agresorvalsts Krievijas konfrontācijā ar Rietumvalstīm, kuras pēc Krievijas diktatora V. Putina sāktās pilna mēroga agresijas pret Ukrainu sniedz tai militāru palīdzību un turpina palielināt sankciju spiedienu pret Maskavu.

Viņš atzīst, ka kopš Baltkrievijas radītā hibrīduzbrukuma sākuma 2021. gadā savas spējas būtiski stiprinājusi arī Valsts robežsardze. Dienesta rīcībā jau ir jauns ekipējums, kas ļauj kontrolēt valsts robežu ar tehnisko ierīču palīdzību, pat bez pastāvīgās novērošanas infrastruktūras izbūves. Tāpat tiek izskatītas iespējas par papildu tehnisko spēju attīstību. Tiesa, problēmas aizvien rada nepietiekamais personāls, ar kuru saskaras arī citi dienesti.

Pulkvežleitnants R. Kublickis atzinīgi novērtē līdzšinējo sadarbību robežas uzraudzībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Viņš atzīst, ka pats vēlētos, lai ārējo apstākļu izraisīto ciešo sadarbību varētu pārtraukt iespējami drīz, taču, vērtējot valsts robežas pieaugošo apdraudējumu, to visticamāk nāksies turpināt nenoteiktā termiņā.

“Reāli šo termiņu nav iespējams noteikt. Pat pie optimistiskākajiem scenārijiem to ir grūti prognozēt. Šobrīd izskatās, ka tā būs nenoteikta. Te mēs varam piesaukt statistiku. Maijā vien bija 1500 nelikumīgo robežas šķērsošanas gadījumu, bet jūnijā - 600. Šis skaitlis aug,” viņš piebilda.

Nelegālā migrācija kā organizētās noziedzības magnēts

Valsts robežsardzē stāsta – Baltkrievijas un Krievijas atbalstītā un virzītā nelegālās migrācijas plūsma līdzi velk arī citu problēmu – pārrobežu organizētās noziedzības izplatīšanos  Latvijas un Baltkrievijas pierobežas rajonos.

Pēc Valsts robežsardzes apkopotajām ziņām, visvairāk ar šo rūpalu nodarbojas dažādu trešo valstu pilsoņi no Tuvo Austrumu valstīm, kuriem ir izsniegtas Eiropas Savienības valstu izdotās ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas. Kā atzīst pulkvežleitnants R. Kublickis, šādām darbībām cilvēki tiek aktīvi rekrutēti un piesaistīti sociālajos tīklos. Piedāvājumi ir gan slēpti, gan atklāti.

Valsts robežsardze norāda – šādās darbībās iesaistījušies arī Latvijas pilsoņi, taču par to draud kriminālatbildība. Šogad par nelikumīgu palīdzību robežas šķērsošanā sākti vairāk nekā 50 kriminālprocesi.

Image

Kā stāsta pulkvežleitnants R. Kublickis, agresīvāki paliek gan migranti, gan to pārvadātāji. Vēl aprīlī Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Guntis Pujāts intervijā “Latvijas Televīzijas” raidījumam “Rīta panorāma” atzina, ka Baltkrievijas robežsargi piedāvājuši apbruņot pašu virzītos migrantus ar šaujamieročiem, lai tādējādi tiem atvieglotu ceļu Latvijas teritorijā. Pagaidām pie aizturētajiem migrantiem, nedz to pārvadātājiem ieroči nav atrasti. Tiesa, migranti izrādījuši fizisku vardarbību pret robežsargiem, kā dēļ vienā no gadījumiem nācies pielietot dienesta suni.

Arvien biežākas kļuvušas arī tiesībsargājošo iestāžu dienestu pakaļdzīšanās migrantu pārvadātājiem pierobežas ciematos. Kā saka Robežsardzes Daugavpils pārvaldes priekšnieka vietnieks, šī rūpala pārstāvjiem nerūp nedz pašu, nedz apkārtējo iedzīvotāju drošība.