Krievijas izraisītā kara apskats – 14. septembris

Ukrainas virzīšanās uz priekšu Ukrainas austrumos, visticamāk, ir piespiedusi Krievijas spēkus atvilkt pretgaisa aizsardzības sistēmas tālāk no frontes līnijas, lai aizsargātu šīs sistēmas no Ukrainas artilērijas apšaudes. Ukrainas ģenerālštābs 14. septembrī ziņoja, ka Krievijas konvoji ar "S-300" un "Buk" sistēmām 11. un 12. septembrī pārvietojās caur Luhanskas apgabala Lutuhinu Krievijas robežas virzienā.

Par Krievijas kara Ukrainā seju kļūst "Wagner Group" finansists Jevgeņijs Prigožins. Prigožins 14. septembrī uzstājās ar vervēšanas runu, kurā paziņoja, ka krievu cietumnieki piedalās karā kopš 1. jūlija, kad viņi palīdzēja ieņemt Vuhlehirskas termoelektrostaciju. 14. septembrī kāds Krievijas militārais blogeris norādīja, ka Prigožins ievieš "staļinisku" metodi, kas ļauj Kremlim izvairīties no rīkojuma par vispārēju mobilizāciju, kas varētu izraisīt sociālo spriedzi Krievijas sabiedrībā. Blogeri konsekventi slavē Prigožina panākumus Ukrainā, un daži pat norāda, ka viņam vajadzētu nomainīt Krievijas aizsardzības ministru Sergeju Šoigu, kuru blogeri un Kremļa zinātāji vaino Krievijas sakāvē ap Harkivas apgabalu.

Krievijas militārais korespondents un blogeris Maksims Fomins (pseidonīms Vladlen Tatarskij) apgalvoja, ka esot runājis ar Prigožinu par situāciju uz Ukrainas un Krievijas robežas pēc Krievijas spēku atvilkšanas no šīs teritorijas. Prigožina un Fomina tikšanās, ja tāda notikusi, varētu liecināt, ka Kremlis cenšas reaģēt uz militāro blogeru mēnešiem ilgajām sūdzībām, ka Krievijas Aizsardzības ministrija nav sadzirdējusi viņu kritiku, kurā uzsvērta Krievijas augstākās vadības neefektivitāte. Prigožins ir tuva Putina uzticības persona, un viņa attiecību veidošanās ar militārajiem blogeriem var palīdzēt saglabāt blogeru atbalstu Kremļa kara centieniem, vienlaikus vainojot Šoigu un Krievijas Aizsardzības ministriju par sakāvi Harkivas apgabalā. "ISW" iepriekš novērtēja, ka Kremlis ir mainījis savu informācijas pieeju, lai apmierinātu Krievijas blogeru un nacionālistu prasības", kas liecina, ka Putins cenšas atgūt kritisko blogeru kopienu, kas ir atsvešināta no Krievijas neveiksmju dēļ.

Krievijas spēki, visticamāk, 14. septembrī vērsās pret Ukrainas hidrotehnisko infrastruktūru Dņepropetrovskas apgabala rietumos, lai traucētu Ukrainas operācijām pāri Inhulecas upei. Ukrainas avoti ziņoja, ka astoņas Krievijas raķetes trāpīja pa neprecizētiem mērķiem Krivij Rihā, Dņepropetrovskas apgabalā, un izraisīja plašus plūdus Krivij Rihas rajonos. Krievijas avoti identificēja mērķa vietu kā Karačunas dambi, kas atrodas gar Inhulecas upi Krivij Rihas rietumu nomalē.

Image

Krievijas avoti turpināja runāt par ierobežotiem Ukrainas sauszemes uzbrukumiem Harkivas austrumu, Doņeckas ziemeļu un Luhanskas apgabala rietumu daļā. Vairāki Krievijas militārie blogeri apgalvoja, ka Krievijas un pastarpinātie spēki aizsargājas pret Ukrainas uzbrukumiem Limanā Doņeckas apgabala ziemeļos. Krievijas avoti arī ziņoja, ka notiek kaujas Bilohorivkā (gar Doņeckas-Luhanskas apgabala robežu) un tuvējās apdzīvotās vietās ap Siversku. Ukrainas ģenerālštābs norādīja, ka Krievijas karaspēks mēģinājis uzbrukt Spirnē (12km uz dienvidiem no Bilohorivkas), iespējams, mēģinot virzīties ziemeļu virzienā un apdraudēt Ukrainas spēkus Bilohorivkā.

Ukrainas militārie avoti 14. septembrī saglabāja operatīvo klusumu. Hersonas apgabala padomes vadītājs Oleksandrs Samoilenko paziņoja, ka Ukrainas spēki ir atbrīvojuši Kiseļivku, kas atrodas aptuveni 23km uz ziemeļrietumiem no Hersonas pilsētas, taču Ukrainas militārās amatpersonas pagaidām nav apstiprinājušas apdzīvotās vietas atbrīvošanu. "ISW" nav redzējusi nekādus vizuālus pierādījumus, kas apstiprinātu Samoilenko paziņojumu, un Krievijas avoti noliedza Ukrainas ziņojumus par progresu šajā teritorijā. Ukrainas Dienvidu operatīvā pavēlniecība ziņoja, ka Ukrainas triecieni nepārtraukti grauj Krievijas centienus salabot Kahovkas tiltu pār Dņepras upi un ir padarījuši neizbraucamu Darivkas pontonu tiltu pār Inhulecas upi. Ukrainas spēki, kā ziņots, turpināja vērsties pret Krievijas robežšķērsošanas vietām Antonivkas apkaimē un apšaudīja Krievijas konvojus. Ukrainas spēki turpināja aizturēšanas kampaņu, kā ziņots, vēršoties pret Krievijas darbaspēka un tehnikas koncentrācijas punktiem Hola Pristanā (aptuveni 12km uz dienvidrietumiem no Hersonas pilsētas), Dudčanā un Milovē. Dienvidu operatīvā pavēlniecība arī paziņoja, ka Ukrainas spēki nodarījuši postījumus četrām munīcijas noliktavām Hersonas rajonā. Ukrainas ģenerālštābs arī norādīja, ka Krievijas spēki turpināja izvietot karaspēku dzīvojamās zonās, konkrēti Čapļinkas rajonā uz ziemeļiem no Hersonas apgabala un Krimas robežas.

Sociālajos plašsaziņas līdzekļos publicētie kadri un Krievijas iecelto okupācijas amatpersonu paziņojumi apstiprina notiekošo Ukrainas aizturēšanas kampaņu. Ģeolokācijas kadros bija redzamas ukraiņu trieciena sekas Augstākās sporta meistarības skolai, kas, kā ziņots, kalpoja kā Krievijas karaspēka koncentrācijas zona. Ģeolokācijas kadros bija redzams arī Ukrainas brīvprātīgo gaisa izlūkošanas vienības trieciens Krievijas noliktavas ēkai Velika Oleksandrivkā, pie T2207 šosejas. Vietējie iedzīvotāji ziņoja arī par sprādzienu skaņām un sešiem raķešu triecieniem Hersonas pilsētas tuvumā. Hersonas apgabala okupācijas administrācijas vadītājs Vladimirs Saldo paziņoja, ka Ukrainas spēki uzbrukuši Antonivskas tiltam, taču norādīja, ka okupācijas iestādes turpina izmantot prāmju pārceltuves šajā apgabalā. Hersonas apgabala okupācijas pārvaldes vadītāja vietnieks Kirils Stremousovs apgalvoja, ka Ukrainas spēki apšaudījuši prāmi, kas pārvadā civiliedzīvotājus pāri Dņepras upei netālu no Antonivskas tilta. Daudzi ģeolokācijas videoieraksti liecina, ka Krievijas spēki izmanto prāmjus militārās tehnikas pārvadāšanai pāri Dņepras upei, un Stremousovs nav sniedzis pierādījumus, kas pamatotu viņa apgalvojumus.

Ukrainas un Krievijas avoti identificēja trīs galvenos kinētisko aktivitāšu rajonus 14. septembrī: uz ziemeļrietumiem no Hersonas pilsētas, pie Inhulecas upes un uz dienvidiem no Hersonas-Dņipropetrovskas apgabala robežas pie Visokopiljas. Krievijas militāristi apgalvoja, ka Ukrainas spēki ir veikuši aizsardzības pasākumus pie Posad-Pokrovskas (aptuveni 30km uz ziemeļrietumiem no Hersonas pilsētas) un apšaudot Krievijas aizsardzības objektus Blahodatnē un Barvinokā. Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka Ukrainas spēki atvairīja Krievijas uzbrukumus Novohrihorivkai (29km uz ziemeļrietumiem no Hersonas pilsētas) un Bezimenei pie Inhulecas upes. Ukrainas Ģenerālštābs paziņoja, ka Krievijas spēki apšaudījuši Mala Seideminuku un Novohredevni - abas apdzīvotās vietas pie Inhulecas upes uz dienvidiem no Blahodativkas, kas liecina, ka Ukrainas karaspēks ir virzījies tālāk uz rietumiem no Sukhij Stavok. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka Krievijas bruņotie spēki iznīcinājuši Ukrainas militāro tehniku Bruskinskā, gar autoceļu T2207, kas ved uz Davidiv Bridu. Kāds militārais blogeris arī apgalvoja, ka Ukrainas spēki uzbrūk Arhangeļskei (uz dienvidrietumiem no Augškopokiļas) un Kostjirkai (uz dienvidaustrumiem no Augškopokiļas).

Krievijas Aizsardzības ministrija nekomentēja situāciju Hersonas apgabalā 14. septembrī, tikai apgalvoja, ka Krievijas karaspēks uzbrucis Ukrainas pozīcijām gar Hersonas-Mikolaivas frontes līniju.

14. septembrī Krievijas karaspēks turpināja sauszemes uzbrukumus visā Doņeckas apgabalā. Ukrainas un Krievijas avoti ziņoja, ka Krievijas karaspēks, konkrēti, Vāgnera grupas vienības, veica sauszemes uzbrukumus uz dienvidiem no Bahmutas. Pašpasludinātās Doņeckas Tautas Republikas (DNR) teritoriālā aizsardzība apgalvoja, ka Krievijas karaspēks pārņēma kontroli pār Mihailviku un Mihailvikas Druhu, kas atrodas aptuveni 12km uz dienvidrietumiem no Bahmutas gar autoceļu T0513. Krievijas avoti ziņoja arī par Krievijas sauszemes uzbrukumu turpināšanos uz ziemeļaustrumiem no Bahmutas ap Soledaru. Ukrainas Ģenerālštābs papildus paziņoja, ka Krievijas spēki veikuši ierobežotus sauszemes uzbrukumus uz ziemeļrietumiem un dienvidrietumiem no Doņeckas pilsētas. Krievijas spēki turpināja regulārus artilērijas triecienus ap Bahmutu, Doņeckas pilsētu un Doņeckas apgabala rietumos.

Krievijas spēki 14. septembrī Zaporižjas apgabala rietumu daļā neveica apstiprinātus sauszemes uzbrukumus, taču turpināja ar artilēriju apšaudīt frontes līniju. Krievijas militārie blogeri apgalvoja, ka Ukrainas karaspēks koncentrējas gar Zaporižjas apgabala frontes līniju un ka Ukrainas karaspēks mēģinājis veikt neveiksmīgu ofensīvu no Orihivas (aptuveni 50km uz dienvidaustrumiem no Zaporižjas pilsētas) virzienā uz Nestrjankas pilsētu (10km uz dienvidaustrumiem no Orihivas). Krievijas avoti pauž bažas, ka Ukrainas karaspēks varētu mēģināt uzbrukt Vasiļivkai vai virzīties uz dienvidiem uz Krievijas okupēto Tokmaku. Krievijas spēki turpināja arī regulāro apšaudi visā Nikolajevas un Dņepropetrovskas apgabalā.

Krievijas militārās iestādes turpina lielā mērā paļauties uz čečenu vienībām, lai radītu kaujas spēku operācijām Ukrainā. Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde (GUR) 14. septembrī ziņoja, ka Krievijas vadība plāno pārvietot uz Ukrainu četrus čečenu bataljonus, taču šie bataljoni ir ievērojami mazskaitlīgi un sastāv galvenokārt no algotņiem, kas nav čečenu karavīri no ekonomiski vājākiem Krievijas reģioniem. 14. septembrī prokrieviskajos kanālos izplatītajos sociālo mediju materiālos bija redzams čečenu karavīru pulks, kas ieradies kādā nenoteiktā Ukrainas teritorijā.

Brīvprātīgo bataljonu finansēšana, visticamāk, rada finansiālu spriedzi Krievijas pilsētās un apgabalos. Sanktpēterburgas Likumdošanas asamblejas opozīcijas deputāts Boriss Višņevskis 14. septembrī iesniedza priekšlikumu, kurā pieprasīja pilsētas gubernatoram paskaidrot, no kuras pilsētas budžeta daļas tiek finansēti pilsētas brīvprātīgo bataljoni. Pilsētas valdība noraidīja viņa priekšlikumu, visticamāk, norādot, ka vai nu Sanktpēterburgas valdībai nav pietiekama finansējuma bataljoniem, vai arī ka finansējumu bataljoniem piešķir Kremlis, vai arī pilsēta novirza finansējumu no citām programmām tādā veidā, ka publiski atzīt to būtu neērti. Modelis, ka pašvaldības apmaksā daļu brīvprātīgo programmas, visticamāk, bija Kremļa mēģinājums gan slēpt, gan izkliedēt programmas izmaksas.

Krievijas militārā vadība, visticamāk, mēģina piespiest no Harkivas apgabala evakuētos Luhanskas Tautas Republikas (LNR) pilnvarotos spēkus pārcelties uz frontes līnijām Doņeckas apgabalā, nevis nostiprināt jaunās frontes līnijas Luhanskā, savā mītnes apgabalā. Odesas militārais pārstāvis Sergejs Bratčuks atkārtoti dalījās ar "Telegram" ierakstu, kurā apgalvots, ka sievietes Luhanskā mēģinājušas protestēt pret tūlītēju LNR spēku pārcelšanu, un dalījās ar videoierakstu, kurā redzams daudz uniformētu darbinieku un civiliedzīvotāju uz ielām neprecizētā vietā. Piespiežot pilnvarotos spēkus cīnīties ārpus saviem deklarētajām apgabaliem, visticamāk, saasināsies morāles problēmas un iespējamā nepakļaušanās pilnvaroto spēku vidū, īpaši, ja Ukrainas spēki virzīsies tālāk uz Luhanskas apgabalu.

Krievijas okupācijas iestādes 14. septembrī okupētajā Luhanskas apgabalā atslēdza mobilo internetu, visticamāk, lai saglabātu Krievijas operatīvo drošību un labāk kontrolētu informatīvo vidi, jo Krievijas spēki, okupācijas amatpersonas un kolaboranti bēg no nesen atbrīvotās Harkivas apgabala uz Krievijas un tās kontrolētajām teritorijām. Ukrainas Luhanskas apgabala vadītājs Serhijs Haidajs 14. septembrī ziņoja, ka okupācijas iestādes plānoja atslēgt internetu, lai slēptu plaša mēroga evakuāciju un laupīšanu.