Krievijas spēkiem Ukrainā ir nepieciešams milzīgs dīzeļdegvielas daudzums. Mūsdienu tanki var patērēt līdz pat 750l uz 100km. Pat tad, kad transportlīdzekļi ir nekustīgi, to dzinēji turpina darboties, lai nodrošinātu enerģijas padevi mērķēšanas iekārtām, radio un citai elektronikai. Turklāt milzīgs dīzeļdegvielas daudzums ir nepieciešams ģeneratoriem, kas nodrošina elektroenerģiju visai elektronikai, ko izmanto jebkura moderna armija. Viena Krievijas bataljona taktiskā grupa (BTG) savās autocisternās pārvadā aptuveni 38 000 tonnas degvielas krājumu papildināšanai; paredzams, ka šī degviela nodrošinās vienu dienu ilgu kaujas darbību. Krievijas loģistikas kanāliem ir jāapgādā ar degvielu vairāk nekā 100 BTG, kā arī vairākas paramilitārās grupas.
Degvielas problēmas drīzumā sarežģīs Austrumeiropas ziema. Pieprasījums pēc degvielas palielināsies, jo to izmantos ģeneratoros, lai nodrošinātu elektroenerģiju apkurei. Tikmēr liels sniegs un ledus var apgrūtināt apgādes ceļu pieejamību.
Degvielas trūkums ir vainojams vairākās problēmās, tostarp lielajā pamesto un kara trofejās iegūto Krievijas transportlīdzekļu skaitā. Doktrīnas ziņā Krievijas bruņotie spēki pēc būtības ir aizsardzības spēki, tāpēc tie nav veidoti tā, lai atbalstītu ilgstošas uzbrukuma operācijas. Turklāt, kad krievi bija izveidojuši degvielas noliktavas, tās ātri iznīcināja Ukrainas artilērija un bezpilota lidaparāti. Tā rezultātā krieviem ir nācies degvielu uz Ukrainu vest ar autotransportu no Krievijas.
Ukraiņi ir izmantojuši šo Krievijas spēku neaizsargātību, uzbrūkot Krievijas degvielas apgādes transportlīdzekļiem. Līdz šim krievi ir zaudējuši 239 degvielas cisternas, galvenokārt "Ural 4320" un "KamAZ 6x6". Tas ir liels degvielas cisternu skaits, ņemot vērā, ka katrai bataljona taktiskajai grupai ir tikai piecas cisternas. Viņi ir iznīcinājuši arī vairākus vilcienus un civilās cisternas, kas veda degvielu uz fronti. Pat viens no nesenajiem bezpilota lidaparātu uzlidojumiem Krievijai bija vērsts pret degvielas noliktavu.
Vienas no sīvākajām kaujām pašlaik ir saistītas ar pilsētu noturēšanu gar galvenajiem apgādes ceļiem. Piemēram, Krievijas armija jau kopš augusta sākuma cenšas ieņemt Bahmutu, galveno transporta mezglu Doņeckas apgabalā. Bahmutas ieņemšana ļautu krieviem kontrolēt kritiski svarīgu ceļu mezglu, kas ļautu viņiem piekļūt Doņeckas apgabalam. Tomēr ukraiņi ir izveidojuši stingru aizsardzību.
Citviet Ukrainas pretuzbrukums Luhanskas apgabalā ir vērsts uz Svatoves un Kreminnas pilsētu atgūšanu. Saskaņā ar Kara izpētes institūta datiem abas šīs pilsētas ir galvenie transporta mezgli, caur kurām ved galvenie Krievijas apgādes maršruti. Ja ukraiņi spēs ieņemt šīs pilsētas, krievu iespējas apgādāt Krievijas un paramilitārās vienības Luhanskas reģionā būs ierobežotas.
Šiem ukraiņu centieniem būs liela ietekme uz karu. Bez pastāvīgas dīzeļdegvielas piegādes Krievijas bruņotie spēki nebūs kaujas spējīgi, jo tie nevarēs manevrēt ar saviem transportlīdzekļiem kaujas laukā. Krievijas spēki būs spiesti ieņemt tikai aizsardzības pozīciju, faktiski apturot savu virzīšanos uz priekšu. Pat aizsardzības pozīcijā krieviem būs nepieciešama pastāvīga degvielas piegāde, kaut arī mazāka.
Vēl svarīgāk ir tas, ka bez degvielas krievu karavīri nosals. Tā kā liela daļa Ukrainas teritorijas ir bez elektrības, Krievijas spēkiem ir nepieciešama dīzeļdegviela ģeneratoriem un sildītājiem. Bez drošas degvielas piegādes Krievijas spēki nespēs uzturēt karavīrus siltumā. Hipotermija nav vienīgā problēma, jo ilgstošā sala apstākļos pavājinās imūnsistēma un paaugstinās dažādu slimību risks. Vēsturiski nosaluši un slimi karavīri ir izraisījuši zemu morāles līmeni un augstu dezertēšanu.
Ukraiņi, visticamāk, veiksmīgi centīsies samazināt Krievijas spēju papildināt savus spēkus ar degvielu. Tas savukārt samazinās Krievijas spēku kaujas efektivitāti un morāli. Lai gan tas nenovērsīs karu, šis solis ļaus Ukrainas pretuzbrukumam gūt ievērojamus panākumus šoziem. Neatkarīgi no kopējā iznākuma Krievijas spēkiem šī, visticamāk, būs auksta, haotiska un neproduktīva ziema.
