Katrs piektais Krievijas pilsonis, kas mobilizēts karam Ukrainā, divu mēnešu laikā pēc pavēstes saņemšanas ir jau miris, aplēsis neatkarīgais krievu tīmekļa izdevums "Vazhnyye Istorii" sadarbībā ar pētnieciskās žurnālistikas organizāciju "Conflict Intelligence Team" (CIT).
Balstoties uz atklātos avotos iegūtiem datiem, žurnālisti sastādījuši sarakstu ar gandrīz 3000 mobilizēto, kas krituši laikā no 2022. gada 21. septembra līdz 2023. gada 1. septembrim.
No tiem precīzs nāves datums zināms 1900 karavīriem. Saskaņā ar ceturtdien publicēto pētījumu vismaz 130 mobilizētie krituši pirmajā mēnesī pēc iesaukšanas, bet vidēji tie krituši pēc četrarpus mēnešiem. Tikai daži no tiem, kas krita pirmajā gadā, frontē noturējās ilgāk par 11 mēnešiem.
Vislielākais upuru skaits reģistrēts 2022. gada rudenī un 2023. gada pavasarī. "Daļa jau rudenī iekļuva gaļasmašīnā Svatoves un Kreminnas rajonā, kur bija steidzami jāaizver [frontes] pārrāvums. Sākumā tika aizlāpīti caurumi, lai novērstu tūlītēju frontes sabrukumu, piesātinātu to ar dzīvo spēku. No iesaukuma līdz kapam pagāja tikai dažas dienas," raksta CIT analītiķi.
Vairāk nekā puse kritušo mobilizēto bija vecumā no 30 līdz 45 gadiem, teikts pētījumā. Jaunākajam no viņiem bija 19 gadi, bet vecākajam - 62.
Žurnālisti konstatējuši, ka lielākais vienreizējais zaudējums Krievijas armijai visa kara laikā bija Ukrainas armijas trieciens naktī uz 2023. gada 1. janvāri, kad tika iznīcināta arodskolas ēka okupētajā Makijivka, kur bija izvietoti mobilizētie krievu karavīri. Tajā naktī tika likvidēti vismaz 139 iebrucēji, kas bija mobilizēti tikai Samaras apgabalā vien. Tas ir pusotru reizi vairāk, nekā apgalvo Krievijas Aizsardzības ministrija, kas atzina tikai 89 karavīru nāvi. Tikmēr Ukrainas puse ziņoja par aptuveni 400 likvidētajiem okupantiem.
Tikai mēnesi pēc mobilizācijas sākuma - 2022. gada 24. oktobrī - tika iznīcināti 47 sarakstā iekļautie mobilizētie. Daži no viņiem krita apšaudes laikā pie Nova Kahovkas Hersonas apgabalā, bet analītiķi lēš, ka pārējie, iespējams, gāja bojā nometnē Červonopopivkā.
Visvairāk paziņojumu par mobilizēto nāvi saņēmuši tuvinieki Sverdlovskas apgabalā, kur nāves ziņu skaits pārsniedzis 200. Vismaz simts kritušo apglabāts Burjatijā, Tatarstānā un Baškortostānā, kā arī Samaras un Volgogradas apgabalā.
2022. gada 21. septembrī Krievijas diktators Vladimirs Putins izsludināja "daļējo mobilizāciju", un saskaņā ar Aizsardzības ministrijas datiem kopumā tika iesaukti 300 000 cilvēku.
