Aizkraukles un Jēkabpils novadu iedzīvotājus iepazīstina ar Zalves militārā poligona izveides plānu

Pirmā vizīte notika Daudzevā, kur vietējie iedzīvotāji bija sanākuši, lai apspriestu jaunā poligona izveidi. Uz pasākumu bija ieradušies lielākie uzņēmēji, mednieki un sabiedriski aktīvie cilvēki. Kā novēroja “Sargs.lv” vairums no viņiem bija radi, kaimiņi un paziņas, laiku pirms tikšanās īsinot savstarpējās sarunās. Iedzīvotāju sarunu kņadā varēja novērot, ka sabiedrība ir nedaudz satraukta par poligona izveidi, taču kā paši atzīst, šādu satraukumu radot ikviens jauninājums. Kā vēlāk atklājās diskusiju laikā, vietējie iedzīvotāji pauda atbalstu poligona izveidei, jo tas reģionam dotu papildus ekonomisko attīstību, kā arī stiprinātu Latvijas drošību.

Tikšanās laikā ar vietējiem iedzīvotājiem “Zalves” poligona izveides ieceri skaidroja Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons. Atbildēt nācās uz uzņēmēju, mednieku, sabiedriski aktīvo iedzīvotāju un pašvaldību darbinieku jautājumiem. Lielākā jautājumu gūzma AM valsts sekretāram bija par medību teritoriju līgumiem un īpašumu atpirkšanu.

Vairāku mednieku kolektīvu pārstāvjiem diskusijā radās jautājumi par medību līgumu pārslēgšanu, jo poligona teritorijā ietilpst zonas, kurās iepriekš notikušas medības. Tāpat interesēja nesen uzbūvētās mednieku mājas tālākais liktenis. Kā saka mednieki, tā atrodas teju pašā poligona centrā.

Image

Atbildot uz jautājumiem, J. Garisons atzina, ka katra situācija ir jāvērtē individuāli, taču šajā gadījumā vēl ir pāragri spriest par nama nākotni. Viss atkarīgs ir no sabiedroto vizītes iznākuma, kuras laikā tiks lemts par teritorijām, kurās kategoriski būs aizliegts atrasties civilajiem, taču pārējās teritorijās ir iespējams atsevišķi vienoties par izmantošanas laiku un mērķi.

Valsts sekretārs skaidroja, ka pašreizējā situācijā pēc Krievijas agresijas pret Ukrainu, kā arī tās revizionistiskās un agresīvās politikas attiecībā pret kaimiņvalstīm, rada nepieciešamību izbūvēt jaunu NATO sabiedroto spēku bāzi un tai nepieciešamo poligonu. Šī brīža situācija diktē nepieciešamību to darīt  pēc iespējas ātrāk.

 Poligonam paredzētā teritorija izvēlēta tāpēc, ka pārsvarā sastāv no valstij piederošā uzņēmuma “Latvijas valsts” mežu īpašumiem. Šāda pieeja izvēlēta, lai pēc iespējas mazāk būtu nepieciešams apgrūtināt civiliedzīvotājus ,liekot tiem pamest savas mājas

Paredzēts, ka poligona kopējā platība būs aptuveni 25 605 hektāri (valsts zeme – 24 540 hektāru platībā, fizisko un juridisko personu zeme – 1034 hektāru platībā, bet  pašvaldībām poligona vajadzībām būs jāatvēl  zemes 31 hektāra lielas platības).

Lai  papildus karavīrus izvietotu Latvijā, ir vajadzīgs jauns poligons un bāze, jo esošās bāzes ir pietiekami noslogotas,. Jaunās bāzes pilna izbūve prasītu vismaz 3 līdz 5 gadus, taču šobrīd ir svarīgi sagaidīt ASV un Kanādas pārstāvju lēmumu, kuri ieradīsies augustā, lai lemtu par konkrētu bāzes un šaušanas laukumu izvietojumu.

Image

Iedzīvotāji kopumā bija atbalstoši poligona izveidei, taču šobrīd viņi sagaida vairāk informācijas pēc sabiedroto vizītes, kas tad arī dos lielāku skaidrību gan NBS, gan iedzīvotājiem, kuru īpašumi tiks vai netiks ietekmēti. Tikšanās laikā J. Garisons ar vietējiem iedzīvotājiem vienojās par atkārtotas vizītes organizēšanu augusta beigās, kuras laikā varētu informēt par konkrētu poligona infrastruktūras izvietojumu.

Viņš gan norādīja, ka jau tagad ir skaidrs, ka vislielākie ierobežojumi plānoti tieši šautuves zonās, kurās norisināsies mācības ar dažāda veida vieglajiem un smagajiem ieročiem. Šajās vietās nebūs ļauta iedzīvotāju kustība, jo pat pēc aktīvās šaušanas pastāv iespēja atrast nesprāgušu lādiņu, kas var būt bīstams cilvēka dzīvībai.

Sākotnējie plāni paredz, ka šautuves tiks izvietotas poligona dienvidu daļā, kas nozīmē, ka teritorijas ziemeļos izvietotās kūdras ieguvei, kas nodarbina lielu skaitu vietējo iedzīvotāju,  paredzētās teritorijas ziemeļu daļā netiks traucēta.

Tikmēr vietējie iedzīvotāji pauda satraukumu par esošo ceļu izmantošanu privātajām vajadzībām, vaicājot, vai pa to varēs pārvietoties ar privāto transportu. Uz šo jautājumu valsts sekretārs atbildēja, ka iedzīvotāji arī turpmāk tos varēs izmantot, taču reizēm var gadīties, ka mācību laikā būs nelieli satiksmes ierobežojumi, kuri pirms tam tiks izziņoti. Arī pašas mācības tiks rīkotas tā, lai pēc iespējas mazāk traucētu iedzīvotāju kustību, kā arī netraucētu uzņēmējiem, kuri poligona apkārtnē nodarbojas ar lauksaimniecību un kūdras ieguvi.

Lai poligona teritorijā arī turpmāk varētu notikt medības, Aizsardzības ministrija pārslēgs ar medību kolektīviem noslēgtos līgumus. Medības būs jāsaskaņo ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un jāievēro poligonā noteiktās drošības prasības.

Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs atzina, ka katras zemes vai īpašumu pārpirkšana un iznomāšana ir individuāls gadījumus, tāpēc vislabāk būtu sazināties ar Aizsardzības ministriju, lai vienotos par abpusēji izdevīgiem noteikumiem. Šādos gadījumos ministrija aicina zvanīt pa tālruni 26177070, lai vienotos par sarunu procesu (darba laiks no 09:00 līdz 17:00).

Kopš 2015. gada Aizsardzības ministrija ir izveidojusi četru jaunus poligonus un paplašinājusi Ādažu militāro poligonu no 8 500 uz 14 500 hektāriem.

“Sargs.lv” jau vēstīja, ka aizsardzības ministrs Artis Pabriks 5. jūlijā Aizsardzības ministrijas preses konferencē informēja par jauna militārā poligona izveidi Latvijā, pakāpenisku Valsts aizsardzības dienesta ieviešanu Latvijā, kā arī Visaptverošas valsts aizsardzības jautājumu koordinācijas darba grupā izvirzītajiem tālākajiem darbības virzieniem.