Jaungada naktī Ukraina veica vienu no līdz šim sekmīgākajiem raķešu triecieniem pret Krievijas armijas daļu Makijivkā, okupētajā Doņeckas apgabalā, kurā, pēc Krievijas Aizsardzības ministrijas apstiprinātajām ziņām, mira un tika ievainoti vairāki desmiti okupantu. Tikmēr Ukrainas puses aplēses par uzbrukuma rezultātiem ir lielākas - vismaz 400 likvidēti un 300 ievainoti agresori. Tagad Krievijas komandieriem tiek uzvelta visa vaina par līdz šim lielāko militāro zaudējumu pēc kreisera “Moskva” iznīcināšanas. Kritiķu ieskatā tam par pamatu bijusi pašu iebrucēju vadības neprofesionalitāte un neizdarība, vienvietus koncentrējot tik daudz dzīvā spēka un munīcijas, atrodoties tiešā Ukrainas artilērijas raķešu rādiusā.
Krievija reti atzīst savus zaudējumus, taču tās Aizsardzības ministrija trešdien paziņoja, ka 89 karavīri, tostarp pulkvežleitnants, ir gājuši bojā pēc tam, kad Ukrainas spēki raķetes triecienā trāpīja iebrucēju garnizonam Makijivkā.
Paziņojumā ministrija uzbrukumā daļēji vainoja arī "karavīru masveida mobilo tālruņu izmantošanu.” To signāli ļāva ukraiņiem atklāt garnizona atrašanās vietu, teikts paziņojumā, piebilstot, ka komisija strādā, lai izmeklētu incidentu.
ASV laikraksts “The Washington Post” vēsta, ka kara komentētāji un Krievijas sabiedrība Aizsardzības ministrijas publiskotos datus par upuru skaitu uzskata par apzināti samazinātu. Daži kara vērotāji uzskata, ka patiesais bojāgājušo skaits sniedzas vairākos simtos. Taču, pat ja patiesais mirušo skaits netiek atklāts, Ukrainas uzbrukuma precizitātes publiska atzīšana parāda, ka zaudējumi tiešām ir bijuši smagi, ņemot vērā, ka informācija par zaudējumiem plašākai sabiedrībai nav tikusi atklāta visu karā pavadīto 10 mēnešu garumā.
Otrdien Krievijas valsts mediji un “Telegram” kanāli publiskoja video, kuros redzami piemiņas pasākumi visā Krievijas Samaras reģionā, kur daži no raķešu uzbrukuma bojāgājušajiem acīmredzot tika iesaukti pretrunīgi vērtētās militārās mobilizācijas laikā aizvadītā gada rudenī.
Kritiķi, tostarp Kremļa propagandas blogeri un komentētāji, raķešu uzbrukumu raksturoja kā Krievijas bruņoto spēku komandieru kļūdu rezultātu, pārmetot arī iepriekš pieļautos zaudējumus un to gūto kļūdu ignorēšanu, kas izpaudās arī šajā gadījumā, proti, izmitinot lielu skaitu karavīru un munīciju vienuviet arodskolas ēkā.
Krievijas amatpersonas paziņoja, ka Ukrainas spēki mērķējuši uz ēku ar tāla darbības rādiusa raķetēm, izmantojot ASV piegādātās augstās mobilitātes raķešu artilērijas sistēmu jeb HIMARS. Ne Ukrainas, ne ASV amatpersonas nav publiski apstiprinājušas, ka uzbrukumā tiktu izmantota tieši šī sistēma.
Ukraina, kas pastāvīgi ir bijusi diezgan piesardzīga, komentējot savu lomu dronu uzbrukumos Krievijas spēkiem, arī šoreiz neapstiprina savu līdzdalību raķešu uzbrukumā, taču paziņoja, ka triecienā nogalināti vismaz 400 Krievijas karavīri.
Krievijas Aizsardzības ministrija trešdienas sākumā paziņoja, ka uzbrukumā sabrukuši garnizona griesti un karavīri aprakti zem drupām. Tajā teikts, ka Ukrainas spēki uz šo pozīciju izšāvuši sešas raķetes, no kurām četras trāpīja kazarmās. Pretgaisa aizsardzības sistēmas pārtvēra vēl divas, paziņoja ministrija.
Šis raķešu trieciens bija īpaši apkaunojošs diktatoram Vladimiram Putinam, kurš tikai dažas dienas iepriekš bija publiski solījis atrisināt dažādas "problēmas" Krievijas bruņotajos spēkos, kas kopš septembra ir piedzīvojuši virkni neveiksmju.
Vairāki blogeri sūdzējās, ka Makijivkas trieciens nebija pirmā reize, kad Krievija cieta masveida upurus, jo komandieri bija izveidojuši vieglu, vērtīgu mērķi, sakoncentrējot lielu skaitu karavīru, nevis sadalot tos mazākās grupās un dislocējot tālāk no frontes.
“Šāda veida kļūdas jau ir kopš 2022. gada pavasara un vasaras,” “Telegram” rakstīja viens no Austrumukrainas prokremlisko kaujinieku bandu pārstāvjiem - Pāvels Gubarevs, aprakstot līdzīgu Ukrainas spēku triecienu pa viņa pārstāvēto vienību. “Mēs ieejam 11. kara mēnesī! Jāgrupējas mazākās grupās! Visi to zina. Mobilizētie var to nezināt, bet komandieriem tas ir jāzina,” sūkstās P. Guberevs.
Šī karavīru masveida nāve, no kuriem daudzi tika iesaukti nesen, izraisīja pirmās publiskās sēras Krievijā, ņemot vērā, ka parasti karavīru ģimenes tiek apklusinātas ar netiešiem draudiem par finansiālo pabalstu nogriešanu. Tomēr šie notikumi, kaut arī tika aizvadīti svinīgi, neraisīja Krievijas sabiedrībā protestus pret karu.
Sabiedrības satraukums bija vairāk novērojams sociālajos tīklos, kur daži Samaras iedzīvotāji apsūdzēja Krievijas varas iestādes par nepatiesa mirušo skaita publiskošanu un pieprasīja Makijivkas raķešu uzbrukumā nogalināto un ievainoto sarakstu.
Lai gan Ukraina skaidri neapliecina, ka ir veikusi šādu raķešu triecienu, taču medijs “Forbes”, informē, ka tā bija M30/31 sešu 227 milimetru raķešu zalve no ASV ražotas HIMARS, kas ļāva likvidēt krievu agresorus Makijivkā.
HIMARS triecieni pret Krievijas un separātistu karaspēka garnizoniem, protams, nav nekas jauns. Ukraina ieguva pirmās HIMARS raķešu palaišanas iekārtas jau pavasarī un nekavējoties tās izmantoja. Visā 2022. gadā "bija arī diezgan daudz raķešu uzbrukumi. Lai gan, kā likums, ar mazāku upuru skaitu." Tā “Telegram” rakstīja bijušais Krievijas okupēto Austrukumrainas teritoriju paramilitāro grupējumu komandieris Igors Girkins.
Kamēr glābēji Makijivkā raka bojāgājušos un ievainotos, bet Krievijas kaujinieku bandu un separātistu līderi cits uz citiem rādīja ar pirkstiem, vainojot viens otru pie notikušā, ironisku ierakstu sociālajos tīklos publicēja Ukrainas Aizsardzības ministrija. "Neķirciniet mūsu HIMARS! Tas kož!"
