Ukrainas izlūkdienests ziņo par plašu Krievijas slēpto atbalstu Irānai. Runa ir par militāro objektu satelītattēlu nodošanu un kopīgām kiberoperācijām, kas, iespējams, izmantotas triecienu sagatavošanai pret mērķiem reģionā, vēsta aģentūra “Reuters”.
Saskaņā ar izlūkdienesta datiem Krievijas satelīti martā veikuši vismaz 24 novērošanas sērijas 11 Tuvo Austrumu valstīs. Kopumā fiksēti 46 objekti, tostarp:
- militārās bāzes,
- lidostas,
- naftas atradnes,
- ASV un tās sabiedroto objekti.
Ziņojumā norādīts uz skaidru sakarību: dažas dienas pēc šiem novērojumiem pa konkrētajiem mērķiem tikuši veikti Irānas raķešu un dronu uzbrukumi.
Īpaša uzmanība pievērsta objektiem Saūda Arābijā, īpaši karaļa Halida militārās pilsētas rajonam. Pēc izlūkdienesta vērtējuma, tur varētu būt meklētas ASV pretraķešu aizsardzības sistēmu THAAD pozīcijas.
Aktivitāte fiksēta arī Turcijā, Jordānijā, Kuveitā, Apvienotajos Arābu Emirātos un citās reģiona valstīs. Atsevišķi uzsvērta interese par Hormuza šaurumu, kas ir viens no svarīgākajiem pasaules naftas un gāzes piegādes maršrutiem.
Ziņojumā minēts arī konkrēts gadījums, kad Krievijas satelīts pirms Irānas uzbrukuma 27. martā novērojis prinča Sultāna aviobāzi. Pēc trieciena tas atkārtoti pārlidojis virs objekta, lai novērtētu postījumu apmēru.
Uzbrukuma laikā, pēc izlūkdienesta datiem, bojāta E-3 “Sentry” tipa lidmašīna.
Papildus izlūkošanas datiem Maskava, iespējams, palīdz Teherānai arī kiberjomā. Ziņojumā teikts, ka Krievijas un Irānas hakeru grupējumi koordinējuši darbības, izmantojot Telegram. Starp minētajām grupām ir “Z-Pentest Alliance”, “NoName057(16)”, “DDoSia Project” un “Handala Hack”.
To mērķi bijuši enerģētikas un telekomunikāciju uzņēmumi, kā arī kritiskās infrastruktūras objekti, īpaši Izraēlā.
ASV norādījušas, ka pat tad, ja šāds atbalsts tiktu apstiprināts, tas neietekmētu Amerikas militāro efektivitāti. Tikmēr Irānas un Krievijas amatpersonas publiski šīs apsūdzības nav komentējušas.
