Naktī no 19. uz 20. septembri Ukraina īstenoja līdz šim apjomīgāko kombinēto tālas darbības bezpilota lidaparātu un raķešu triecienu Maskavas un Maskavas apgabala virzienā. Neraugoties uz Krievijas amatpersonu apgalvojumiem par simtiem notriektu bezpilota lidaparātu, daļa no tiem sasniedza mērķus galvaspilsētas reģionā, izraisot ugunsgrēkus Maskavas naftas pārstrādes rūpnīcā Kapotņas rajonā un loģistikas kompleksā Sofjino. Vienlaikus Maskavas apgabala iedzīvotāji sūdzējās, ka uzbrukuma laikā netika ieslēgtas gaisa trauksmes sirēnas un netika izsūtīti SMS brīdinājumi. ASV Kara studiju institūts (ISW) šo situāciju saista ar Krievijas Valsts domes vēlēšanu pēdējo dienu, taču Krievijas varasiestādes šādu motīvu nav apstiprinājušas.
Krievijas galvaspilsētas mērs Sergejs Sobjaņins 20. septembrī paziņoja, ka kopš iepriekšējās dienas Krievijas pretgaisa aizsardzība esot pārtvērusi vairāk nekā 1600 Ukrainas dronu, tostarp aptuveni 450 lidaparātus Maskavas virzienā. Neatkarīgi apstiprināt šos skaitļus nav iespējams, tomēr Sobjaņins pats atzina, ka vairāki droni sasnieguši Maskavas naftas pārstrādes rūpnīcas teritoriju un vēl viens bezpilota lidaparāts trāpījis dzīvojamai ēkai. Reuters korespondenti Maskavā dzirdēja sprādzienus un novēroja dūmu stabus virs rūpnīcas.
Krievijas amatpersonas uzbrukumu raksturoja kā līdz šim lielāko pret Maskavas reģionu. Maskavas apgabala gubernators Andrejs Vorobjovs ziņoja, ka uzbrukuma rezultātā bojā gājuši trīs cilvēki. Ramenskas rajonā no 21 stāvu dzīvojamās ēkas tika evakuēti aptuveni 400 cilvēku, tostarp 70 bērni, bet vairākas citas ēkas tika bojātas.
Uzbrukums radīja arī ievērojamus traucējumus Maskavas civilās aviācijas darbībā. Šeremetjevas, Vnukovas, Domodedovas un Žukovskas lidostās uz laiku tika ierobežota lidmašīnu ielidošana un izlidošana, un dienas laikā vairāk nekā 400 reisu tika aizkavēti vai atcelti. Vislielākie traucējumi tika reģistrēti Šeremetjevas lidostā, kur tika aizkavēti vairāk nekā 200 reisu.
Trāpījumi Maskavas naftas pārstrādes rūpnīcā
Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs vēlāk apstiprināja triecienu uzņēmumam “Gazpromneft-Moscow Oil Refinery” Maskavas dienvidaustrumu Kapotņas rajonā. Saskaņā ar Ukrainas puses sniegto informāciju rūpnīcas teritorijā izcēlās plašs ugunsgrēks un tika skartas trīs tehnoloģiskās iekārtas – AVT-6 primārās naftas pārstrādes iekārta, kompleksās naftas pārstrādes iekārta un izomerizācijas iekārta. Krievijas amatpersonas apstiprināja rūpnīcas teritorijā nodarītus bojājumus, taču detalizētu informāciju par skarto iekārtu stāvokli nesniedza.
🔥 Our units lit up Moscow tonight. Literally.
— 🇺🇦 Unmanned Systems Forces (@usf_army) September 20, 2026
What a team👏@1usc_army @Raid_413 @414magyarbirds
and 412 NEMESIS https://t.co/O8mMQsY4rX pic.twitter.com/kSYSmsGDdf
Maskavas naftas pārstrādes rūpnīca ir viens no lielākajiem šāda veida uzņēmumiem Krievijā. Tās jauda ir aptuveni 12 miljoni tonnu naftas gadā. "Reuters" dati liecina, ka 2024. gadā uzņēmums pārstrādāja 11,6 miljonus tonnu naftas, saražojot aptuveni 2,9 miljonus tonnu benzīna un 3,2 miljonus tonnu dīzeļdegvielas. Rūpnīca jau iepriekš vairākkārt kļuvusi par Ukrainas tālas darbības triecienu mērķi.
Ukrainas aizsardzības uzņēmums “Fire Point” paziņoja, ka tā ražotie FP-1 bezpilota lidaparāti izmantoti gan uzbrukumā Maskavas naftas pārstrādes rūpnīcai, gan loģistikas uzņēmuma “Modern Warehouse Technologies” noliktavu kompleksam Sofjino. ISW, atsaucoties uz ģeolocētiem videoierakstiem, secina, ka abos objektos pēc uzbrukuma bija izcēlušies lieli ugunsgrēki. “Fire Point” arī apgalvoja, ka rūpnīcai nācies apturēt daļu pārstrādes operāciju, taču šādu darbības pārtraukumu apjoms nav neatkarīgi pārbaudīts.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 20. septembrī publiski nosauca virkni Ukrainā ražotu tālas darbības ieroču, kas izmantoti operācijā. Starp tiem bija FP-1, RZ-100, MICH-2000, “Palianytsia”, “Vendetta”, “Liutyi”, “Bars” un “Sichen” bezpilota sistēmas, kā arī “Flamingo” spārnotās raķetes un jauna sistēma ar nosaukumu “Pelican”. ISW norāda, ka publiski pieejamā informācija par “Pelican” pagaidām ir pretrunīga un nav iespējams droši noteikt, vai runa ir par dronu vai cita tipa trieciena līdzekli.
Our long-range responses had a very significant impact in the Moscow region last night. One of Russia’s key oil industry facilities and the aggressor’s logistics facility were hit. These are billions of dollars that sustain the war machine. The systems used included FP-1, RZ-100,… pic.twitter.com/ka5mlDSgb7
— Volodymyr Zelenskyy / Володимир Зеленський (@ZelenskyyUa) September 20, 2026
Masveida uzbrukums bez sirēnām
Neparastākais 20. septembra notikumu aspekts bija ne tikai uzbrukuma mērogs, bet arī Maskavas un tās apkārtnes iedzīvotāju brīdināšanas sistēmas darbība. Krievijas neatkarīgais izdevums “Vjorstka” apkopoja iedzīvotāju sūdzības, ka laikā, kad virs Maskavas reģiona darbojās pretgaisa aizsardzība un bija dzirdami sprādzieni, netika ieslēgtas sirēnas un daudzi cilvēki nesaņēma arī SMS brīdinājumus par dronu apdraudējumu.
Atsevišķi iedzīvotāji gubernatora Vorobjova “Telegram” kanālā jautāja, kādēļ netiek izsludināta gaisa trauksme un kā cilvēkiem šādā situācijā jāsaprot, ka nepieciešams doties uz patvertni. Vienas pašvaldības administrācijas pārstāvis “Vjorstka” norādīja, ka centralizētā brīdināšanas sistēma netiek izmantota pēkšņu bezpilota lidaparātu uzbrukumu gadījumā. Vēlāk Vorobjova “Telegram” kanālā komentēšanas iespēja tika slēgta. Tajā pašā laikā reģionā tika ierobežoti mobilie sakari – prakse, ko Krievijas varasiestādes jau iepriekš izmantojušas dronu uzbrukumu laikā.
ISW šos apstākļus sasaista ar faktu, ka 20. septembris bija trīs dienas ilgo Krievijas Valsts domes vēlēšanu noslēdzošā diena. Institūta analītiķi vērtē, ka Krievijas varasiestādes varēja nevēlēties ar plašiem brīdinājumiem un gaisa trauksmi ietekmēt vēlētāju aktivitāti. Tā ir ISW analītiska interpretācija – publiski pieejami pierādījumi, kas apstiprinātu, ka tieši šāds politisks apsvērums bijis lēmuma neizsludināt trauksmi pamatā, nav publiskoti.
Savukārt Sobjaņins uzbrukumu sasaistīja ar vēlēšanām no pretējas perspektīvas, apgalvojot, ka tā mērķis bijis traucēt balsošanu. Viņš publiskus pierādījumus šim apgalvojumam nesniedza. Ukrainas spēku apstiprinātie mērķi Maskavas reģionā bija naftas pārstrādes un loģistikas infrastruktūra, un ISW norāda, ka nav konstatējis Ukrainas uzbrukumus vēlēšanu iecirkņiem vai citai vēlēšanu infrastruktūrai.
20. septembra operācija tādējādi kļuva par vēl vienu apliecinājumu Ukrainas tālas darbības triecienu kampaņas pieaugošajam mērogam. Pat pieņemot Krievijas paziņotos pārtverto dronu skaitļus, vairākiem uzbrukuma līdzekļiem izdevās sasniegt stratēģiskus objektus pašā Maskavā un tās tuvākajā apkārtnē, radot vienlaicīgu slodzi pretgaisa aizsardzībai, civilajai aviācijai un ārkārtas dienestiem.
