Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien atgriezās Baltajā namā, lai tiktos ar ASV prezidentu Donaldu Trumpu un risinātu jaunas sarunas par kara izbeigšanu Ukrainā. Arī vairāki Eiropas līderi devās uz Vašingtonu, lai piedalītos sanāksmē. Neskatoties uz D. Trampa optimistiskajiem vārdiem un dažu viņa Eiropas partneru vērtējumiem, pirmdienas vakarā nebija konkrētas virzības tuvāk drošības garantijām vai soļiem miera līguma virzienā.
Francijas prezidents Emanuels Makrons pirmdien pauda piesardzīgu attieksmi pret Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska un Krievijas diktatora Vladimira Putina iespējamo samitu, kā arī sacīja, ka viņš nav pārliecināts par to, ka Putins vēlas mieru.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka ir gatavs tikties ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu bez priekšnosacījumiem. Viņš tiktos ar Putinu, "lai vai kas notiktu", un uzreiz sāktu noskaidrot, kā izbeigt bruņoto konfliktu. Viņš uzsvēra, ka priekšnosacījumi sarunām no Kijivas puses saskartos ar "simt prasībām" no Krievijas puses, tomēr reizē atzina, ka prasība pēc pamiera kā miera sarunu priekšnoteikums ir bijusi pamatota.
Vai gaidāma Putina un Zelenska tikšanās?
Pēc samita Tramps publicēja ziņu sociālajā medijā "Truth Social", ka viņš ir zvanījis Putinam, lai sāktu sarunas par kara izbeigšanu. Viņš skaidroja, ka nākamajām sarunām jānotiek trijatā - ar ASV, Ukrainas un Krievijas vadītāju dalību. Tikmēr Francijas prezidents rosinājis aizvadīt tikšanos kopā arī ar Eiropas līderiem.
Putina padomnieks pēc tikšanās paziņoja, ka Tramps un Putins pirmdien aizvadījuši 40 minūtes garu telefonsarunu.
Joprojām nav skaidrs, cik vienkārši būs pirmo reizi kopš Krievijas iebrukuma sākuma 2022. gada februārī savest kopā divus tik principiālus ienaidniekus pie sarunu galda.
Mēnešiem ilgi V. Zelenskis ir centies tikties ar V. Putinu. Tas gan, visticamāk, bija veids, kā pierādīt savu argumentu, ka Krievija nav nopietni noskaņota panākt mieru. Maskava ir vairākkārt noraidījusi ideju par Putina un Zelenska tikšanos.
Kremļa padomnieks Jurijs Ušakovs pirmdienas vakarā izteicās nekonkrēti, sakot, ka ir “vērts izpētīt iespēju paaugstināt pārstāvju līmeni” Krievijas un Ukrainas delegācijās sarunās.
Eiropieši pretojas, kad Tramps atsakās no pamiera
Tramps, šķiet, noraidīja nepieciešamību pēc pamiera, pirms var sākties sarunas par kara beigšanu.
Agrāk tas bija Ukrainas galvenais mērķis, kas skaidri norādīja, ka pamiers ir priekšnoteikums turpmākām sarunām ar Krieviju un, galu galā, ilgtermiņa risinājumam.
Pamiers karadarbībā varētu būt nedaudz vieglāk panākams nekā pilnīgs miera līgums, kura noslēgšanai būtu nepieciešams ilgs laiks, un Krievijas uzbrukums Ukrainai, visticamāk, turpinātos.
“Es nezinu, vai tas ir nepieciešams,” teica Tramps saistībā ar pamieru karadarbībā.
Taču Eiropas līderi iebilda šādam scenārijam, un visstingrāko iebildumu izteica Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs.
“Es nevaru iedomāties, ka nākamā sanāksme notiktu bez pamiera,” teica F. Mercs. “Tāpēc strādāsim pie tā un mēģināsim izdarīt spiedienu uz Krieviju.”
Kad V. Zelenskis tika lūgts izteikties, viņš neatkārtoja savus iepriekšējos aicinājumus noslēgt pamieru.
Līderi iezīmē drošības garantijas
D. Tramps sarunu laikā teica, ka ASV palīdzēs garantēt Ukrainas drošību jebkurā vienošanās scenārijā par kara izbeigšanu, neprecizējot palīdzības apjomu.
ASV prezidents nepiedāvāja nosūtīt karaspēku. Taču, kad žurnālisti jautāja, vai ASV drošības garantijas Ukrainai varētu ietvert amerikāņu karaspēka klātbūtni valstī, Tramps to neizslēdza.
Viņš teica, ka Eiropa ir “pirmā aizsardzības līnija”, bet “mēs iesaistīsimies". “Mēs nodrošināsim viņiem labu aizsardzību,” kādā brīdī teica prezidents.
Šī ir visizšķirīgākā Trampa nostāja drošības garantiju jautājumā, kas parasti tiek uzskatīta par ārkārtīgi svarīgu jebkādā vienošanās noslēgšanā ar Krieviju.
Viņš arī teica, ka pagājušajā nedēļā notikušajā Aļaskas samitā Putins piekrita, ka jebkādā miera vienošanā būs iekļautas drošības garantijas Ukrainai.
Pēc pirmdienas sanāksmēm notikušajā preses konferencē V. Zelenskis teica, ka daļa no drošības garantijām ietvertu 90 miljardu ASV dolāru vērtu ieroču darījumu starp ASV un Ukrainu.
Viņš teica, ka tas ietvertu ASV ieročus, kas Ukrainai nav, tostarp aviācijas sistēmas, pretraķešu sistēmas “un citas lietas, ko es neatklāšu”.
Zelenskis arī teica, ka ASV pirks Ukrainas bezpilota lidaparātus, kas palīdzēs finansēt to ražošanu Ukrainas teritorijā.
Ukrainas prezidents žurnālistiem teica, ka drošības garantijas Kijivai, visticamāk, tiks izstrādātas 10 dienu laikā.
