Sestdien Krievijas federālā jūrniecības aģentūra "Rosmorrechflot" ziņoja, ka Krievijas tankkuģis "Sig", kuģojot netālu no okupētās Krimas pussalas, ir cietis acīmredzamā Ukrainas spēku uzbrukumā.
"Tankkuģis saņēma triecienu mašīntelpā, netālu no ūdenslīnijas labajā pusē, iespējams, jūras drona uzbrukuma rezultātā," paziņoja amatpersonas.
Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka, kamēr krievi "terorizē miermīlīgās Ukrainas pilsētas un iznīcina graudus, nolemjot simtiem miljonu cilvēku badam", Melnajā un Azovas jūrā "jums vairs nebūs drošu ūdeņu vai miermīlīgu ostu".
Jēlnaftas krīze
Pagājušajā mēnesī Krievija no stratēģiski svarīgās Melnās jūras ostas Novorosijskā nosūtīja gandrīz 59 miljonus barelu jēlnaftas, kas ir trešdaļa no tās kopējā eksporta, liecina tirgus izpētes uzņēmuma "Kpler" dati. No tiem 32 miljoni barelu tika nosūtīti uz Eiropas Savienības valstīm. Ostā pārkrauj arī citus produktus, piemēram, dīzeļdegvielu, gāzeļļu un ligroīnu, kā arī graudus, kas paredzēti pasaules tirgum.
Novorosijskā beidzas arī Kaspijas jūras cauruļvadu konsorcija naftas vads, pa kuru no Kazahstānas dienā tiek piegādāti līdz 1,3 miljoniem barelu naftas, kas tiek nosūtīta uz pasaules tirgiem.
Novorosijskā atrodas arī galvenā Melnās jūras flotes kara flotes militārā bāze. Pagājušajā nedēļā Ukrainas jūras drons trāpīja un sabojāja Krievijas smago desantkuģi "Olenegorsky Gornyak".
Krievijas bruņoto spēku spēku tuvums tirdzniecības ostām varētu palielināt risku civilajiem kuģiem, brīdināja "Kpler" izejvielu tirgus analītiķis Aleksis Ellenders.
"Tie, kas darbojas kuģniecības tirgos, saka, ka viņi acīmredzot negaida, ka Ukraina uzbruks komerciālajai kuģniecībai, bet pastāv risks, ka iekārtas vai kuģi nonāks krusteniskajā apšaudē, un caur Krievijas Melnās jūras ostām notiek liela tirdzniecības plūsma," viņš teica. "Šajos maršrutos strādā daudz Grieķijas kuģu, un, lai gan daži īpašnieki nevēlas pārvadāt Krievijas kravas, tur ir vesela starptautiska kombinācija."
Kuģniecības prognozes
Pieaugošais risks, ko konflikts rada noslogotākajos starptautiskajos ūdensceļos, nozīmēs smagus lēmumus kuģniecības nozarei un tirgotājiem, kuriem aizvien ir kārdinājums pirkt lēto Krievijas naftu par pērn noteikto G7 valstu ierobežoto cenu - 60 ASV dolāriem par barelu.