Ukrainas pretgaisa aizsardzībā izmantotie automatizētie ložmetēju torņi jau notriekuši Krievijas reaktīvos bezpilota lidaparātus, tostarp “Geraņ-5”, paziņojis Ukrainas Gaisa spēku pārstāvis Jurijs Ihnats. Iekārtas izmanto mākslīgo intelektu un mašīnredzi tēmēšanai, palīdzot Ukrainai pastiprināt aizsardzību pret ātrākiem trieciena droniem, vēsta “The Kyiv Independent” un Ukrainas Aizsardzības ministrijas informācijas aģentūra “ArmyInform”.
“Jau ir notriekti reaktīvie bezpilota lidaparāti. Pat “Geraņ-5”,” Ihnats 5. oktobrī sacīja Ukrainas televīzijas ziņu maratonā. Gaisa spēku pārstāvis atzina, ka sākotnēji bijis skeptisks par šādu rezultātu sasniegšanu ar ložmetējiem, tomēr automatizētās tēmēšanas tehnoloģijas ļāvušas arī šos mērķus pārtvert.
Vienlaikus Ihnats uzsvēra, ka robotizēto torņu darbības rādiuss ir ierobežots, jo to galvenais ierocis pašlaik ir ložmetējs. Tādēļ ziņotie pārtveršanas gadījumi apliecina konkrētas sistēmas spējas, bet neatceļ nepieciešamību izmantot arī citus pretgaisa aizsardzības līdzekļus.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 4. oktobrī pēc tikšanās ar Vācijas kancleru Frīdrihu Mercu informēja, ka Kijivā uzstādīti jau vairāk nekā 12 šādi torņi. Vēl astoņas iekārtas paredzēts izvietot Kijivas apgabalā, ziņo “Ukrainska Pravda”, atsaucoties uz prezidenta teikto žurnālistiem.
Kā skaidro “The Kyiv Independent”, Krievijas reaktīvie droni rada papildu grūtības Ukrainas pretgaisa aizsardzībai. Liela daļa līdzšinējo pārtvērējdronu nav pietiekami ātri, lai tos panāktu. Automatizētās tēmēšanas risinājumi savukārt ļauj pret droniem izmantot arī smagos ložmetējus, tostarp ASV ražotos “Browning”.
Līdzīgu tehnoloģiju izstrādei pievērsusies arī Latvijas aizsardzības industrija. “Sargs.lv” 26. maijā vēstīja, ka Ādažu militārajā bāzē sākti Latvijas uzņēmuma “WeMPS” izstrādātā automatizētā pretdronu ložmetējtorņa praktiskie izmēģinājumi. Uzņēmums risinājumu izstrādā ar zīmolu “DUURE Systems”, bet projekta mērķis ir kritiskās infrastruktūras aizsardzība.
Latvijas izstrādē paredzēts izmantot radarus, citus sensorus un mašīnredzi, lai atrastu gaisa mērķi un tam sekotu. Gala lēmumu par uguns atklāšanu pieņem operators. Tas saglabā cilvēka kontroli pār ieroča lietošanu, automatizējot mērķa izsekošanu un tēmēšanu.
Maijā uzņēmuma pārstāvji uzsvēra, ka prototipam vēl nepieciešami turpmāki testi un uzlabojumi. Ukrainas ziņotā kaujas pieredze tikmēr sniedz jaunu piemēru tam, kā automatizētie ložmetēji tiek izmantoti pret mainīgajiem dronu draudiem.
