Kalniete: Atrodamies aukstā kara apstākļos, kur vienā pusē ir ES, bet otrā - Baltkrievija, Krievija

Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena paziņojusi, ka, neskatoties uz vairāku dalībvalstu prasībām, Brisele nepiešķirs līdzekļus žogu būvniecībai uz bloka ārējām robežām nelegālās migrācijas plūsmu apturēšanai.

Kalnietes ieskatā, Leienas paziņojums atspoguļo retoriku, kas turpinās kopš dzelzs priekškara sabrukšanas. Dzelzs priekškars simboliski nošķīra brīvo pasauli un sociālistisko režīmu. Politiķe pieļāva, ka atsevišķiem Rietumu politiķiem ir grūti saprast, ka žogs ir ne tikai norobežošanai, bet vienlaikus tas ir arī aizsardzības līdzeklis pret naidīgām varām.

Runājot par to, vai EP ir atbalsts atsevišķu dalībvalstu aicinājumam, Kalniete norādīja, ka ir politiskās grupas, kas to atbalsta, un galvenokārt tā ir Eiropas Tautas partijas (ETP) grupa, savukārt starp "zaļajiem" un "sociālistiem" viedokļi ir dalīti, jo lielā mērā nostāju šajā jautājumā diktē deputātu piederība dalībvalstij.

Jautāta, kādas ir iespējas Latvijai saņemt palīdzību no ES migrācijas krīzes risināšanā, Kalniete uzsvēra, ka tam ir vairāki aspekti, jo robežas izbūve ir tikai viens no elementiem. Latvija ir saņēmusi palīdzību no ES robežsardzes aģentūras "Frontex", tāpat saņems finansējums humanitārajam atbalstam, lai varētu nodrošināt to cilvēku vajadzības, kuri tomēr nonāk Latvijā.

Runājot par ES iesaisti nelegālās migrācijas krīzes risināšanā, Kalniete atzīmēja, ka līdz pat nākamajam gadam ir pārtraukti lidojumi no Irākas uz Baltkrieviju, turklāt ES Ārējo sakaru dienests aktīvi strādā pie tā, lai tiktu pārtraukti lidojumi arī no citām valstīm, galvenokārt no Tuvajiem Austrumiem, kā arī no Lībijas un Sīrijas.

"Bet vēl būtiskāk ir ieviest sankcijas, kas ierobežotu Eiropas aviokompāniju iespējas izīrēt savas lidmašīnas Baltkrievijai šādu lidojumu veikšanai. Tāpat būtu jāievieš sankcijas pret Baltkrievijas nacionālo lidsabiedrību "Belavia". Lai gan tā nav tieši iesaistīta šajā procesā, tomēr ir jādomā par to, kādā veidā sašaurināt Aleksandra Lukašenko manevra iespējas," sacīja Kalniete.

Viņas ieskatā, lidsabiedrības "Belavia" darbības ierobežošanu vajadzēja ieviest uzreiz, kad maijā ceļā no Atēnām uz Viļņu tika nosēdināta aviokompānijas "Ryanair" reisa lidmašīna. Politiķe akcentēja, ka tas bija Baltkrievijas īstenots terora akts - nolaupīt lidmašīnu, piespiest tai nosēsties Minskā, lai apcietinātu baltkrievu opozīcijas medija "Nexta" dibinātāju un bijušo galveno redaktoru Romānu Protaseviču.

Jautāta, cik ilgi Lukašenko režīms varētu ļaunprātīgi izmantot nelegālo migrāciju, lai radītu spriedzi ES, politiķe atzina, ka ir grūti atbildēt, taču nelegālā migrācija ir sagādājusi neērtības arī Lukašenko, jo šie cilvēki uzturas Minskā, lai pēcāk dotos tālāk. Kalnietes ieskatā, tas radīs spriedzi pašā Baltkrievijā, jo ir izveidojies vēl viens nelegālās migrācijas ceļš.

Kalniete atzīmēja, ka to cilvēku skaits, kas mēģina no Baltkrievijas iekļūt ES caur Poliju un Lietuvu, aizvien palielinās. Arī Latvijā nelegālo migrantu skaits ir augošs, bet tas nav tik liels kā Polijā un Lietuvā.

Politiķes ieskatā, visbūtiskākais ir turpināt sarunas par lidojumu apturēšanu no valstīm, no kurām nelegālie migranti ierodas Minskā. Kalniete arī atzīmēja, ka patlaban norit darbs pie piektās sankciju paketes gatavošanas pret Baltkrieviju, kur galvenokārt būs ietvertas tās personas un uzņēmumi, kas rada nelegālo migrāciju, un arī tas esot svarīgs ietekmes līdzeklis.