Ukrainas aizsardzības spēki ir veikuši veiksmīgu operāciju, kuras laikā daļa Kupjanskas pilsētas ir atgriezta Ukrainas kontrolē un Krievijas karaspēks ir nonācis ielenkumā, Radio NV ēterā paziņoja Krievijas–Ukrainas kara veterāns Jevhens Dikijs.
Dikijs, bijušais bataljona “Aidar” rotas komandieris un pašreizējais Ukrainas Nacionālā Antarktikas zinātniskā centra direktors, situāciju raksturoja kā ļoti iepriecinošu, vienlaikus uzsverot, ka pilsēta vēl nav pilnībā atbrīvota no Krievijas spēkiem.
“Stāsts pagaidām patiesībā ir ļoti labs,” sacīja Dikijs. “Jā, pilsēta vēl nav pilnībā atbrīvota, taču tā sauktais Kupjanskas “katls”, ar kuru Vladimirs Putins mūs nepārtraukti biedēja, patiešām ir sācies — tikai pretējā virzienā.”
Pēc Dikija teiktā, Krievijas spēki iepriekš lielījās, ka veiksmīgi forsējuši Oskilas upi. Tagad viņiem nākas saskarties ar daudz grūtāku uzdevumu — šķērsot to atpakaļ.
“Viņi bija ļoti lepni par Oskilas forsēšanu,” viņš sacīja. “Tagad viņiem ir superuzdevums — forsēt Oskilu pretējā virzienā. Kā tieši viņi plāno pārbrist aukstu ziemas upi? Vienīgā reālā alternatīva ir padošanās.”
Dikijs piebilda, ka padošanās Krievijas karavīriem šajā situācijā būtu racionāla izvēle, un pauda cerību, ka viņi pie šāda secinājuma nonāks drīzāk nekā vēlāk.
Viņš sacīja, ka Ukrainas spēkiem izdevies pilnībā atdalīt Kupjansku no Krievijas vienībām Oskilas austrumu krastā, faktiski pārvēršot pilsētu par slazdu.
“Tā bija izcila operācija — patiesi izcila,” sacīja Dikijs. “Milzīga cieņa pienākas mūsu aizstāvjiem, jo tas bija ļoti grūti katram karavīram. Tās bija smagas uzbrukuma kaujas, taču ne frontāli uzbrukumi. Tā bija labi pārdomāta operācija, rūpīgi saplānota pavēlniecības līmenī. Godīgi sakot, kaut ko tādu sen nebijām redzējuši.”
Dikijs uzsvēra, ka šāda veida operācijas pašreizējā kara posmā ir kļuvušas arvien sarežģītākas, ņemot vērā dronu dominanci un plašu “nogalināšanas zonu” izveidi, kur pārvietošanās bez atklāšanas ir gandrīz neiespējama.
“Kādu laiku šķita, ka šādu operāciju plānošana un īstenošana ir kļuvusi gandrīz neiespējama,” viņš sacīja. “Taču izrādījās, ka nekas nav neiespējams. Mūsu puse pierādīja, ka robežas tam, kas tika uzskatīts par iespējamu, bija noteiktas nepareizi.”
Dikijs sacīja, ka notikumi ap Kupjansku pamato līdz šim visoptimistiskākos vērtējumus.
“Godīgi sakot, kopš pārgājām no tāla darbības rādiusa dronu triecieniem atpakaļ uz frontes operācijām, man sen nav bijis pamata runāt tik pozitīvi,” viņš sacīja. “Tas, kas notiek Kupjanskā, ir kas vairāk nekā tikai veiksmīga operācija vienā pilsētā. Tas parāda, uz ko mūsu armija joprojām ir spējīga, pat ārkārtīgi sarežģītos apstākļos.”
