Spiegu karš: kā ASV izlūkdienesti jau desmit gadus palīdz Ukrainai cīņā pret Putinu

Neviennozīmīgs attiecību sākums

“The New York Times” vēsta, ka sadarbība starp CIP un Ukrainas Galveno izlūkošanas pārvaldi (GUR) aizsākās 2014. gada februāra beigās, kad bijušais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs kopā ar Krievijas spiegu tīklu priekšniekiem aizbēga uz Krieviju.

Ukrainas Augstākās Radas deputāts un toreizējais Ukrainas Drošības dienesta (SBU) vadītājs Valentīns Naļivaičenko atklāj, ka Ukrainā pēc Maidana bija iestājies varas vakuums. Tas nozīmēja, ka ukraiņiem no jauna bija nepieciešams nostiprināt ne vien politisko vadību, bet arī drošības dienestus.

Drīz pēc tam Krievijas diktators Vladimirs Putins sagrāba Krimu, kamēr Krievijas aģenti veidoja separātistu grupas, kas uzsāka karu Ukrainas austrumos. SBU vadītājs vērsās pie CIP, lai lūgtu amerikāņu izlūkdienestu palīdzību, sniedzot atbalstu Ukrainas teritorijas nosargāšanā.

Tolaik ASV prezidenta Barakas Obamas administrācija izstrādāja slepenus ASV izlūkdienestu sadarbības noteikumus, kuri liedza amerikāņu izlūkdienestiem sniegt Ukrainai jebkādu atbalstu, kas varētu “pamatoti izraisīt” letālas sekas. Mērķis bija atbalstīt Ukrainas izlūkdienestus, neizprovocējot krievus.

Tikmēr Kijivā V. Naļivaičenko par pretizlūkošanas dienesta priekšnieku izvēlējās savu ilggadējo pavadoni ģenerāli Valēriju Kondratjuku. Viņu nākamais uzdevums bija izveidot jaunu paramilitāru vienību “2245”, kuru vēlāk apmācīja CIP. Vienība tika nosūtīta aiz Krievijas aizsardzības līnijām, lai ievāktu izlūkošanas informāciju, kuru CIP vai MI6 nespēja nodrošināt.

Pāris mēnešus vēlāk Ukrainas debesīs tika notriekts Malaizijas aviokompānijas reiss MH-17, kas lidoja no Amsterdamas uz Kualalumpuru. Jaunizveidotā izlūkdienesta vienība pāris stundu laikā pārtvēra telefonsarunas un ievāca citus izlūkdatus, kas norādīja uz Krievijas atbalstīto separātistu iesaisti lidmašīnas notriekšanā.

Šī bija pirmā reize, kad ukraiņi pierādīja savas spējas ASV izlūkdienestiem, veicinot CIP apņemšanos nodrošināt drošus sakaru līdzekļus un specializētu apmācību Ukrainas vienībai “2245”.

Laika gaitā ukraiņu izlūkdienesti kļuva par būtisku Vašingtonas izlūkošanas partneri

2015. gadā ģenerālis Valērijs Kondratjuks jau atkal pārsteidza CIP, tikšanās laikā nododot lērumu īpaši slepenas informācijas. Šajos failos bija būtiski dati par Krievijas Ziemeļu kara floti, tostarp sīkāka informācija par jaunākajiem Krievijas kodolzemūdeņu projektiem. Lai vairotu uzticību, ukraiņi uzņēmās iniciatīvu un burtiski piekrāmēja CIP virsniekiem pilnas mugursomas ar slepeniem dokumentiem.

Vēlāk, 2016. gadā, CIP uzsāka Ukrainas elitārās desanta vienības “2245” apmācību, kuras uzdevums bija pārtvert Krievijas bezpilota lidaparātus un iegūt sakaru iekārtas. Šo aprīkojumu pēc tam analizēja CIP tehniķi, lai uzlauztu Maskavas šifrēšanas sistēmas, sniedzot vērtīgu ieskatu Krievijas militārajās spējās. Visā iebrukuma laikā virsnieki sniedza izšķirošu izlūkinformāciju, tostarp par Krievijas triecienu plāniem un ieročiem.

Tomēr sadarbība turpinājās ar ierobežojumiem. Amerikāņi vairākkārtīgi atteicās ukraiņiem nodrošināt satelītattēlus no Krievijas teritorijas. Tāpat arī CIP atteicās atbalstīt ukraiņu plānoto misiju izvietot sprāgstvielas kādā Krievijas vilcienu depo, kuru izmantoja Krievijas bruņotie spēki. Ukrainas plāns bija savlaicīgi nodrošināt iespējas bremzēt Krievijas armijas virzību uzbrukuma gadījumā.

Tolaik topošais Ukrainas Militārā izlūkošanas dienesta vadītājs ģenerālis Kirilo Budanovs bija labi pazīstams vienības “2245” rindās, veicot virkni pārdrošu operāciju ienaidnieka aizmugurē. Maskējoties Krievijas armijas formastērpos, pulkvežleitnants K. Budanovs vadīja vienību gumijas laivās, lai nakts aizsegā izsēstos Krimā. Operāciju izjauca elitāras Krievijas vienības, kuras sagaidīja ukraiņus krastā. Sadursmē tika likvidēti vairāki Krievijas kaujinieki, taču ukraiņu vienībai izdevās atkāpties atpakaļ uz Ukrainas teritoriju.

Image

Pēc incidenta Krimā amerikāņi kļuva saniknoti. CIP vadītāja Džona Brenana padomdevēji aktīvi iestājās par sadarbības programmas pārtraukšanu, tomēr ASV pusei bija skaidrs, ka Ukraina ir kļuvusi par vērtīgu sadarbības partneri izlūkošanas operācijās pret Krieviju.

Pēc Donalda Trampa ievēlēšanas ASV prezidenta amatā 2016. gada novembrī ukraiņi un viņu CIP partneri tika atstumti malā. D. Tramps nereti slavēja V. Putinu un neņēma vērā Krievijas lomu ASV vēlēšanu traucēšanā. Vēlāk viņš centās vērst spiedienu pret Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, lai uzsāktu izmeklēšanu pret tābrīža sāncensi Džo Baidenu.

Tomēr, lai ko D. Tramps teiktu un darītu, viņa administrācija bieži vien gāja pretējo ceļu – CIP direktora amatā esošais Maiks Pompeo un nacionālās drošības padomnieks Džons Boltons apmeklēja Kijivu, lai uzsvērtu pilnu atbalstu slepenajai partnerībai, kas turpināja paplašināties.

CIP departaments, kas pārrauga operācijas pret Krieviju, sarīkoja slepenu tikšanos Hāgā. Amerikāņu CIP, Lielbritānijas MI6, Ukrainas GUR, kā arī Nīderlandes izlūkdienesta un citu aģentūru pārstāvji savstarpēji apmainījās ar izlūkinformāciju par Krieviju. Rezultāts bija slepena koalīcijā pret Maskavu, kurā Ukraina bija nozīmīgs dalībnieks.

Krievijas pilna apmēra karš Ukrainā pilnā mērā piesaistīja ASV izlūkdienestu palīdzību

Sākot ar 2021. gada novembri, CIP un MI6 nosūtīja vēstījumus saviem Ukrainas kolēģiem par Krievijas gatavošanos pilna mēroga iebrukumam. Tomēr Ukrainas prezidents V. Zelenskis nebija pārliecināts par izteiktajiem brīdinājumiem.

Īsi pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā tika veikta plaša ASV amatpersonu evakuācija. Daļa CIP virsnieku tika pārvietoti uz Ukrainas rietumiem, lai turpinātu atbalstīt savus partnerus. Līdz ar invāzijas sākumu palikušie CIP virsnieki katru dienu saviem ukraiņu kolēģiem turpināja nodot izlūkinformāciju.

ASV nodeva Ukrainai informāciju par Krievijas plāniem atvērt humānās palīdzības koridoru aplenktajā Mariupolē, lai atklātu uguni pret tiem ukraiņiem, kuri to izmantotu. Tāpat arī ASV divas nedēļas ātrāk spēja paredzēt noteiktus Krievijas raķešu triecienus Ukrainas pilsētām, kuru koordinātas bija ievadītas spārnotajās raķetēs.

Krievi arīdzan centās nogalināt Ukrainas augstākās amatpersonas, tostarp prezidentu Volodimiru Zelenski, tomēr vismaz vienā no gadījumiem CIP ukraiņiem sniedza informāciju, kas palīdzēja izjaukt atentātu pret Ukrainas prezidentu.

Kad Krievijas uzbrukums Kijivai tika apturēts, CIP atkal nosūtīja savus darbiniekus uz Ukrainu. Vēlāk daļa CIP virsnieku tika nosūtīti arī uz Ukrainas bāzēm. Viņi pārskatīja sarakstus ar potenciālajiem Krievijas mērķiem, pret kuriem Ukraina gatavojās veikt triecienus, salīdzinot Ukrainas rīcībā esošo informāciju ar ASV izlūkdienestu informāciju, lai nodrošinātu tās precizitāti.

Šobrīd šie izlūkošanas tīkli ir svarīgāki nekā jebkad agrāk. Krievijas izvērstajā ofensīvā Ukraina cieši paļaujas uz sabotāžas un tālās darbības rādiusa raķešu triecieniem, kas rada nepieciešamību spiegiem uzturēties dziļi ienaidnieka teritorijā. Būtisku lomu šajās operācijās ieņem arī ASV un Ukrainas izlūkdienestu pēdējo desmit gadu laikā veidotais slepeno bāzu tīkls, kurš ietver 12 dažādus bunkurus gar Krievijas robežu.