Ukrainas pretuzbrukums turpina būtiski ietekmēt Krievijas morāli un spējas Ukrainas dienvidos. Operāciju panākumi, iespējams, ietekmē Krievijas militārās vadības vēlmi vai spēju savlaicīgi izmantot jaunizveidotās brīvprātīgo vienības Ukrainā. Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas militārā pavēlniecība ir apturējusi jaunu, jau noformētu vienību nosūtīšanu uz Ukrainu sakarā ar nesenajiem Krievijas zaudējumiem un plaši izplatīto neuzticēšanos Krievijas militārajai pavēlniecībai, kas ir faktori, kuru dēļ liels skaits brīvprātīgo kategoriski atteikušies piedalīties kaujās, ziņoASV Kara izpētes institūts (Institute for the Study of War, ISW).
Ukrainas pretuzbrukums turpina būtiski ietekmēt Krievijas morāli un militārās spējas Ukrainas dienvidos. Satelītattēli, kuros redzamas Krievijas pozīcijas Kiseļivkā, 15km uz ziemeļrietumiem no Hersonas pilsētas, liecina, ka visi, izņemot četrus Krievijas transportlīdzekļus, ir atkāpušies no iepriekšējām priekšējām pozīcijām, kas atbilst baumām, ka Doņeckas Tautas republikas (DNR) karaspēks ir pametis Kiseļivku un virzījies atpakaļ uz Dņepras upi. Kieļivka ir operatīvi nozīmīga vieta Krievijas spēkiem Hersonas pilsētas apkaimē, jo tā ir pēdējā lielākā apdzīvotā vieta gan gar autoceļu E58, gan dzelzceļa līniju starp pašreizējām Ukrainas pozīcijām un Čornobaivku - Hersonas pilsētas attālāko daļu. Acīmredzamā Krievijas karaspēka izvešana no šīs pozīcijas var apdraudēt krievu spēju aizsargāt Hersonas pilsētas ziemeļrietumu nomales un liecina, ka Krievijas karaspēks šajā apgabalā uztver nenovēršamus draudus savām pozīcijām. Ukrainas Dienvidu operatīvās pavēlniecības preses pārstāve Natālija Humeņuka 12. septembrī paziņoja, ka Krievijas spēki, kas atrodas gar Dņepras upes labo krastu Hersonas apgabalā, mēģina vest sarunas par padošanos saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Maz ticams, ka Ukrainas operācijām Harkivas apgabalā būtu bijusi tik dramatiska psiholoģiska ietekme uz Krievijas karaspēku tik tālu uz dienvidiem. Gan karaspēka izvešana no priekšējām pozīcijām Kiseļivkā, gan ziņojumi par padošanās sarunām liecina, ka Ukrainas pretuzbrukumi dienvidos ievērojami progresē.
Neseno Ukrainas pretuzbrukumu operāciju panākumi, iespējams, ietekmē Krievijas militārās vadības vēlmi vai spēju savlaicīgi izmantot jaunizveidotās brīvprātīgo vienības Ukrainā. Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas militārā pavēlniecība ir apturējusi jaunu, jau noformētu vienību nosūtīšanu uz Ukrainu sakarā ar nesenajiem Krievijas zaudējumiem un plaši izplatīto neuzticēšanos Krievijas militārajai pavēlniecībai, kas ir faktori, kuru dēļ liels skaits brīvprātīgo kategoriski atteikušies piedalīties kaujās. Šis vērtējums vēl nav apstiprināts, bet zemā morāle Ukrainas pretuzbrukuma panākumu dēļ var izrādīties graujoša Kremļa jau tā vājajām spējām radīt nozīmīgu kaujas spēju.
Image
Krievijas izraisītā kara situācija – 12. septembris George Barros, Kateryna Stepanenko, Noel Mikkelsen and Daniel Mealie/Institute for the Study of War and AEI’s Critical Threats Project
Ukrainas spēki 12. septembrī turpināja nostiprināt panākumus Harkivas apgabala austrumos. Ukrainas "Azov" pulks paziņoja, ka Ukrainas karaspēks ir pārņēmis kontroli pār visu Harkivas apgabala ziemeļaustrumu daļu gar līniju Vesele-Vovčanska. Ukrainas avoti apstiprināja, ka Ukrainas karaspēks ir atguvis Dvorčinu (100km uz austrumiem no Harkivas pilsētas) un Ternovu (30km uz ziemeļaustrumiem no Harkivas pilsētas), kas liecina par Ukrainas virzīšanās apmēru Harkivas apgabala ziemeļaustrumos. Ukrainas Gaisa desanta pavēlniecība arī apgalvoja, ka Ukrainas desantnieki ir pārņēmuši kontroli pār Bohorodičnu, nelielu apdzīvotu vietu Doņeckas apgabala ziemeļrietumos, kas atrodas tieši gar Harkivas apgabala dienvidaustrumu robežu. Ģeolokācijas attēli papildus liecina, ka Ukrainas karaspēks ir pilnībā pārņēmis kontroli pār Svjatohirsku, kas atrodas 3km uz austrumiem no Bohorodičnas.
Krievijas avoti apgalvoja, ka fronte lielā mērā ir stabilizējusies pie Oskilas upes, kas plūst uz rietumiem no Harkivas-Luhanskas apgabala robežas. Krievijas militārie blogeri ziņoja, ka Ukrainas un Krievijas spēki cīnās ap Limanu, bet Limanu joprojām kontrolējot Krievija.
Krievijas spēki nespēj nostiprināt jauno frontes līniju pēc Ukrainas ieguvumiem Harkivas apgabala austrumos un aktīvi bēg no šī apgabala vai pārbīda spēkus uz citiem virzieniem. Ukrainas avoti apgalvoja, ka visi Krievijas spēki ir pametuši Svatove, Luhanskas apgabalā (aptuveni 45km uz austrumiem no pašreizējām Ukrainas pozīcijām gar Oskilas upi), un ka Svatove ir palikuši tikai Luhanskas Tautas Republikas (LNR) milicijas elementi - iespējams, vietējie iedzīvotāji. Sociālajos plašsaziņas līdzekļos publicētajos kadros redzamas kilometrus garas automašīnu rindas pie Šastija un Staņisja Luhanska, kas abas atrodas tuvu Krievijas robežai. Krievijas spēki un prokrieviski noskaņotie kolaboranti, visticamāk, izjūt psiholoģisko spiedienu, ko rada straujie ukraiņu ieguvumi, un cenšas aizbēgt no apdzīvotām vietām jaunās frontes līnijas tuvumā, kuras viņi uzskata par neaizsargātām pret Ukrainas progresu. Tiek ziņots arī, ka atsevišķi spēki jau tiek pārvietoti no Harkivas apgabala uz Doneckas apgabala dienvidrietumiem, kas liecina, ka Krievijas pavēlniecība nepiešķir prioritāti neaizsargāto pozīciju nostiprināšanai uz austrumiem no Oskilas upes.
Ukrainas militārās amatpersonas 12. septembrī uzsvēra, ka Ukrainas karaspēks gūst jūtamus panākumus Hersonas apgabalā. Ukrainas Kahovkas operatīvā grupa paziņoja, ka Ukrainas spēki ir iebrukuši frontes līnijā no 4 līdz 12km dziļumā neprecizētās teritorijās, kas veido vairāk nekā 500 kvadrātkilometru atbrīvotas teritorijas. Kahovkas grupa paziņoja, ka Ukrainas karaspēks ir atbrīvojis 13 apdzīvotas vietas, tostarp Visokopiliju, Novovozņesensku, Bilohirku, Sukhju Stavoku un Miroļubivku. Ukrainas militārpersonas arī paziņoja, ka Ukrainas karaspēks turpina operatīvo aizturēšanas kampaņu un regulāri uzbrūk Krievijas militārajiem, loģistikas un transporta līdzekļiem Ukrainas dienvidos. Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas 810. jūras kājnieku brigāde ir zaudējusi vairāk nekā 85% sava personāla un šobrīd atsakās atgriezties kaujās, kas liecina, ka pat brigādes līmeņa elementi Ukrainas pretuzbrukuma rezultātā ir cietuši ievērojamus zaudējumus.
Sociālajos plašsaziņas līdzekļos publicētie Hersonas apgabala iedzīvotāju uzņemtie kadri sniedz papildu vizuālus pierādījumus par Ukrainas triecieniem Krievijas objektiem un pozīcijām Hersonas apgabalā. Kadros, kas publicēti 12. septembrī, redzami dūmi pie Antonivska tilta Hersonas pilsētā pēc Ukrainas trieciena, un iedzīvotāji ziņoja par sprādzienu skaņām Hersonas pilsētas apkaimē. Ukrainas avoti papildus ziņoja, ka Ukrainas karaspēks veiksmīgi iznīcinājis divus Krievijas pontonu tiltus pie Darivkas (15km uz ziemeļaustrumiem no Hersonas pilsētas) un Nova Kahovkas (55km uz austrumiem no Hersonas pilsētas).
12. septembrī Krievijas Aizsardzības ministrija turpināja sniegt iespējams pārspīlētus skaitļus par Ukrainas zaudējumiem Hersonas apgabalā.
Ukraiņu Izjumas atgūšana, visticamāk, ir mazinājusi Krievijas spēku spēju veikt artilērijas triecienus gar Izjumas-Slovjanskas šoseju. Ukrainas ģenerālštābs norādīja, ka Krievijas spēki 12. septembrī neveica artilērijas triecienus Slovjanskas virzienā.
Krievijas spēki 12. septembrī turpināja sauszemes uzbrukumus Doņeckas apgabalā. Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka Ukrainas spēki atvairīja Krievijas sauszemes uzbrukumus dažādām apdzīvotām vietām Bahmutas un Avdijivkas apkārtnē. Sauszemes uzbrukumu turpināšanās šajā apgabalā tālu no pretuzbrukuma frontes līnijām ir ievērības cienīga, jo Centrālā militārā apgabala komandierim ģenerālpulkvedim Aleksandram Lapinam tika uzticēta atbildība par rietumu spēku grupējumu, kas atradās Harkivas apgabalā pēc tam, kad Ukrainas spēki atguva lielāko daļu šī apgabala. Lapins nav parādījis nekādas pazīmes, kas liecinātu, ka viņš plāno mainīt savu pašreizējo ierobežoto ofensīvo kampaņu, neraugoties uz to, ka pēkšņi saņēma atbildību par sabrukušo fronti. Tā vietā viņš, šķiet, ir apņēmības pilns turpināt uzbrukumus, kuriem nav nekādu reālu izredžu nodrošināt operatīvi nozīmīgus, nemaz nerunājot par izšķirošiem ieguvumiem.
Krievijas avoti neveica nekādus sauszemes uzbrukumus Doneckas apgabala rietumos vai Zaporižjas apgabala austrumos, taču turpināja ikdienas apšaudes gar kontaktlīniju uz austrumiem no Hulaipoles. Krievijas avoti apgalvoja, ka Ukrainas spēki koncentrējas Vuhledaras apgabalā, un pauda bažas, ka Ukrainas spēki tuvākajās dienās varētu sākt sauszemes uzbrukumus Vuhledaras virzienā. Tomēr viens Krievijas avots apgalvoja, ka Ukrainas spēki šajā apgabalā jau ir izklīduši.
Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (SAEA) 12. septembrī paziņoja par otrās rezerves elektropārvades līnijas atjaunošanu Zaporižjas atomelektrostacijai. 12. septembrī SAEA paziņoja, ka šī elektropārvades līnija ļauj "Energoatom" vienu elektropārvades līniju turēt rezervē, bet pārējā līnija nodrošina staciju ar nepieciešamo elektroenerģiju, lai uzturētu būtiskas drošības operācijas aukstās izslēgšanas laikā un pēc tās. Krievijas amatpersonas, visticamāk, cer atjaunot spēkstacijas darbību un nākotnē novirzīt tās saražoto enerģiju uz Krievijas elektrotīkliem. Krievijas amatpersonām nav oficiālu pilnvaru dot rīkojumu spēkstacijai sākt vai slēgt darbību, un tām, visticamāk, nāktos vai nu nomainīt, vai piespiest spēkstaciju apkalpojošos ukraiņus to atsākt.
Ukrainas plašā pretuzbrukuma rezultātā tiek grautas Krievijas administratīvās spējas. Ukrainas pretošanās centrs 12. septembrī ziņoja, ka Krievijas spēki visā okupētajā Hersonas apgabalā ir ierobežojuši vispārējo pārvietošanās brīvību, pastiprinājuši militāros kontrolpunktus un palielinājuši laupīšanas gadījumus. Krievijas atbalstītais okupētās Krimas vadītājs Sergejs Aksenovs 12. septembrī apgalvoja, ka Krievijas FSB darbinieki aizturējuši ukraiņu "teroristus", kuri plānojuši uzbrukumu Hersonas okupācijas pārvaldei. 12. septembrī Ukrainas pretošanās centrs arī ziņoja, ka Krievijas spēki pastiprinājuši patrulēšanu un kontrolposteņus ap Mariupoli, lai novērstu ukraiņu "sabotāžu".
Ukrainas pretuzbrukumu ietekme var samazināt varbūtību, ka Krievija nākamajā mēnesī okupētajās teritorijās rīkos fiktīvus aneksijas referendumus. Okupētajā Hersonā joprojām atrodas "vairāki" speciālisti, bet Kremlis referendumu rīkošanu ir "apturējis". Krievijas ieceltais Zaporižjas apgabala vadītājs Jevgeņijs Balickis 12. septembrī apgalvoja, ka Zaporižjas okupācijas administrācija aneksijas referendumu rīkos "tiklīdz viņi būs gatavi drošības ziņā".
Ukrainas pretošanās centrs ziņoja, ka Ukrainas spēki izmantos sejas atpazīšanu un citus izlūkdatus, lai identificētu Krievijas amatpersonas un ukraiņu kolaborantus nesen atbrīvotajās Ukrainas teritorijās. Ukrainas spēki 9. septembrī arestēja Harkivas apgabala Ivanivkas ciema okupācijas administrācijas vadītāju. Tāpat aizturēts okupācijas policijas kolaboracionistu priekšnieks Balaklijā, Harkivas apgabalā. Ukraina plāno abas amatpersonas saukt pie atbildības.
