Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 19.aprīlī plkst.10 sāks iztiesāt no Ģenerālprokuratūras prokurora 30.martā saņemto krimināllietu, kurā par spiegošanu apsūdzēts Saeimas deputāts Jānis Ādamsons, aģentūrai "LETA" sacīja Tiesu administrācijā. Lietā apsūdzēts arī Krievijas pilsonis Genādijs Silonovs.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likumu kriminālprocesam, kurā apsūdzēts Saeimas deputāts un kurā apsūdzētajai personai piemērots apcietinājums, saprātīga termiņa nodrošināšanā ir priekšrocība salīdzinājumā ar pārējiem kriminālprocesiem. Tāpēc tiesa krimināllietu iztiesās ārpus kārtas, pārceļot iepriekš ieplānotās tiesas sēdes citās krimināllietās uz vēlāku laiku.
Krimināllietas iztiesāšana turpināsies šā gada 20.aprīlī ,21.aprīlī un 26.aprīlī.
5.janvārī tika iemaksāta 30 000 eiro drošības nauda un Ādamsons no apcietinājuma tika atbrīvots. Tagad prokurors politiķim ir noteicis papildu drošības līdzekļus, tostarp, noteikts ierobežojums apsūdzētajam uz kriminālprocesa izmeklēšanas un iztiesāšanas laiku pildīt 13.Saeimas deputāta amata pienākumus.
Saeimas vairākums pērn 9.decembrī pēc Ģenerālprokuratūras lūguma atļāva sākt kriminālvajāšanu pret Ādamsonu. Prokuratūrā aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka šajā pašā dienā pieņemts lēmums par Ādamsona saukšanu pie kriminālatbildības pēc trīs Krimināllikuma pantiem - spiegošanu, krāpšanu nelielā apmērā un šaujamieroču munīcijas iegādāšanos un glabāšanu bez attiecīgas atļaujas.
Deputātam tiek inkriminēta krāpšana nelielā apmērā, kas saistīta ar degvielas izdevumu atlīdzināšanu, un kopējā summa ir aptuveni 100 eiro. Tāpat atrasti vairāki desmiti patronu.
Prokuratūrā apliecināja, ka šajā lietā par neizpaužamu ziņu nelikumīgu vākšanu nolūkā tās nodot ārvalsts izlūkdienestam tieši, kā arī citu ziņu nelikumīgu vākšanu ārvalsts izlūkdienestam tā uzdevumā apsūdzēts arī kāds Krievijas pilsonis. Vasarā jau publiski izskanēja, ka šajā lietā tika aizturēts un apcietināts Krievijas pilsonis Silonovs.
Attiecībā uz iespējamo spiegošanu aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka likumsargiem par Ādamsonu bija aizdomas par vairāk nekā 40 epizodēm.
Ādamsons parlamentā darbojās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, Pieprasījumu komisijā un Baltijas lietu apakškomisijā. Lai gan Ādamsonam nav pielaides valsts noslēpumam, viņam bija tiesības piedalīties Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdēs, kurās amatpersonas prezentē ierobežotas pieejamības informāciju.
Tāpat viņš darbojās vairākās deputātu grupās. Viņš kā parlamentārietis darbojās deputātu grupā sadarbības veicināšanai ar Izraēlas parlamentu, Ķīnas parlamentu un Baltkrievijas parlamentu. No 2019.gada janvāra Ādamsons ir deputātu grupas vadītājs sadarbības veicināšanai ar Krievijas parlamentu.
Padomju laikā Ādamsons ieņēma dažādus posteņus PSRS Jūras kara flotē. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Ādamsons bija gan Latvijas Jūras spēku komandiera vietnieks, gan arī Robežsargu brigādes komandieris, bet vēlāk pievērsās politikai. Ādamsons aizvien saņem Krievijas maksāto militāro pensiju.
Ādamsons pēc apcietināšanas nolēmis izstāties no partijas "Saskaņa" un šī politiskā spēka Saeimas frakcijas, taču nav nolicis Saeimas deputāta mandātu.
