Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien parakstīja dekrētu, kas atļauj demobilizēt obligātā dienesta karavīrus, kuri iesaukti armijā pirms Krievijas pilna apjoma iebrukuma Ukrainā un kuru dienesta laiks ir beidzies.
Karavīru rekrutēšanas jautājums ir sevišķi jutīgs Ukrainā. Dekrēts skar karavīrus, kuru dienestam bija jābeidzas pirms 2022. gada 24. februāra, bet tas tika pagarināts Krievijas iebrukuma dēļ.
Krievijas iebrukuma dienā 2022. gada 24. februārī Ukrainā tika noteikts karastāvoklis. Varas iestādes neizpauda, cik daudzu karavīru dienesta laiks tāpēc tika pagarināts.
Zelenskis savā ikdienas uzrunā valstij sacīja, ka būs vajadzīgas "dažas nedēļas" šī procesa pabeigšanai, bet demobilizācija notiks "no aprīļa".
Tai pakļautie pievienosies rezervistiem, bet arī varēs izvēlēties palikt armijā.
Jautājums par karavīru rekrutēšanu, lai nomainītu karavīrus, kas ir noguruši divos kara gados, ir kļuvis par politiski un sociāli sarežģītu problēmu.
Par spīti nepieciešamībai atjaunināt karaspēku frontē, Kijivai ir grūti atrast brīvprātīgos.
Jautājums ir aktualizējies laikā, kad armijai trūkst munīcijas un tā ir pakļauta uzbrūkoša Krievijas karaspēka spiedienam frontē.
Ukrainas parlaments februārī pirmajā lasijumā pieņēma likumprojektu par iesaukšanas veicināšanu, lai valsts varētu nomainīt fiziski un psiholoģiski nogurušos karavīrus.
Likumprojektā, kas vēl var tikt mainīts, ir ierosināta mobilizācijas vecuma samazināšana no 27 līdz 25 gadiem un dienesta ilguma kara laikā ierobežošana ar 36 mēnešiem.
