Lai gan sauszemes frontes līnija joprojām atrodas Ukrainas austrumos un dienvidos, pēdējās nedēļās dzīve Kijivā arvien vairāk sāk līdzināties dzīvei piefrontes pilsētā. Krievijas triecieni ar raķetēm un jaunajiem reaktīvajiem bezpilota lidaparātiem vairs nav galvenokārt nakts drauds – uzbrukumi notiek arī dienas laikā, skarot dzīvojamās ēkas, birojus, noliktavas, degvielas uzpildes stacijas, dzelzceļa, telekomunikāciju un digitālo infrastruktūru. Tuvojoties ziemai, tas rada arvien lielāku spiedienu ne tikai uz Ukrainas pretgaisa aizsardzību, bet arī uz galvaspilsētas ekonomiku un iedzīvotāju spēju turpināt ierasto ikdienu. "Sargs.lv" pēta, kā Krievijas terors ietekmē ikdienas dzīvi Ukrainas galvaspilsētā.
Britu izdevums “The Guardian” septembra beigās Ukrainas galvaspilsētu raksturoja kā pilsētu, kas arvien vairāk iegūst “piefrontes pilsētas” pazīmes. Šis apzīmējums nav jāuztver burtiski – Krievijas sauszemes spēki neatrodas Kijivas pievārtē –, tomēr gaisa kara intensitātes ziņā atšķirība starp galvaspilsētu un daudzām frontes tuvumā esošām pilsētām pēdējā laikā ir kļuvusi ievērojami mazāka.
Vēl vasarā Kijivā bija iespējams saglabāt zināmu ikdienas ritmu: lielākā daļa Krievijas tālas darbības triecienu notika naktīs, bet pēc trauksmes beigām pilsēta no rīta atgriezās darbā. Kopš augusta beigām situācija mainījusies. Krievija arvien biežāk uzbrūk arī gaišajā diennakts laikā, tādējādi izjaucot darbu, mācības, sabiedriskā transporta kustību un cilvēku iespējas pārvietoties pilsētā.
Uzbrukumi vairs nebeidzas līdz ar rītausmu
Viens no būtiskākajiem Krievijas taktikas maiņas elementiem ir atteikšanās no principa, ka masveida dronu uzbrukumi galvenokārt notiek naktīs.
23. septembrī Krievijas dronu uzbrukums Kijivai turpinājās no rīta līdz pat vakaram. Tika skarta dzelzceļa infrastruktūra, noliktavas, biznesa centri un degvielas uzpildes stacijas. Saskaņā ar pilsētas mēra Vitālija Kļičko sniegto informāciju šajos uzbrukumos divi cilvēki gāja bojā un 45 tika ievainoti. Viena no “Ukrnafta” degvielas uzpildes stacijām bija jau sestais uzņēmuma objekts Kijivā, kas dažu nedēļu laikā cieta Krievijas triecienos.
Divas dienas vēlāk, 25. septembrī, Krievijas triecienos galvaspilsētā dzīvību zaudēja septiņi cilvēki, tostarp 14 gadus vecs zēns, bet vēl 59 tika ievainoti. Viens no triecieniem skāra daudzstāvu ēku, bet citā dienas uzbrukumā – biroju ēku. Uzbrukumi turpinājās arī pēcpusdienā un vakarā.
28. septembrī reaktīvais bezpilota lidaparāts trāpīja Ukrainas Nacionālās zinātņu akadēmijas ēkai Kijivas centrā. Divi cilvēki gāja bojā, bet vairākos tās dienas uzbrukumos galvaspilsētā kopumā tika ievainoti 24 cilvēki. Tika skarta arī medicīnas iestāde, farmācijas uzņēmums un citi objekti.
ANO Cilvēktiesību uzraudzības misija Ukrainā secinājusi, ka Kijivā septembra pirmajās 24 dienās civiliedzīvotāju upuri tika reģistrēti 16 dažādās dienās – biežāk nekā jebkurā iepriekšējā mēnesī galvaspilsētā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma. Visā Ukrainā no 1. līdz 24. septembrim ANO bija apstiprinājusi vismaz 200 nogalinātus un 1234 ievainotus civiliedzīvotājus, turklāt misija uzsvēra, ka dati vēl ir provizoriski.
Jaunais drauds – reaktīvie “Shahed”
Būtisku lomu jaunajā Krievijas triecienu intensitātē spēlē arī tehnoloģiska evolūcija.
Krievija sākusi plašāk izmantot reaktīvos tālas darbības bezpilota lidaparātus – jaunākas “Geran” jeb Irānas “Shahed” koncepcijas modifikācijas, kuru ātrums un lidojuma profils ievērojami apgrūtina Ukrainas aizsardzības darbu.
Līdzšinējos propelleru “Shahed” Ukrainas spēki nereti varēja pārtvert ar mobilajām uguns grupām, zenītlielgabaliem un salīdzinoši lētiem pārtvērējdroniem. Savukārt jaunie reaktīvie droni lido augstāk un ievērojami ātrāk, tādēļ daļa līdzšinējo pretdronu aizsardzības līdzekļu pret tiem vairs nav pietiekami efektīvi. AP norāda, ka Ukraina šobrīd steidzami izstrādā jaunus, ātrākus pārtvērējdronus.
28. septembra uzbrukuma laikā, pēc Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska sniegtās informācijas, no vairāk nekā 120 pret Ukrainu raidītajiem droniem aptuveni 90 bijuši reaktīvie. Ukraina šajā uzbrukumā spējusi pārtvert aptuveni 57% šo jauno lidaparātu.
Vienlaikus saglabājas ballistisko raķešu draudi. To pārtveršanai Ukrainai īpaši nepieciešamas ASV ražotās “Patriot” sistēmas un PAC-3 tipa pārtvērējraķetes. AP vēsta, ka Ukrainas rīcībā esošo pārtvērējraķešu krājumi joprojām ir ierobežoti, bet pieprasījums pēc tām starptautiskajā tirgū ir ļoti augsts.
Tādējādi Krievija vienlaikus rada vairākus draudu slāņus – relatīvi lētus propelleru dronus, ātrākus reaktīvos dronus un ballistiskās vai spārnotās raķetes. Aizsardzībai nepieciešamas atšķirīgas sistēmas, un katrai pārtveršanai ir arī sava ekonomiskā cena.
No enerģētikas līdz internetam – triecieni pilsētas funkcijām
Vēl viena pēdējā laika tendence ir Krievijas triecienu mērķu loka paplašināšanās. Septembrī Kijivā cietušas noliktavas, dzelzceļa infrastruktūra, degvielas uzpildes stacijas, farmācijas objekti, uzņēmumi, telekomunikāciju infrastruktūra un datu centri.
Īpaši nozīmīgi ir uzbrukumi Ukrainas digitālajai infrastruktūrai. “The Guardian”, atsaucoties uz Ukrainas Digitālās transformācijas ministriju, vēstīja, ka pēc triecieniem datu centriem un interneta pakalpojumu sniedzējiem aptuveni 100 000 mājsaimniecību Kijivā un tās apkārtnē uz laiku bija radušies interneta darbības traucējumi. Vēlāk drona trieciens skāra viena no valsts lielākajiem telekomunikāciju uzņēmumiem “Datagroup” biroju.
Šādi triecieni var radīt sekas, kas sniedzas daudz tālāk par konkrēto ēku. Ukrainas banku sistēma, valsts pārvalde, norēķini, loģistika un liela daļa uzņēmējdarbības balstās uz nepārtrauktu elektroenerģijas un datu tīklu pieejamību.
Tādēļ enerģētikas, sakaru, transporta, degvielas apgādes un loģistikas objektu bojāšana vienlaikus palielina izmaksas valstij un uzņēmumiem un sarežģī civilās dzīves organizēšanu.
Krievijas Aizsardzības ministrija savukārt apgalvo, ka tās uzbrukumos tiek skarti militāri vai ar Ukrainas bruņotajiem spēkiem saistīti objekti, tostarp aizsardzības rūpniecība, loģistikas centri un datu apstrādes infrastruktūra. Maskava noliedz apzinātu civiliedzīvotāju mērķēšanu. Tikmēr ANO novērotāji dokumentējuši plašu dzīvojamo ēku, slimnīcu, veikalu, darbavietu un citas civilās infrastruktūras bojājumu un civiliedzīvotāju upuru loku.
68 trauksmes vienā nedēļā
Krievijas uzbrukumu intensitāti uzskatāmi parāda arī Kijivas pašvaldības dati.
Nedēļā līdz 4. septembrim Ukrainas galvaspilsētā gaisa trauksme tika izsludināta 68 reizes, un kopējais trauksmju ilgums pārsniedza 70 stundas. Nākamajā nedēļā pilsētā bija vēl 29 trauksmes, kuru kopējais ilgums pārsniedza 55 stundas.
Situācija likusi Kijivai mainīt arī civilās aizsardzības sistēmu. Kopš 6. septembra pilsētā ieviesta diferencēta brīdināšana par gaisa apdraudējumu. Dzeltenais līmenis signalizē par dronu draudiem, savukārt sarkanais tiek izsludināts masveida dronu, raķešu vai kombinēta raķešu un dronu uzbrukuma gadījumā.
Drošības situācijas pasliktināšanās ietekmējusi arī pilsētas ikdienas dzīvi. Kijiva uz laiku ierobežojusi masu pasākumus vietās, kur nav pieejama pietiekama izmēra patvertne. Sarkana apdraudējuma līmeņa laikā darbu pārtrauc pašvaldības aptiekas, mainīta satiksmes organizācija uz tiltiem, bet metro stacijas turpina kalpot arī kā patvertnes.
Karš ietekmē arī izglītības sistēmu. AP septembra sākumā vēstīja, ka kopš pilna mēroga iebrukuma Kijivā bojātas jau vairāk nekā 300 izglītības iestādes, tostarp vairāk nekā 150 skolas. Daļa mācību tiek organizēta hibrīdā vai attālinātā režīmā, bet klātienes mācības ir cieši saistītas ar patvertņu pieejamību.
Nākamais pārbaudījums – ziema
Šādos apstākļos Kijivas iedzīvotāju lielākais satraukums arvien vairāk saistīts ar gaidāmo ziemu.
Iepriekšējos kara gados Krievija ziemas mēnešos sistemātiski pastiprinājusi triecienus Ukrainas elektroenerģijas infrastruktūrai. Elektroapgādes traucējumi vienlaikus var nozīmēt apkures, ūdensapgādes, mobilo sakaru, interneta un liftu darbības pārtraukumus.
“The Guardian” apraksta, kā Kijivas iedzīvotāji jau laikus iegādājas ģeneratorus, lielas akumulatoru sistēmas, ūdens un pārtikas krājumus, tūrisma plītiņas, “power bank” baterijas un citus līdzekļus, kas ļautu vairākas dienas iztikt bez centralizētiem pakalpojumiem. Daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji spriež arī par ģeneratoriem liftiem un labāku patvertņu aprīkojumu.
Daži uzņēmumi saviem darbiniekiem pat izstrādā iespējas uz laiku pārcelties uz Ukrainas rietumiem, ja galvaspilsētā drošības vai elektroapgādes situācija ziemā kļūtu pārāk sarežģīta. Tā izpaužas viena no būtiskākajām Krievijas pašreizējās gaisa kampaņas sekām: militārais efekts nav mērāms tikai iznīcināto objektu skaitā.
Regulāras trauksmes piespiež pārtraukt darbu un mācības, samazina ražīgumu, palielina uzņēmumu izmaksas un liek arvien vairāk resursu ieguldīt rezerves energoapgādē, sakaros, patvertnēs un infrastruktūras atjaunošanā. “The Guardian” šo triecienu kampaņu raksturo kā spiedienu gan uz sabiedrības noturību, gan uz Ukrainas ekonomiku.
Karš, kurā attālums no frontes kļūst arvien mazāk nozīmīgs
Sauszemes frontē cīņas joprojām koncentrējas Ukrainas austrumos un dienvidos, taču tālas darbības bezpilota lidaparāti un raķetes ļauj abām pusēm uzbrukt objektiem simtiem kilometru aiz frontes. Ukraina savukārt arvien intensīvāk uzbrūk Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, militārās rūpniecības objektiem un dronu vai raķešu infrastruktūrai Krievijas teritorijā.
Kijiva joprojām ir tālu no sauszemes kauju līnijas, un pilsētā turpina darboties valsts institūcijas, uzņēmumi, restorāni, veikali un sabiedriskais transports. Tomēr vienlaikus cilvēki dodas uz darbu, klausoties dronu dzinēju skaņās un pretgaisa aizsardzības ugunī, bērnu mācības pārtrauc gaisa trauksmes, bet mājsaimniecības arvien rūpīgāk plāno, kā izdzīvot vairākas dienas bez elektrības, apkures vai interneta.
Tieši šajā nozīmē “piefrontes pilsētas” jēdziens Kijivai kļūst arvien atbilstošāks – nevis tādēļ, ka Krievijas sauszemes karaspēks būtu pietuvojies Ukrainas galvaspilsētai, bet tādēļ, ka gaisa karš ir ienācis pilsētas ikdienā gandrīz nepārtrauktā režīmā.
Un līdz ar ziemas tuvošanos svarīgākais jautājums ir ne tikai tas, cik daudz Krievijas raķešu un dronu Ukrainas pretgaisa aizsardzība spēs notriekt. Tikpat būtiski būs tas, cik ilgi pilsētas enerģētikas, sakaru, transporta un civilās aizsardzības sistēmas spēs saglabāt darbību zem pastāvīga spiediena – un cik veiksmīgi Kijiva spēs saglabāt savu galveno priekšrocību: spēju turpināt funkcionēt arī tad, kad pretinieks cenšas padarīt normālu dzīvi arvien grūtāku.
